Vladimirs Žirinovskis

Vladimirs Žirinovskis: Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām

369
(atjaunots 13:54 05.12.2017)
Krievijas prezidenta kandidāts, Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis ekskluzīvā intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka kara gadījumā Baltijas valstis nokļūs riska zonā. Izeja tomēr ir: izvākt NATO karaspēku un pieņemt neitrālu statusu.

Vladimirs Žirinovskis atbildēja uz aktuāliem jautājumiem par Krievijas un Baltijas valstu attiecībām, par ASV un NATO spēkiem, kā arī daudz ko citu intervijā Sputnik Lietuva.

- Gada sākumā Lietuvas valdība kārtējo reizi apturēja Krievijas TV translāciju pēc jūsu izteikumiem vienā no politiskajiem šoviem. Jūs runājāt par Ukrainu. Kāpēc Lietuva reaģē tik nervozi? Jūs taču neko neteicāt par Lietuvu. Vai varbūt pati jūtas vainīga? Labi zināms, ka Viļņa atbalsta Porošenko režīmu. 

— Es teicu, ka valstis, kas izvietos pie sevis amerikāņu PRA sistēmas, izceļoties lielam karam Eiropā, iespējams, tiks iznīcinātas, jo neviens nepieļaus, ka no turienes jūtami tieši draudi Krievijai.

Lietuva pret PSRS mantojumu
© Sputnik / Sergey Melkonov

Manuprāt, Krievija varētu brīdināt: ja tur tiks dislocēti NATO spēki, gatavi uzbrukumam Krievijai, mēs varam tiem uzbrukt, lai viņi nevarētu nokļūt Krievijā. Tomēr Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas valdības pašas pieprasa dislocēt šajās valstīs lielāku skaitu NATO spēku. Taču tur, kur ir karaspēks, iespējams karš. Un karā, protams, notiek uzlidojumi un karojošo grupējumu savstarpēja iznīcināšana.

Tāpēc viņi paši sevi nostāda riska zonā, izvēršot pie sevis lielu skaitu NATO karaspēku, it īpaši bruņutehnikas. Tie taču nav aizsardzības, bet gan uzbrukuma spēki, un tie itin labi var saņemt uzdevumu uzbrukt Krievijai. Vēl vairāk, tur jau notiek mācības, tiek apgūti paņēmieni darbam ar krievu iedzīvotājiem. Tas taču nozīmē, ka viņi izstrādā konkrētus plānus pierobežas teritoriju ieņemšanai, kurās runā krieviski. Un pēc tam viņi grib, lai mēs uz to skatītos mierīgi.

- Vai jūs uzskatāt, ka Amerika var uzbrukt Krievijai?

— ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss taču teica, ka Amerika rīkosies no spēka pozīcijas. Esmu pārliecināts: arī Krievija var rīkoties no spēka pozīcijas. Taču Lietuvā nesaprot, ka paši sev rada lieku risku. Acīmredzot, viņi vēro Ukrainas piemēru. Viņu galvenais uzdevums ir radīt rusofobu noskaņojumu. Tā ir mērķtiecīga, veca politika — ielenkt Krieviju, organizēt propagandu pret mums, apspiest krievu iedzīvotājus. Tātad tā ir tikai viņu vaina. Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām.

- Kā jums šķiet, vai iespējams kaut kāds dialogs ar Lietuvas pašreizējo valdību, vai ir bezjēdzīgi par kaut ko vienoties ar viņiem?

— Baltijas valstu, tostarp arī Lietuvas valdībai vajadzētu padomāt, kādu pozīciju ieņemt. Kāpēc viņi līda iekšā NATO? Kāpēc melš par to, ka Krievijā viņus kaut kas apdraud? Tā ir viņu galvenā kļūda, kas vispirms var nākt par ļautu viņiem pašiem. Mēs pagaidām tikai reaģējam uz NATO ģenerāļu vārdiem un izteikumiem. Labākais variants ir neitralitāte, tāpat kā Somijā vai Šveicē. Tādos apstākļos viņiem noteikti nekas nedraud.

- Ja jūs ievēlēs Krievijas prezidenta postenī, kā tas ietekmēs attiecības ar Lietuvu un visām Baltijas valstīm?

— Jau ilgus gadus es saku, ka Krievijai nepieciešama stingra politika tās interesēs. Tas nenozīmē karot vai demonstrēt agresiju. Nebūt ne. Taču tas nozīmē vienmēr būt gatavam uzsist ar dūri pa galdu, lai ienaidnieki nodrebētu. Mums bija cars Aleksandrs III, viņš reiz teica, ka Krievijai ir tikai divi sabiedrotie — tās armija un flote. Viņš bija ļoti stingrs valdnieks, Eiropas žandarms, taču viņa laikā nebija neviena kara, cilvēki dzīvoja mierā un lablājībā. Arī mums pašlaik nepieciešama tieši tāda politika.

- 2015. gadā jūs aicinājāt Lietuvu atdot Viļņu un Klaipēdu. Tā bija daiļrunība vai reāla prasība?

— Mēs ņemam vērā, ka situācijā, ja Rietumu pasaule ir atzinusi Padomju Savienības nelikumīgo sadalīšanu 1991. gadā, nepieciešams anulēt arī PSRS pieņemtos teritoriālos lēmumus. Ja kaut kādas jaunizveidotas valstis vēlas veidot neatkarīgas nacionālās valstis, tās var to darīt savā, nevis svešā zemē. Gan Viļņa, gan Klaipēda tika pievienotas Lietuvai ar padomju varas lēmumu. Viļņas novads piederēja Polijai, Klaipēda — Prūsijai. Staļins pievienoja Lietuvai tūkstošiem kilometru tai svešu teritoriju, tostarp arī slaveno Druskininku kūrortu.

Tieši tāpat, piemēram, Rēvele un Rīga ir krievu pilsētas. Šīs teritorijas mēs saņēmām saskaņā ar Ziemeļu kara iznākumu jau 1721. gadā. Tolaik Krievija un Zviedrija parakstīja Nīštates miera līgumu. Samaksājusi kompensāciju 1,3 miljonu rubļu apmērā, Krievija nostiprināja izeju pie Baltijas jūras. Protams, nav ne runas par militāru ieņemšanu vai pārdali. Taču miera ceļā, ar vietējo iedzīvotāju atbalstu, pēc referenduma visas šīs teritorijas varētu nonākt agrāko īpašnieku ziņā.

- Kāpēc, pēc jūsu domām, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir tāda rusofobe? Viņa taču ir bijusī komuniste. Parasti bijušie komunisti nav tik spilgti izteikti nacionālisti.

— Gluži pretēji. Kā mēdz teikt, viņi viegli pārauj kājas gaisā. Padomju Savienību sagrāva tie paši komunisti: gan Jeļcins, gan Gaidars, gan Burbulis, gan Šuškevičs, gan Kravčuks — viņi visi bija komunisti. Arī Lietuvas PSR vadīja komunisti. Viņi visi nežēlīgi saplosīja valsti, ko radīja viņu priekšgājēji — partijas biedri. Tikai Maskavā vien 1991. gadā bija miljons komunistu, bet neviens neizgāja aiztāvēt valsti. Tāpat notika Baltijas valstīs, tostarp arī Lietuvā. Ko tad brīnīties par to, ka vakarējā komuniste tagad ir kaismīga nacionāliste.

- Šodien visus, kas kritizē Lietuvas pašreizējo politiku, ieskaita starp "Kremļa noderīgajiem idiotiem". Milzu skandālu radīja pazīstamā dizainera Juoza Statkēviča intervija Sputnik Lietuva, kurš ieteica draudzēties ar Krieviju. Viņam metās virsū un nosauca par "Lietuvas nederīgo idiotu". Sākās īstas raganu medības.

— Baltijas valstīs dzīvo liels skaits krievu un citu tautību pilsoņu, kuri abām rokām atbalsta draudzību ar Krieviju. Viņi taču atceras, kā dzīvoja PSRS. Baltijas republikas ieņēma līdera vietu dzīves līmeņa ziņā, tur bija uzcelti savi uzņēmumi, turp veda visu pašu labāko, jo tā bija valsts vitrīna. Bet ES visa viņu rūpniecība izrādījās nevajadzīga, cilveki sāka braukt prom. Agrākie skolotāji, ārsti, inteliģenti tagad tīra tualetes Rietumeiropas namos. Bet pašām Baltijas valstīm liek saskaņā ar kvotu pieņemt bēgļus no arābu valstīm un Āfrikas. Kam tad patiks tādas pārmaiņas?

- Aģentūru "Rossija segodņa" un Sputnik dēvē par "Kremļa kruporu", "Putina aģentiem" un tā tālāk. Kā jūs novērtējat viņu darbu?

— Es ļoti priecājos par to, ka mums parādījušies tik spēcīgi mediji, kuri strādā ārzemēs vietējās valodās un ir tik populāri, ka rada nopietnu vietējo varastiestāžu satraukumu. Sputnik un RT sniedz alternatīvu pasaules viedokli, rāda ne tikai faktus un viedokļus, ko balsta valstu valdības "ģenerālā līnija", bet arī citu viedokli par notiekošo, atspoguļo Krievijas viedokli.

Cilvēki saņem pilnu ainu un izdara objektīvus secinājumus, nevis pieņem vietējo kanālu uzspiesto. Tas, ka Rietumos visur cenšas cīnīties ar mūsu medijiem, liecina par to, ka pašlaik patiesa preses brīvība ir tikai pie mums, Krievijā. Mēs nevienu neierobežojam. Bet Rietumi norobežojas no mums ar dzelzs aizkaru, kā agrāk to darīja Padomju Savienība.

369
Pēc temata
Igaunijas prezidente pastāstījusi par savu "smago" bērnību padomju laikā
Lietuvas eksprezidents Rolands Pakss: es nebaidos runāt ar Kremli
Krievijas ārlietu ministrs pastāstījis par militāro situāciju Baltijā un iedzīvotāju apstulbošanu
Pie sarkanās līnijas: kā ASV plāno "apturēt Krievijas agresiju"
Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, foto no arhīva

Mišustins: kad nepieciešams, Krievijas valdība strādā visu diennakti

90
(atjaunots 20:50 23.07.2020)
Krievijas Federācijas valdība strādā, lai īstenotu savu pamatfunkciju – lai kalpotu cilvēkiem, lai sakārtotu visus valsts dienestus cilvēku labā, uzsvēra premjerministrs Mihails Mišustins.

RĪGA, 23. jūlijs - Sputnik. Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā dienu un nakti atkarībā no situācijas valstī, pastāstīja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins intervijā televīzijas kanāla "Rossija 24" ēterā.

"Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā arī cauru diennakti. Atkarībā no laika un situācijas kopumā. Pandēmija ieviesusi korektīvas mūsu dzīvē. Mūsu prezidents strādā visu diennakti, ar viņu vienmēr var sazināties," pastāstīja Mišustins.

Pēc premjerministra teiktā, Krievijas valdība strādā, lai pirmām kārtām īstenotu savu pamatfunkciju - kalpošanu cilvēkiem, lai valstī būtu vieglāk sakārtot visus valsts dienestus cilvēku labā.

Mišustins pastāstīja, ka ierosinājumu vadīt Krievijas Federācijas valdību saņēmis no valsts vadītāja.

"Ja jūs sākat darbu valdībā, un vēl jo vairāk, ja jums piedāvāts valdības priekšsēdētāja amats, tad, protams, ir ļoti grūti iedomāties visu, teiksim tā, izaicinājumu kompleksu, ar ko varat saskarties. Strādāt valdībā man piedāvāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un šajā ziņā, protams, mērķis bija izpildīt pamatpasākumus, ko viņš iekļāva savā vēstījumā janvārī," sacīja Mišustins.

Koronavīruss ieviesa savas korektīvas

"Tas nepavisam nebija vienkārši, kad nepieciešamība izpildīt attiecīgus vēstījuma pasākumus, nacionālos projektus, nacionālos mērķus saskarās ar tādu nelaimi, kā pandēmija, kad nācās burtiski ikdienas režīmā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar nepieciešamību izvērst gultu fondu, izstrādāt atbilstošas metodikas, sagatavot speciālistus, iepirkt un ražot individuālās aizsardzības līdzekļus," atcerējās Krievijas premjers.

Tas nebija vienkāršs izaicinājums, un tikai cilvēki var spriest, kā viss ir izdevies, piebilda Mišustins.

"Taču ļoti svarīgi it tas, ka mēs esam pārvarējuši šo grūto posmu, iespējams, ar vienu no labākajiem rezultātiem pasaulē. Tas attiecas gan uz letalitāti, gan uz testēšanas sistēmām, kuru skaits šobrīd Krievijā ir sasniedz aptuveni simtu," uzsvēra valdības vadītājs.

Premjers atzīmēja, ka viņa atveseļošanās pēc koronavīrusa infekcijas nebija vienkārša.

"Kas attiecas uz atveseļošanās ātrumu, es jums pateikšu, ka tas nav vienkārši. Jā, diemžēl bija augsta temperatūra, un kas attiecas uz "ātri izārstējies", nav tā, ka bija vienkārši. Tiklīdz sāku justies labāk, es, protams, atgriezos pie darba," uzsvēra premjers.

Viņš atzīmēja, ka "vīruss neizvēlas amatus" un ir ļoti bīstams, un pagaidām nav skaidrs, kā notiek inficēšanās.

"Es nezinu, kā esmu inficējies ar koronavīrusu, - to varu teikt godīgi," atzina Mišustins.

Pēc Krievijas Ministru kabineta vadītāja vārdiem, milzīga loma viņa veselības atgūšanas periodā bija ārstiem.

"Gribu pateikties ārstiem par to, ko viņi dara. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, tā ir pastāvīga mijiedarbība ar pacientiem, tāpat arī psiholoģiska mijiedarbība. Dod Dievs, lai citur pasaulē ārsti strādātu tāpat, kā mūsu Krievijas ārsti," sacīja Mišustins.

Pagaidām zinātnieki nenovēro priekšnoteikumus koronavīrusa otrajam vilnim Krievijā, paziņoja premjers.

"Mūsu speciālisti un zinātnieki šādus priekšnoteikumus nenovēro. Tāpēc cerēsim, ka, ja mēs sekosim attiecīgo instanču un ārstu rekomendācijām, otrais vilnis nenāks," sacīja Mišustins.

Makroekonomiskā situācija ir stabila

Pēc premjerministra teiktā, visos visos budžeta līmeņos pirms koronavīrusa pandēmijas savāktie ienākumi ļauj Krievijai justies ļoti komfortabli un stabili. Viņš atzīmēja, ka pandēmija faktiski palēninājusi ekonomikas izaugsmes tempu, samazinājusi visu budžeta līmeņu ieņēmumu apjomus un radījusi būtiskus zaudējumus gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, gan organizācijām.

"Es apliecinu, ka makroekonomiskā stabilitāte, ienākumi, kas tika savākti iepriekš visos Krievijas budžeta līmeņos, ļauj mums justies ļoti komfortabli un stabili," teica Mišustins.

Kā norādīja premjers, visi pieņemtie pasākumi bija ļoti skaidri un snieguši savus rezultātus.

"Tika atbalstīts gan pieprasījums, gan grūtā dzīves situācijā nonākušie cilvēki, un, protams, nacionālajā līmenī tika izstrādāti pasākumi mūsu kompāniju atbalstam," skaidroja Mišustins.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas zelta krājumi ir stabili un pārsniedz 570 miljardus dolāru, bet nacionālā labklājības fonda apjoms gada beigās sasniegs vismaz astoņus triljonus rubļu. Mišustins uzsvēra, ka Krievijā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu stratēģiskos nacionālos mērķus un nacionālos projektus.

"Par to nav jāuztraucas, mums pietiek līdzekļu, lai attiecīgi nodrošinātu visus stratēģiskos nacionālos mērķus, kuri, kā jūs zināt, pavisam nesen bija apzīmēti realizācijai līdz 2030. gadam prezidenta rīkojumā, un nacionālos projektus, pie kuriem mēs strādājam," sacīja Mišustins.

Prioritāte - nacionālajiem projektiem

Valdības vadītājs pauda cerību, ka stratēģiskā plānošana, sistemātiska pieeja un profesionāļi, kas ar to nodarbosies, ļaus Krievijai izpildīt visus valstij nospraustos uzdevumus līdz 2030. gadam.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Bez šaubām, jāpārvar zināmi šķēršļi. Kā to paveikt? Mainot pārvaldes modeli. Par to visi runā. Pašlaik analizējam modernākās vadības sistēmas, tai skaitā arī valsts pārvaldes sistēmas," norāda premjers.

Pēc viņa vārdiem, tika izveidots nacionālo projektu centrs, kurā šobrīd tiek aprobēti visi jaunākie sasniegumi vadības sistēmā, tie tiks attiecīgi piemēroti nacionālo projektu īstenošanā.

Mišustins atzīmēja, ka spriest par valdības darba efektivitāti būs iespējams pēc konkrētiem nacionālo projektu īstenošanas rādītājiem.

"Tie ir konkrēti skaitļi, izbūvēto ceļu, izremontēto māju kilometri. Tie ir ekspluatācijā nodoto jauno mājokļu kvadrātmetri. Un tieši tie parametri tiks publiski piedāvāti pēc attiecīgajām korekcijām saistībā ar nacionālo mērķu maiņu un tiks apstiprināti rudenī," uzsvēra premjers.

Atklāt Krieviju

Pēc Mišustina vārdiem, rudenī tiks iesniegts nacionālais projekts par ļoti svarīga virziena - iekšzemes tūrisma attīstību Krievijā.

"Es uzskatu, ka nacionālais projekts "Tūrisms" – tā ir atbilde uz izaicinājumiem, kas radušies pandēmijas dēļ. Tagad mēs jau esam saņēmuši Valsts prezidenta atbalstu un strādājam pie šī projekta atbilstošo pasākumu izstrādes, rudenī iepazīstinām ar to visus," stāsta valdības vadītājs.

Šobrīd varasiestādes strādā, lai uzlabotu aviobiļešu un dzelzceļa biļešu pieejamību iekšējā tūrisma attīstībai, norāda premjers.

"Pašlaik mēs nopietni domājam arī par to, kā padarīt pieejamākas avio un dzelzceļa biļetes. lai varētu nokļūt līdz mērķiem," sacīja Mišustins.

Pēc ministru kabineta vadītāja domām, būtu labāk radīt labvēlīgākus apstākļus Krievijas iedzīvotāju atpūtai savā valstī, nevis mākslīgi slēgt robežas. "Nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, ceļos, komunikācijās, lai pastāvētu viss atpūtai un komfortablai laika pavadīšanai," uzsvēra Mihails Mišustins.

Pateicoties šīm pūlēm, cilvēkiem tiks dota iespēja izvēlēties, un, kā cer premjers, viņi izvēlēsies Krieviju.

"Šajā ziņā būtu lieliski atklāt pašiem sev savu valsti, jo – to saku nopietni - mums ir brīnišķīgas vietas, kūrorti. Nepieciešama laba infrastruktūra, nepieciešamas investīcijas no privātiem investoriem, un, protams, pieejamas biļetes, lai varētu tikt līdz šīm vietām ar jebkuriem transporta veidiem," viņš piebilda.

90
Tagi:
premjerministrs, Krievija, Mihails Mišustins
Žurnālists Jurijs Aleksejevs tiesas sēdes laikā, foto no arhīva

Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"

154
(atjaunots 16:04 16.07.2020)
Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties.

Pret pazīstamo krievu publicistu no Rīgas ierosinātas vairākas krimināllietas, lai arī visa Aleksejeva "pretvalstiskā darbība" saistīta ar viņa darbu portālā IMHOclub.lv, kurā dažādi cilvēki korekti diskutēja par Latvijas un citu valstu pagātni, tagadni un nākotni. Nekā krimināla, nekādu ekstrēmistisku aicinājumu.

Tomēr ierēdņus tracināja arī Aleksejeva talants – viņam nekad nevajadzēja līst pēc sakāmā azotē, un viņš bieži publicēja savā lapā Facebook indīgus un patiesus rakstus par situāciju valstī. Galu galā arī viņu ir ķērusi atriebe. Jurija Aleksejeva intervija publicēta portālā Stoletie.ru.

- Kādas, pēc jūsu domām, ir pret jums ierosināto krimināllietu perspektīvas?

- Nu, laikam jau jāsāk ar īsu izziņu. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) pret mani ierosinājis divas krimināllietas saskaņā ar sešiem pantiem. No tiem briesmīgākais paredz sodu par darbībām, kas kaitē Latvijas Republikai, veiktām grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par to man spīd no pieciem līdz piecpadsmit gadiem cietumā. Jā, es nejokoju. Līdz PIECPADSMIT. Tā viņi domā sodīt mani par to, ka pirms deviņiem gadiem laidu klajā internetā diskusiju laukumu "IMHOclub". Sak, resurss nodarījis Latvijas valstij tik šausmīgu ļaunumu, ka par to pienākas teju vai augstākais soda mērs. Starp citu, paradokss: mans IMHOclub nav slēgts, nav aizliegts, tas vēl joprojām pastāv tīmeklī un strādā. Tas ir, pašai vietnei nav nekādu nozieguma pazīmju, toties par tā ORGANIZĒŠANU man pienākas tāds sods.

- Tas taču ir kaut kāds sirreālisms, īstākais Kafka... Cik ilgi, jūsuprāt, var vilkties šo lietu izskatīšana?

- Atbildēšu uz jautājumu pēc būtības: pret mani ierosinātajām krimināllietām nav nekādas perspektīvas. Otrā lieta tiek izmeklēta jau gandrīz DIVUS GADUS. Viņi velk garumā izmeklēšanu, kā mācēdami. Pirmā lieta, ko pret mani ierosināja pirms trim gadiem, jau tālajā 2017. gadā, nodota tiesā. Tur ir tādas glupības, ka tiesnese velk garumā izskatīšanu, kā var. Iedomājieties: pirmā tiesas sēde pirmajā lietā bija 2020. gada februārī, otrā – maijā, nākamā būs septembrī. Skaitām: trīs tiesas sēdes gadā... Lai novestu līdz spriedumam, būs vajadzīgas vismaz 15-20 tādas sēdes... Tātad spriedumu tajā es sagaidīšu ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Baidos pat minēt par otro lietu, kas vēl tiek šausmīgi "izmeklēta". Šķiet, spriedumu tajā uzklausīs mani mazmazbērni...

- Krievijas liberālās aprindas vienmēr ir gatavas celt traci (jeb, kā tagad modīgi teikt, - haipu) par kaut kādu kārtējo "asiņainā režīma" upuri, kas nomocīts "par patiesību" (Golunovs un tā tālāk). Nevar būt, ka viņi neko nezinātu par jums – Rīgā ir emigrantu vietnes "Medūza" redakcija. Vai kāds no "godājamajiem" ir izteicies jūsu atbalstam?

- Ziniet, ir tāda veca anekdote: Santa Klauss lido ar saviem briežiem pāri Āfrikai. Apakšā izbadējušies melni bērneļi stiepj viņam pretī izkāmējušas rociņas: Santa, dod mums kādu dāvaniņu... Bet Santa no augšas: "Nē-ē-e! Manas dāvanas domātas tiem bērniem, kuri KĀRTĪGI ĒD! Dažus "Medūzas" žurnālistus pazīstu personīgi. Viņu ofiss ir piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no manas mājas. Protams, viņi zina, kā Latvijas varasiestādes mani spiež pie sienas. Taču viņu "tiesību aizsardzība" ir domāta tiem žurnālistiem, kuri "kārtīgi ēd". Cilvēks no "Medūzas" konkrēti par mani teica, ka "ar Latvijas tēmām viņi nestrādājot". Tā lūk! Mani ignorē ne tikai "Medūza". Kad Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam pavaicāja, sak, varbūt kaut kā atbalstīsim Aleksejevu, viņš atbildēja: pagaidīsim tiesas spriedumu. Kā tad, "atbalstīja", jā. Paldies.

- Kas tagad notiek Latvijas politikā, iekšējā un ārējā? Kādas aktuālas tendences redzamas?

- Latvijas politikā notiek tieši tas pats, kas noticis visus pēdējos 30 gadus. Šīs valsts nākotne nevienu pie varas stūres esošo jau sen vairs neinteresē. Un nekad nav interesējusi. Viņi nākuši pie varas nevis ar mērķi celt "valsts nākotni", bet gan parūpēties paši par savējo. Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties. Kad izmācīsies, iekārto ierēdņu vietās Latvijā. Plašākā mērogā viņi nedomā.

- Visas pasaules uzmanība pievērsta ASV, viņu priekšvēlēšanu batālijām. Kam "jūt līdzi" Latvijas valdība amerikāņu demokrātu un republikāņu kaujā, un kāpēc tā?

- Jocīgs jautājums. Iedomājieties: kafejnīcā Amerikā sēž līdzjutēji un skatās, teiksim, beisbolu. Oficiants iznēsā popkornu un alu. Oficiantam nav ne jausmas par spēles noteikumiem, viņš ar grūtībām atšķir komandas, kas ar ko spēlē... Viņš pat nedrīkst iejaukties "līdzjutēju" sarunā, citādi vēl dabūs ar krūzi pa pieri. Viņam tikai laikus jāatnes alus. Pēc tam – jāsaņem dzeramnauda no līdzjutējiem, kuru komanda vinnējusi... Tāds oficiants ir Latvija. Viņai nav jājūt līdzi!

- Vai, pēc jūsu domām, Latvijas krieviem nāktu par labu, ja viņi skaļi paustu solidaritāti amerikāņu melnajiem? Sak, gan jūs, gan mēs esam nacionālās apspiešanas upuri, mēs arī ciešam no diskriminācijas.

- Nē. Atšķirībā no nēģeriem Amerikā, krievu "ņegru" tiesības Latvijā PATIEŠĀM ir ierobežotas jau trīsdesmit gadus. Jā, viņiem nav pat savas valsts pilsonības. Mēs nesēžam uz vietējo nodokļu maksātāju kakla kā nēģeri Amerikā. Mēs neaplaupām vietējos veikalos. Netirgojam narkotikas. Mēs smagi strādājam un dzīvojam, maksājot nodokļus, uz kuru rēķina pastāv latviešu birokrātija. Paralēle nav pareiza.

- Kāpēc krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju, kas aizstāvētu viņu intereses? Varbūt "Saskaņa", atbrīvojusies no Nila Ušakova, vēl spētu par tādu tapt?

- "Saskaņa" nemaz nav "atbrīvojusies" no Ušakova. Viņš pats aizbēga eirodeputātos, bīdamies no kriminālvajāšanas par korupcijas shēmām. Tur nepārprotami bija sazvērestība ar latviešu naciķiem: sak, es ātri, ātri eju prom no Rīgas mēra posteņa, atdodu to tam, ko jūs iecelsiet, bet jūs par to mani neaiztiksiet. Par to viņu arī palaida vaļā. Krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju vienkārši tāpēc, ka krievi Latvijā jau sen ir sulīgi nospļāvušies par Latviju. Starp citu, tāpat kā latvieši. Jau 2000. gadu sākumā visiem kļuva skaidrs, ka šai valstij nākotnes nav. Un ir absolūti bezcerīgi mēģināt te kaut ko bīdīt. Latvija nevienam nav vajadzīga. Ne Amerikai (viņa par to jau gadus divdesmit ir aizmirsusi), ne Eiropas Savienībām (kam tā ir gluži kā čemodāns bez roktura), ne Krievijai (kura to pastāvīgi jauc ar Lietuvu, un drīz jauks ar Lībiju), ne pašu iedzīvotājiem (kuri jau pa pusei ir izklīduši un turpina bēgt prom).

- Ja ņemt visus pagājušo gadu Latvijas prezidentus, kurš no tiem bija pats labākais (variants – pats nekaitīgākais)? Ko domājat par tagadējo prezidentu Egilu Levitu?

- Sākšu ar to, ka, atšķirībā no Krievijas, Latvijas prezidents ir tīri reprezentatīva figūra, tātad pati par sevi – "nekaitīga". Latvijas prezidents ir kā žurnāla "Playboy" vāks. Kaut kas tāds, kas piesaista skatienu, ceļ žurnāla pārdošanu kioskos. Taču mēs saprotam, ka "Playboy" sejas (un krūtis) – tas vēl nav REDAKTORS. Un žurnāla saturs no vāka nav atkarīgs. Tāpēc Latvijas prezidentus varu vērtēt tikai kā "bildes uz vāka" – kā ilggadējs dažādu avīžu un žurnālu redaktors, kas ilgus gadus pats tiem zīmējis vākus. Manuprāt, "vāks-Levits" ir nožēlojamākais un neveiksmīgākais starp visiem Latvijas "vākiem". Pat emigrantu vecmāmiņa no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga savulaik bija interesantāka. Viņa vismaz bija harizmātiska, lai arī aprobežota. Bet prezidentam Levitam ir viena vienīga priekšrocība – viņš ir ebrejs. Latvijā tas ir neparasti...

- Augustā Rīgā notiks ārkārtas vēlēšanas. Vai dosiet prognozi – kas tur, jūsuprāt, uzvarēs? Vai situācija pilsētā stabilizēsies?

- Situācija Rīgā jau sen ir stabila. Tik stabila, cik vien stabila var būt situācija kapos. Un deputātu pēcpušu nomaiņa uz krēsliem pilsētas domē neko nemainīs. Pa drusciņai zaga iepriekšējie, pa drusciņai zags nākamie. Daudz zagt neizdosies, jo Rīga ir nabaga. Un tam jau sen nav nozīmes, kas tur uzvarēs. Godīgi sakot, es jau vairs pat nesekoju līdzi tām nanajiešu (latviešu) zēnu cīņām. Varu garantēt tikai vienu: pseidokrieviskā partija "Saskaņa" jau vairs nevadīs pilsētas saimniecību. Tas ir garām.

- Savulaik jūs rakstījāt par "bēgļiem no režīma", no Krievijas, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļaujas un tagad aplej dzimteni ar samazgām. Vai pēc dažiem Baltijā nodzīvotiem gadiem un saskarsmes ar tās realitāti šie cilvēki nemaina savu viedokli?

- O! Tas ir jocīgi. Tagad Baltijā ir liels skaits bēgļu no "Putina asiņainā režīma". Smiekli nāk: pirmos mēnešus pēc "bēgšanas" viņi klīst pa visādiem vietējiem medijiem, aplej ar samazgām "nolādēto Rašku" un peldas slavas staros. Pēc tam viņi pieklust. Sāk apjēgt, kāda ir starpība starp tūrismu un emigrāciju. Sāk apjēgt, ka Baltijas tautiņas ir dziļi ksenofobas un sevī ieslēgtas. Jā, tūristu zonā restorānā tevi apkalpos krieviski un uzsmaidīs (tikai naudu maksā), bet ikdienā tu viņiem neesi vajadzīgs. Turklāt vietējie krievi aborigēnu valodu prot, bet viņi – ne. Tā nu tie "jaunemigranti" sāk plunčāties, kā s...s āliņģī. Vietējie krievi viņus nepieņem (mēs esam pārliecināti "sovoki" un "vatņiki), bet aborigēni vispār neredz nekādu starpību starp krieviem. Vienalga, vai tu dzīvo Baltijā piektajā paaudzē, vai esi atbraucis pirms gada, viņiem ir viens spriedums: čemodāns-stacija-Krievija! Nu, bet ja tu vēl nesaproti šejienes mēli, tad tev vispār ir beigas.

Sergejs Dubovskis kopā ar dēlu
© Photo Из личного архива Сергея Дубовского

Taču ir tāds "emigranta sindroms". Cilvēks pieņēmis krasu lēmumu: pamest Dzimteni, lai meklētu "brīvību". Atbrauc, gaidīdams "demokrātijas atplestās rokas", bet viņu – kā velk ģīmi pret galdu. Vienu, otru, trešo reizi... Viņš saprot, ka pieļāvis kolosālu kļūdu, ka VIŅŠ TE NAV VAJADZĪGS! Bet atgriezties ir kauns – prombraucot pārāk daudz ir sarunāts... Un emigrants sāk domāt, kā savu kļūdu attaisnot? Kā to izdarīt? Iespēja ir tikai viena: pārliecināt SEVI par to, ka Dzimtenē viņam klājās simtkārt sliktāk. Lūk, no kurienes nāk samazgas un "nolādētā Raška". Bet naktīs viņi raud spilvenā, atceroties "krievu bērzus".

- Sociālajos tīklos aizvien biežāk vīd jauni cilvēki, dzimuši Latvijā, ar krievu vārdiem un uzvārdiem, kuri par Krieviju atsaucas ar dziļām nievām, pat naidu...

- Varu teikt: pirms sešiem gadiem krievu informācijas telpā Baltijā nekā tāda nebija. Vilnis nāca pēc Eiromaidana Ukrainā. Tie ir "boti". Apmaksāti "Krievijas nīdēji". Rietumu fondi iegāzuši miljoniem krievu Internetā, lai pārformatētu krievu sabiedrisko viedokli. Latvijā arī radusies sava "botoferma" un ne viena vien. Iepriecina, ka viņu darbības rezultāts ir mazāks par nulli.

- Kāpēc Latvijā un visā Baltijā viens pēc otra veras ciet krievvalodīgie mediji? Vai tā ir varasiestāžu ļaunā griba vai "tirdziņš tā izšķīris"?

- Tas ir turpinājums atbildei uz iepriekšējo jautājumu. Jā, miljoniem ir iegāzti "Krievijas nīdēju" botofermās. Tagad ir skaidrs, ka tie miljoni NEDARBOJAS. Krievu smadzenes nav formatējamas, kaut tu viņiem ar televizoru pa galvu gāz. Tāpēc viņi nolēmuši iet no otras puses – piebeigt godīgos krievvalodīgos medijus. To paveikt ir vienkārši – godīgiem krievu medijiem miljonu nav. Bet mēs, godīgie krievu žurnālisti, publicisti, blogeri, esam aizgājuši internetā. Internetu te vēl nav aizlieguši, lai arī VIŅIEM to dikti gribētos.

154
Tagi:
nepilsoņi, rusofobija, Latvija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

0
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību