Bašars Asads

Bašars Asads intervijā nosodījis Amnesty International un skaidrojis valdības politiku

93
(atjaunots 08:33 24.02.2017)
Europe 1 un TF1 korespondenti nesen tikās ar Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu Damaskā, lai apspriestu Sīrijas nākotni, cīņu pret terorismu un valdības bruņoto spēku veiktās asiņainās represijas.

Tagad, kad Sīrijas nākotne no jauna ar Krievijas, Irānas un Turcijas atbalstu tiek apspriesta Astanā valdības un dumpinieku pārstāvju starpā, Bašars Asads deva ekskluzīvu interviju Europe 1 un TF1. Pilnu intervijas tekstu publicējis portāls InoSMI.

Sešas nedēļas pēc Alepo pāriešanas valdības bruņoto spēku rokās valsts prezidents intervijā sīki apraksta savu stratēģiju. Viņš necenšas noklusēt arī apsūdzības par noziegumiem un masveida slepkavībām. Februāra sākumā NKO Amnesty international paziņoja, ka kādā cietumā Damaskā laikā no 2011. līdz 2015. gadam pakārti gandrīz 13 tūkstoši ieslodzīto.

Intervijā Sīrijas prezidents norāda arī uz Francijas un rietumvalstu lomu šajā konfliktā, kas aiznesis vairāk nekā 300 tūkstošu cilvēku dzīvības.

Fabjēns Namia (Europe 1): Kopš Alepo atbrīvošanas pagājuši divi mēneši. Vai tagad iespējams apgalvot, ka esat izcīnījis uzvaru karā?

Bašars Asads: Nē. Nedomāju, ka būtu iespējams runāt par uzvaru karā, kamēr neesam tikuši galā ar teroristiem visā Sīrijā. Runa ir tikai par lielu soli uz priekšu ceļā, kas ved pie terorisma likvidācijas mūsu valstī. Man šķiet, tas būs garš ceļš. Iemesls tam ir vienkāršs: teroristi saņem atbalstu no daudzām rietumvalstīm, tostarp arī no Francijas un Lielbritānijas, kā arī no Turcijas, Saūda Arābijas un Kataras mūsu reģionā.

- Jūs runājat par ilgu ceļu, taču vai jūs varētu no militārā viedokļa aprakstīt priekšāstāvošos mērķus?

— Kad runāju par teroristu likvidāciju mūsu valstī, tas, protams, nozīmē visas mūsu teritorijas atbrīvošanu. Tai atkal jāpāriet valdības rokās. Tāds ir valdības uzdevums.

- Taču par kādu Sīrijas daļu, par kādu tieši pilsētu jūs runājat?

— Jūs gribat teikt, pēc Alepo?

- Jā.

— Mēs, protams, turpināsim kampaņu Alepo apkaimē, lai nodrošinātu pilsētu no jauniem teroristu uzbrukumiem no rietumiem un ziemeļiem, ko tieši atbalsta Turcija, Turcijas armija.

Mišels Skots (TF1): Vai par jauno posmu nekļūs Idliba? Stāsta, ka nākamā lielā cīņa notiks par Idlibu.

— Tā var būt Idliba, Er Raka vai jebkura cita pilsēta. Patlaban viss ir atkarīgs no pašreizējās situācijas izmaiņām, jo plāns var mainīties atbilstoši tai. Mēs nesastādījām to pirms cīņas noslēguma Alepo un tās apkaimē, tāpēc runāt par nākamo posmu būtu pāragri. Viss atkarīgs no cīņām dažādās zonās.

- Taču patlaban jūsu situācija no militārā viedokļa ir ievērojami uzlabojusies?

— Protams, katras pilsētas atbrīvošana no teroristiem nozīmē, ka situācija uzlabojas. Taču ar to mums nepietiek.

- No Francijas viedokļa, protams, galvenais terorisma draudu avots ir "Islāma valsts". Taču jūs uzskatāt, ka visas bruņotās grupas vai lielākā daļa to starpā ir teroristi. Kāpēc jūs neuzskatāt ISIS par īpašu draudu avotu?

— Pirmkārt, ne jau mēs, valdība, uzskatām viņus par teroristiem: viņi ir teroristi saskaņā ar likumu un starptautiskajām tiesībām. Jebkurš cilvēks manā vai jūsu valstī, kurš ņem rokās ieroci un sāk nogalināt cilvēkus un iznīcināt īpašumus, ir terorists. Tas ir starptautisks jēdziens. Tātad mēs neesam vienīgie, kas viņus uzskata par teroristiem. Mūsu gadījumā, pēc mūsu likumiem, tie, kas nodod ieročus, vairs netiek uzskatīti par teroristiem.

- Citiem vārdiem sakot, jūsu acīs tas ir viens un tas pats ienaidnieks? Šie teroristi viens no otra neatšķiras?

— Protams. Pie tam to nosaka likums, nevis es. Kā jau teicu, saskaņā ar likumu un starptautiskajām tiesībām nevienā pasaules valstī cilvēki nevar ņemt rokās ieročus, ja viņi nav armijas un policijas pārstāvji. Domāju, tāda pati ir situācija arī Francijā. Izlabojiet mani, ja kļūdos. Man šķiet, ka tāda ir kārtība visā pasaulē.

- Prezidenta kungs, jūs esat galvenais bastions terorisma ceļā. Daudzi cilvēki, it īpaši pie mums, ISIS un jūsu režīmu uzskata par viena un tā paša ļaunuma izpausmēm, kas cenšas apspiest jebkādas brīvas demokrātiskas pašizpausmes parādības jūsu valstī. Ko jūs teiktu viņiem?

— Pirmkārt, mēs esam valsts ar visiem tās institūtiem, nevis režīms. Otrkārt, šeit manāma Sīrijas, tās valdības un armijas demonizācija no lielāko mediju un Rietumu politisko aprindu puses, kas no paša sākuma atbalstīja tā saucamos "mērenos". Sākotnēji viņi tos sauca par miermīlīgiem demonstrantiem, pēc tam apgalvoja, ka viņi vairs nav miermīlīgi, taču joprojām ir mēreni. Taču viņi nesaprata, ka patiesībā atbalsta vienīgi "Al Kaidas" un ISIS bāzi. 

Lūk, kāpēc patlaban viņi saka, ka mēs "reklamējam" šos teroristus, izmantojam viņus kā alternatīvu, lai Rietumiem neatstātu izvēli. Pirmkārt, Rietumiem nav jāizvēlas starp mani un ISIS. Šī izvēle ir jāizdara manai tautai, jo runa ir tikai par Sīrijas tautu. Tātad jums nevajadzētu uztraukties par to, ko šajā jautājumā domā Rietumu ierēdņi. Viņiem vajadzētu padomāt par savām tautām, aizsargāt tās no teroraktiem, kas notikuši viņu politikas rezultātā.

FN: Prezidenta kungs, mūs visus, it īpaši Franciju, satrieca terorisma šausmas. Taču mūs šokēja arī nesen publicētais Amnesty International ziņojums. Tajā stāstīts par Sajednajas cietumu. Tas atrodas netālu no Damaskas. 13 tūkstoši ar nāvi sodītu ieslodzīto, masveida nāvessodi, spīdzināšana. Organizācijas atskaitē teikts, ka šajā vietā Sīrijas valsts slepus nogalina savu tautu. Prezidenta kungs, vai visi līdzekļi ir labi uzvarai karā? Vai ļauts darīt visu, kas ienākt prātā?

— Nē, viss ir likumīgi. Nevar darīt visu, kas ienāk prātā…

- Taču, ja ticam Amnesty International ziņojumam, ne par kādām likumīgām darbībām nav runas…

Sīrijas armijas uzbrukums Alepo dienvidrietumos.
© Sputnik / Михаил Алаеддин

— Nē. Ir starpība starp faktu apspriešanu, ar ko pašlaik nodarbojamies mēs, un kaut kādiem apgalvojumiem. Ja jūs gribat aprunāties par apgalvojumiem, tam var patērēt milzum daudz laika, jo to skaits ir ļoti liels. Jebkurš var paziņot, kas vien ienāk prātā, un mēs varam to apspriest. Taču šajā gadījumā nav runas ne par kādiem faktiem. Ja vēlaties apspriest Amnesty International, lūdzu! Tā ir visā pasaule pazīstama organizācija, un tai vajadzētu kaunēties sastādīt ziņojumu uz nepamatotu apsūdzību bāzes. Ja jūs ieradīsieties tiesā jūsu valstī (jums ir tiesas un tiesu sistēma), tā pieņems lēmumu, ņemot verā apgalvojumus, vai tomēr pieprasīs pierādījumus? Ziņojums ir veidots uz neapstiprinātu apsūdzību pamata! Nav neviena dokumenta, neviena pierādījuma. Pie tam, runa bija nevis par 13 tūkstošiem cilvēku, bet gan par skaitu no 5 līdz 13 tūkstošiem. Starpība ir vairāk nekā divtik liela! Tas nozīmē, ka nav pat nekādas runas par precīziem datiem. Nav nosaukts vārdā neviens no iedomātajiem upuriem. No visiem tiem tūkstošiem ir tikai 36 cilvēki. Ziņojumā ir arī citi trūkumi. Piemēram, apgalvots, ka lielmuftijs apstiprina nāves sodu, taču Sīrijā reliģiskajiem darbiniekiem nav nekāda sakara ar tiesu procedūrām. Nāves sods Sīrijā ir likumīgs. Tas ir Sīrijas tiesību aktu elements kopš neatkarības pasludināšanas. Tātad valdībai ir tiesības piespriest jebkuram cilvēkam nāves sodu saskaņā ar likumu. Kāpēc valdībai ar to būtu jānodarbojas nelegāli?

- Spīdzināšana ir aizliegta pat Sīrijā. Vai jūs varat apstiprināt, ka pretēji Amnesty International ziņojumam šajā cietumā spīdzināšana nenotiek?

Alepo. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Алаеддин

— Jautājums ir sekojošs: kāpēc spīdzināt? Kam vajadzīga spīdzināšana? Ar kādu mērķi? Ko mēs iegūstam? Vienkārši sadisma dēļ? Mēs visi esam sadisti? Kāpēc mums tas būtu jādara? Lai saņemtu informāciju? Mums ir visas vajadzīgās ziņas. Tāpēc mēs neizmantojam spīdzināšanu. Tas nav mūsu politikas elements. Vienkārša iemesla dēļ: ja mēs ķertos pie tādām zvērībām, tas nāktu par labu teroristiem, viņi gūtu priekšroku. Mums taču jāiekaro Sīrijas tautas sirdis. Ja mēs izmantotu tādas nelietības jebkurā konflikta posmā, mēs nebūtu guvuši tautas atbalstu kāds tas ir pašlaik, pēc sešus gadus ilgas cīņas. Tas ir vienkāršs fakts. Jautājumā par ziņojumiem jāsaka, ka to pamatā jābūt faktiem. Šajā ziņojumā nav neviena fakta. Viņiem jāsniedz pierādījumi, taču to viņi izdarīt nevar.

- Amnesty International ierosina nosūtīt novērotājus uz jūsu cietumiem, lai savāktu pierādījumus vai, gluži pretēji, apstiprinātu, ka jums ir taisnība un noziegumi nav izdarīti. Ko jūs teiksiet par šo ierosinājumu?

— Man šķiet, būtu labāk sākt pašas Amnesty International darbības izmeklēšanu, ja tā sastāda ziņojumu uz nepierādītu apsūdzību pamata. Tā ir kauna lieta, kauns tādai organizācijai, kas nekad nav izcēlusies ar objektīvu pieeju, bet gan vienmēr nostājusies kādā pusē.

- Tātad jūs atbildēsiet "nē" uz ierosinājumu atļaut starptautisko novērotāju vizīti?

— Pilnīgi noteikti es atteikšos. Mūs neinteresē šis infantilais ziņojums no zila gaisa. Vieni vienīgi nepierādīti apgalvojumi. Viņi stāsta, ka iztaujājuši kaut kādus lieciniekus, kuru vidū ir tikai opozicionāri un dezertieri. Ziņojumu nekādi nevar nosaukt par objektīvu.

- Taču jūs atzīstat, ka Sīrijā notiek oficiāli, likumīgi nāves sodi?

— Tā tas notiek kopš neatkarības pasludināšanas. Nāves sods ir Sīrijas likumu elements slepkavības gadījumā. Tam nav nekā kopēja ne ar pašreizējo krīzi, ne ar ziņojumu, ne ar minēto cietumu. Pastāv likumīga metode — tiesas process.

- Tad apspriedīsim Francijas politiku!

— Ļoti labi. Francijas politika jau no sākuma ietver teroristu atbalstu Sīrijā, un valsts ir tieši atbildīga par asinsizliešanu mūsu valstī.

- Tā ir ļoti nopietna pret Franciju izvirzīta apsūdzība! Kā jūs varat apgalvot, ka Francija atbalsta terorismu?

— Viņi paši to apgalvo. Ne jau es viņus apsūdzu. Viņi ne vienu reizi vien ir teikuši, ka atbalsta karu. Nesen Fransuā Olands pat paziņoja, ka pieļauta kļūda, atsakoties no kara sākuma 2013. gadā. Viņi paši stāstīja, ka sūtījuši ieročus tā saucamajiem "mērenajiem", kuri faktiski ir teroristiski grupējumi. To saka viņi paši, nevis es. Amerikāņi apgalvoja to pašu, tāpat kā franči. Ja paskatīsieties jūsu valdības paziņojumus pēdējo divu, trīs, četru gadu laikā, jūs atradīsiet milzum daudzus Francijas amatpersonu paziņojumus. Viņi paši sevi apsūdz.

- Vienā no valstīm — ASV — prezidents jau ir mainījies. Viens no pirmajiem Donalda Trampa lēmumiem bija skandalozais liegums iebraukt ASV vairāku musulmaņu valstu, tostarp Sīrijas pilsoņiem. Vai nejūtaties pazemots kā Sīrijas pilsonis, kā tās prezidents?

— Nē. Šis solis ir vērsts nevis pret Sīrijas tautu, bet gan pret teroristiem kuri varētu iezagties valstī līdz ar imigrantiem, kas ieradušies rietumvalstīs. Pie tam tas jau ir noticis Eiropā, piemēram, Vācijā un var notikt ASV. Domāju, Donalda Trampa mērķis ir neļaut šiem cilvēkiem ierasties valstī, un viņš sācis to īstenot pats savā stilā.

- Tātad viņš ir rīkojies pareizi?

Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexei Druzhinin

— Nē, es runāju par to, kam varu piekrist vai nepiekrist kā cilvēks, taču kā prezidentu mani tas neuztrauc. Es domāju par iespējām panākt sīriešu atgriešanos Sīrijā, nevis nosūtīt viņus uz ASV. Mani neiepriecinātu viņu emigrācija uz citām valstīm. Es priecātos, ja viņi atgrieztos Sīrijā, jo viņi vēlas atgriezties. Lieta tāda, ka liela daļa sīriešu aizbraukuši terorisma un rietumvalstu embargo dēļ.

Tādējādi es lūgtu Donaldu Trampu un rietumvalstis atcelt embargo un pārtraukt atbalsta sniegšanu teroristiem, ja gribētu atbildēt uz šo lēmumu. Viņiem vairs nebūtu nekādu problēmu. Ne imigrantu, ne teroristu, kuri slēpjas imigrantu vidū. Pie tam ir vēl viens nozīmīgs aspekts. Troksni ap Donalda Trampa lēmumiem nav radījušas rūpes par sīriešiem un citu valstu iedzīvotājiem. Lieta tāda, ka mūsu cīņu, mūsu grūtības un mūsu konfliktu vēlas izmantot kā instrumentu pret Donaldu Trampu. Baraks Obama pirms dažiem mēnešiem pieņēma vairākus lēmumus šajā pašā jautājumā, taču lielākie ASV mediji par tiem neko nestāstīja. Viņi sāka diskusiju tikai pēc tam, kad Donalds Tramps skarbiem vārdiem pauda savu viedokli.

- Tātad jums ir ērtāk ar Donaldu Trampu nekā ar Baraku Obamu?

— Nē, man nevar būt ērtāk, kamēr neesmu redzējis viņa politiku attiecībā pret Sīriju. Pagaidām es to vēl neesmu novērojis. Pie tam, jāizturas piesardzīgi ar visiem Rietumu līderiem, jo viņi var pateikt vienu no rīta, bet vakarā izdarīt gluži pretējo. Viņi neuzņemas nekādas saistības. Viņi ir ļoti pragmatiski un nonākuši līdz savu vērtību iztirgošanai. Es drīzāk teiktu, ka viņu politikas pamatā nav nekadu vērtību.

MS: Lai nu būtu kā būdams, viens aspekts pagaidām noteikti nav mainījies — ASV atkāpšanās no reģiona. Tas ir acīmredzams. Patlaban Astanā sākas otrais pārrunu posms par Sīrijas nākotni un rietumvalstis, kā izrādās, spēlē nepiedalās. Vai tas patiešām pozitīvi ietekmēs pārrunas un miera perspektīvas reģionā?

— Nē. Jo plašāks ir politiskā procesa atbalsts, jo labāk. Tomēr rietumvalstis, kas piedalās procesā, it īpaši Francija un Lielbritānija, ir palaidušas garām iespēju panākt kaut ko Ženēvā, turklāt divkārt. Tās neko nav panākušas, ko atbalstīja teroristu grupas, kas rīkojās pret valdību. Tās netiecās panākt mieru Sīrijā, bet gan gribēja izmantot procesu pašas savu mērķu sasniegšanai.

- Taču vai tad tas ir pozitīvi, ka Tuvo Austrumu nākotne ir Krievijas un Irānas rokās, kurām nav nekādu lielu demokrātisku sasniegumu?

— Atkārtošu vēlreiz: jo lielāks skaits valstu iesaistīts, jo labāk. Tā uzskatām ne tikai mēs, bet arī Krievija. Pie tam viņi daudzas valstis aicināja piedalīties, palīdzēt viņiem cīņā ar terorismu un atbalstīt politisko procesu. Taču Rietumi paši izolējās. Tā nav Irānas vai Krievijas vaina. Rietumvalstis uz šīm iniciatīvām reaģēja ļoti pasīvi. Piemēram, kāds ir viņu viedoklis par Astanu? Vai Krievija ieteica viņiem neierasties? Nē! Viņi paši ieteica nepiedalīties.

- Citiem vārdiem sakot, Irāna un Krievija ir mierneši, bet Rietumi kurina karu?

— Tieši tā. Absolūti pareizi.

FN: Turpināsim sarunu par Krieviju. Vai jūs varētu teikt, ka visus lēmumus reģionā pārsvarā pieņem Vladimirs Putins? Arī jūsu valstī, pat Sīrijā?

— Nē, tā nav. Sīrijā mēs lēmumus pieņemam paši. Par citām valstīm neko teikt nevaru. Krievija ciena mūsu suverenitāti un katrā posmā gan stratēģiski, gan taktiski ir sadarbojusies ar Sīriju. Krievija neko nav uzsākusi bez konsultācijām ar mums. Tās politika balstās uz vērtībām un interesēm, it īpaši jautājumā par cīņu pret terorismu. Tāpēc teikšu: nē, lēmumus pieņemam mēs paši.

- Vai jūs varētu teikt, ka bez Krievijas jūsu valdība sen būtu kritusi?

— Tas ir tīri hipotētisks jautājums. Neviens nevar uzminēt kara rezultātus, jo tas pats par sevi ir mainīgs. Protams, bez Krievijas atbalsta situācija būtu sliktāka. Taču kādā mērā? Tas nav zināms nevienam. Es nevaru teikt, vai valdība būtu noturējusies vai kritusi. Jebkurā gadījumā Krievijas atbalsts bija ļoti svarīgs ISIS un "Džabhat an Nusra" novājināšanas procesā. Lieta tāda, ka šīs organizācijas sāka vienoties, kad ASV koalīcija sāka uzbrukumus, sāka savu kosmētisko operāciju. Un viņi devās uz priekšu, līdz iejaucās Krievija un viņi nebija spiesti atkāpties. Tāda ir realitāte. Tādi ir fakti. 

MS: Vai jūs nepārsteidz tas, ka tikai pirms dažiem gadiem lielākā daļa novērotāju un analītiķu uzskatīja, ka jums neizdosies ilgi noturēties pie varas? Taču tagad, it īpaši pēc Alepo ieņemšanas, daudzi apgalvo, ka jums izdosies noturēties. Šajā pašā brīdī pārrunās Astanā tiek apspriesta jūsu pozīcijas saglabāšanās. Ja politiķis demonstrē sliktus rezultātus mūsu valstī, parasti viņam neizdodas ilgi noturēties savā vietā. 17 gadi pie varas, seši kara gadi, vairāk nekā 300 tūkstoši bojagājuši, sagrauta un sašķelta valsts… Vai jūs varētu teikt, ka tādi rezultāti no morāles, nevis likuma viedokļa ļauj jums palikt pie varas neatkarīgi no pašreizējo pārrunu rezultāta?

— Vai atceraties teroristus, kuri pērn organizēja teroraktus Francijā? Vai neesat aizmirsuši, ka dažus no viņiem policisti nošāva? Kā jūs sauktu šos policistus: par slepkavām vai glābējiem? Viņi taču nogalināja! Līdzīga ir arī situācija ar ārstu, kurš amputē gangrēnas skartu kāju. Vai, pēc jūsu domām, viņš ir izdarījis kaut ko nepieļaujamu, vai tomēr glābis pacienta dzīvību? Ir jāizprot rīcības iemesli. Mūsu gadījumā mēs cīnāmies ar terorismu, lai aizstāvētu tautu. Tas nav tikai mans personiskais viedoklis. Tas ir pienākums, ko mums uzliek konstitūcija un likums. Ja es to nebūtu izdarījis, es pats kļūtu par slepkavu, jo būtu ļāvis teroristiem nogalināt vēl vairāk Sīrijas iedzīvotāju. Jūsu armijas pienākums ir aizsargāt frančus. Taču jūsu karavīri varētu paziņot: "Mēs neiejauksimies, jo mūs nosauks par slepkavām!"

- Vai jūs varētu teikt, ka esat darījis visu iespējamo, pildījis savu pienākumu jūsu valsts labā?

— Jā, visu iespējamo! Neapšaubāmi. Visu, kas bija jāveic? Šis jautājums jāuzdod Sīrijas tautai, jo šajā ziņā viedokļi var būt dažādi. Taču jautājumu par to, vai rezultāti ir labi vai slikti, pie tam no jūsu minētā tikumiskā viedokļa, lēmums jāpieņem Sīrijas iedzīvotājiem, nevis Eiropas valstu līderiem. Viņi visi apgalvoja "Asadam ir jāaiziet." Tagad viņi to vairs neapgalvo. Mani neuztrauc neviens no šiem abiem viedokļiem. Es neesmu tiem pievērsis uzmanību jau kopš paša sākuma. Mani uztrauc cīņa ar terorismu, ar mūsu valsts iznīcināšanas plāniem. Tas ir mans svarīgākais uzdevums kopš paša sākuma. Mani neinteresē, ko viņi apgalvo. Rezultāti attiecas uz Sīrijas iedzīvotājiem, un ne mazākajā mērā — uz eiropiešiem.

FN: Kad Sīrijas tauta varēs paziņot, ka atbalsta jūsu politiku? Patlaban Francijā gaidāmas vēlēšanas. Kad notiks nākamās vēlēšanas Sīrijā?

— Pastāv divas iespējas to panākt. Līdzekļi, kas pašlaik ir mūsu rīcībā un saglabāsies kara beigās. Pašlaik var izvērtēt jebkurus risinājumus, balsojumus, vēlēšanas, iespējams ir viss. Taču līdz tam brīdim tautai ir tikai viena iespēja izpausties. Atbalstīt jūs vai neatbalstīt. Kāpēc tautai atbalstīt prezidentu pēc sešus gadus ilga kara, ja viņš strādājis slikti? Tas ir ļoti vienkāršs jautājums: kāpēc cilvēkiem viņš būtu jāatbalsta? Kāpēc viņi neatbalsta teroristus? Atgriežoties pie jūsu jautājuma: kad jūs runājat par 300 vai pat 400 tūkstošiem bojāgājušo un apgalvojat, ka viņus nogalinājis prezidents, jūs vienlaikus apliecināt, ka teroristi ir labi cilvēki, ka mēs esot nogalinājuši cilvēkus, bet teroristi viņus ir aizsargājuši. Lūk, kur ir jautājuma būtība. Taču tā nav. Patiesība ir tā, ka mēs cīnāmies par Sīrijas tautu. Tieši tāpēc Sīrijas tauta ir atbalstījusi valdību, armiju un prezidentu.

93
Pēc temata
Bašars Asads paudis viedokli par ISIS kaujinieku uzbrukumu Palmīrai
Andrejs Mamikins pēc tikšanās ar Sīrijas prezidentu pauž cerības uz pamiera īstenošanu valstī
KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

59
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

59
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli
Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko par protestiem, automāta nēsāšanu un pirmstermiņa vēlēšanām

100
(atjaunots 09:50 09.09.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā. Viņš apsprieda protestus, varasiestāžu metodes, grozījumus Konstitūcijā un iespējamās ārkārtas vēlēšanas, integrāciju ar Krieviju un vizīti Maskavā.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka iespējams, "mazliet aizsēdējies" savā postenī, taču uzskata, ka patlaban tikai viņš var aizsargāt baltkrievus. Valsts vadītājs pieļāva ārkārtas prezidenta vēlēšanu iespēju pēc konstitucionālās reformas, vēsta RIA Novosti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā, Neatkarības pilī. Intervijā piedalījās telekanāla Russia Today galvenā redaktore Margarita Simoņana. "Pervij kanal" korespondents Antons Verņickis, telekanāla "Rossija 1" korespondents Jevgeņijs Rožkovs, radiostacijas "Govorit Moskva" galvenais redaktors Romāns Babajans. Sarunas pilnā versija tiks sniegta vēlāk, pagaidām žurnālisti publicējuši intervijas fragmentus.

Iespējamas ārkārtas vēlēšanas

Intervijas gaitā Lukašenko atzina, ka, iespējams, pārāk ilgi strādā savā postenī, tomēr viņš ir pārliecināts, ka nes labumu baltkrievu tautai.

"Jā, iespējams, esmu mazliet aizsēdējies, iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu. Jā. Tomēr tagad patiesībā tikai es varu aizstāvēt baltkrievus," prezidenta teikto citēja žurnālists Jevgeņijs Rožkovs.

Pēc Lukašenko vārdiem, pēc konstitucionālās reformas iespējamas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.

"Mēs esam gatavi īstenot Konstitūcijas reformu, pēc tam es pieļauju ārkārtas prezidenta vēlēšanas," fragmentu no intervijas savā Telegram kanālā publicēja Romāns Babajans.

Pie tam Lukašenko piezīmēja, ka prezidenta posteni tāpat vien nepametīs. 

"Ceturtdaļgadsimtu esmu iekārtojis Baltkrieviju. Tāpat vien es to visu nepametīšu. Turklāt, ja es aiziešu, manus piekritējus sāks slepkavot!" Baltkrievijas līderi citēja Romāns Babajans.

Kas vada protestus un kāds ir viņu mērķis

Jautāts par mītiņiem, kas noritējuši valstī pēc vēlēšanām, Lukašenko norādīja, ka ar protestiem saistīti amerikāņi, kas strādā caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli.

"Mēs pavaicājām, kas ir ieinteresēts, no kuras puses, pēc būtības, viņš gaidīja un gaida viltību. No vienas puses, protams, pēc viņa vārdiem, tie ir ārēji iemesli. Viņš uzskata, ka ar visu saistīti amerikāņi, un viņi rīkojas caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli. Es pavaicāju: "Vai patiešām neapmierinātības iemesls ir tikai ārēji iemesli?" Viņš teica, ka ne, ir arī iekšēji iemesli... Otrs, iekšējais  iemesls, pēc viņa domām, ir tas, ka Baltkrievijā izaugušas divas jaunas paaudzes un izveidojusies neliela "buržujiņu", kā viņš teica, klase, un tas patiešām radījis neapmierinātību, viņi vēlas varu," Lukašenko teikto citēja Rožkovs.

Baltkrievijas līderis atzina, ka tīri cilvēcīgi jūt aizvainojumu protestu dēļ, tomēr viņš saprot, ka daži jau vienkārši aizmirsuši, kāda bija situācija Baltkrievijā pirms 20 gadiem.

"Cilvēciski biju ļoti aizvainots, taču saprotu, ka daļa cilvēku, kuri tagad protestē, vienkārši nezina, kāda bija mūsu Baltkrievija pirms 20 gadiem, bet daļa to aizmirsusi!" Lukašenko teikto publicēja Babajans.

Baltkrievijas līderis uzskata, ka valstī notiekošo protestu organizatoru patiesais mērķis ir Krievija.

"Jums ir skaidri jāsaprot, ka tiem, kas to visu dara, esam vajadzīgi nevis mēs, bet gan jūs," teica prezidents.

Sarunā ar žurnālistiem Lukašenko pastāstīja, ka ieplānojis drīz apmeklēt Maskavu. "Tuvākajā laikā ieradīšos Maskavā," Lukašenko citēja Babajans.

Viņš piezīmēja, ka Minska ir gatava turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms jāpanāk, lai sāktu darbu visi institūti Sabiedrotās valsts ietvaros.

"Mēs esam gatavi turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms vajag, lai reāli sāktu darboties visi institūti un Sabiedrotās valsts ietvaros jau esošie projekti," konstatēja Baltkrievijas līderis.

Varasiestāžu darbinieku metodes

Komentējot likumsargu metodes protesta akciju laikā, prezidents atzina, ka dažviet tur bija "par traku", un incidenti tiks noskaidroti.

"Par piekaušanām, protams, arī jautājām, kas tas bija, un citu starpā piekāva arī žurnālistus. Viņš teica, ka tās bija pirmās karstās tā brīža emocijas. Omoniešiem te pārmest nevar, viņaprāt, viņi aizsargāja savu valsti no blickrīga un patiešām tobrīd nosargāja valsti. Tas ir viņa patiesais viedoklis," teica Rožkovs.

Savu parādīšanos Minskā ar automātu rokās Lukašenko pamatoja ar gatavību aizsargāt valsti līdz galam. "Mana parādīšanās ar automātu nozīmēja tikai vienu – es nekur neesmu aizbēdzis un esmu gatavs aizstāvēt savu valsti līdz galam," Baltkrievijas prezidentu citēja Romāns Babajans.

Koļesņikovas aizturēšana

Tāpat žurnālisti uzdeva Baltkrievijas prezidentam jautājumam par viena opozīcijas līdera – Marijas Koļesņikovas – aizturēšanu. Lukašenko norādīja, ka viņa aizturēta par valsts robežas šķērsošanas pārkāpumiem.

"Aleksandrs Lukašenko teica, ka ir informēts par situāciju. Viņa patiešām gribēja bēgt, kā viņš teica, uz Ukrainu, jo viņai tur it kā esot māsa. Un viņš, kā robežsargs, uzskata, ka viņa aizturēta pamatoti," atzīmēja Jevgeņijs Rožkovs.

Viņš pastāstīja, ka informāciju par incidentu pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas Lukašenko saņēmis no specdienestiem un robežsargiem. "Pēc viņa vārdiem, saskaņā ar robežsargu teikto, patiešām viņi centušies šķērsot robežu. Un mašīna ar Koļesņikovu un diviem viņas līdzgaitniekiem (Ivanu Kravcovu un Antonu Rodņenkovu – red.) zonā starp Baltkrievijas robežu un Ukrainas robežu. Patiešām, pēc viņa vārdiem, viņam ziņojuši, ka Koļesņikovu izmetuši no mašīnas un aizbēguši," teica Rožkovs.

Lukašenko pastāstīja, ka Baltkrievija "lūdz Ukrainai atgriezt" opozicionārus Kravcovu un Rodņenkovu, kam izdevies šķērsot abu valstu robežas, piebilda žurnālists.

Tāpat Baltkrievijas prezidents sarunā konstatēja, ka opozīcijas koordinācijas padome – tā nav nekāda opozīcija, un viņš neplāno dialogu ar to.

"Es nerunāšu ar opozīcijas koordinācijas padomi, jo nezinu, kas ir šie cilvēki. Tā nav nekāda opozīcija. Visi viņu ieteikumi nozīmē katastrofu Baltkrievijai un baltkrievu tautai. Viņi grib saraut visus mūsu sakarus ar brālīgo Krieviju, grib, lai pie mums būtu maksas izglītība un medicīna," sašutis atklāja Lukašenko.

Romāns Babajans pastāstīja lasītājiem, ka, pēc Lukašenko izteikumiem, opozicionāri vēlas iznīcināt visus ražošanas uzņēmumus valstī un atstāt bez darba to darbiniekus.

100
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Baltkrievija pati tiks galā: Lavrovs aicināja Baltijas valstis neiejaukties
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

0
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

0
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija