Bašars Asads

Bašars Asads intervijā nosodījis Amnesty International un skaidrojis valdības politiku

93
(atjaunots 08:33 24.02.2017)
Europe 1 un TF1 korespondenti nesen tikās ar Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu Damaskā, lai apspriestu Sīrijas nākotni, cīņu pret terorismu un valdības bruņoto spēku veiktās asiņainās represijas.

Tagad, kad Sīrijas nākotne no jauna ar Krievijas, Irānas un Turcijas atbalstu tiek apspriesta Astanā valdības un dumpinieku pārstāvju starpā, Bašars Asads deva ekskluzīvu interviju Europe 1 un TF1. Pilnu intervijas tekstu publicējis portāls InoSMI.

Sešas nedēļas pēc Alepo pāriešanas valdības bruņoto spēku rokās valsts prezidents intervijā sīki apraksta savu stratēģiju. Viņš necenšas noklusēt arī apsūdzības par noziegumiem un masveida slepkavībām. Februāra sākumā NKO Amnesty international paziņoja, ka kādā cietumā Damaskā laikā no 2011. līdz 2015. gadam pakārti gandrīz 13 tūkstoši ieslodzīto.

Intervijā Sīrijas prezidents norāda arī uz Francijas un rietumvalstu lomu šajā konfliktā, kas aiznesis vairāk nekā 300 tūkstošu cilvēku dzīvības.

Fabjēns Namia (Europe 1): Kopš Alepo atbrīvošanas pagājuši divi mēneši. Vai tagad iespējams apgalvot, ka esat izcīnījis uzvaru karā?

Bašars Asads: Nē. Nedomāju, ka būtu iespējams runāt par uzvaru karā, kamēr neesam tikuši galā ar teroristiem visā Sīrijā. Runa ir tikai par lielu soli uz priekšu ceļā, kas ved pie terorisma likvidācijas mūsu valstī. Man šķiet, tas būs garš ceļš. Iemesls tam ir vienkāršs: teroristi saņem atbalstu no daudzām rietumvalstīm, tostarp arī no Francijas un Lielbritānijas, kā arī no Turcijas, Saūda Arābijas un Kataras mūsu reģionā.

- Jūs runājat par ilgu ceļu, taču vai jūs varētu no militārā viedokļa aprakstīt priekšāstāvošos mērķus?

— Kad runāju par teroristu likvidāciju mūsu valstī, tas, protams, nozīmē visas mūsu teritorijas atbrīvošanu. Tai atkal jāpāriet valdības rokās. Tāds ir valdības uzdevums.

- Taču par kādu Sīrijas daļu, par kādu tieši pilsētu jūs runājat?

— Jūs gribat teikt, pēc Alepo?

- Jā.

— Mēs, protams, turpināsim kampaņu Alepo apkaimē, lai nodrošinātu pilsētu no jauniem teroristu uzbrukumiem no rietumiem un ziemeļiem, ko tieši atbalsta Turcija, Turcijas armija.

Mišels Skots (TF1): Vai par jauno posmu nekļūs Idliba? Stāsta, ka nākamā lielā cīņa notiks par Idlibu.

— Tā var būt Idliba, Er Raka vai jebkura cita pilsēta. Patlaban viss ir atkarīgs no pašreizējās situācijas izmaiņām, jo plāns var mainīties atbilstoši tai. Mēs nesastādījām to pirms cīņas noslēguma Alepo un tās apkaimē, tāpēc runāt par nākamo posmu būtu pāragri. Viss atkarīgs no cīņām dažādās zonās.

- Taču patlaban jūsu situācija no militārā viedokļa ir ievērojami uzlabojusies?

— Protams, katras pilsētas atbrīvošana no teroristiem nozīmē, ka situācija uzlabojas. Taču ar to mums nepietiek.

- No Francijas viedokļa, protams, galvenais terorisma draudu avots ir "Islāma valsts". Taču jūs uzskatāt, ka visas bruņotās grupas vai lielākā daļa to starpā ir teroristi. Kāpēc jūs neuzskatāt ISIS par īpašu draudu avotu?

— Pirmkārt, ne jau mēs, valdība, uzskatām viņus par teroristiem: viņi ir teroristi saskaņā ar likumu un starptautiskajām tiesībām. Jebkurš cilvēks manā vai jūsu valstī, kurš ņem rokās ieroci un sāk nogalināt cilvēkus un iznīcināt īpašumus, ir terorists. Tas ir starptautisks jēdziens. Tātad mēs neesam vienīgie, kas viņus uzskata par teroristiem. Mūsu gadījumā, pēc mūsu likumiem, tie, kas nodod ieročus, vairs netiek uzskatīti par teroristiem.

- Citiem vārdiem sakot, jūsu acīs tas ir viens un tas pats ienaidnieks? Šie teroristi viens no otra neatšķiras?

— Protams. Pie tam to nosaka likums, nevis es. Kā jau teicu, saskaņā ar likumu un starptautiskajām tiesībām nevienā pasaules valstī cilvēki nevar ņemt rokās ieročus, ja viņi nav armijas un policijas pārstāvji. Domāju, tāda pati ir situācija arī Francijā. Izlabojiet mani, ja kļūdos. Man šķiet, ka tāda ir kārtība visā pasaulē.

- Prezidenta kungs, jūs esat galvenais bastions terorisma ceļā. Daudzi cilvēki, it īpaši pie mums, ISIS un jūsu režīmu uzskata par viena un tā paša ļaunuma izpausmēm, kas cenšas apspiest jebkādas brīvas demokrātiskas pašizpausmes parādības jūsu valstī. Ko jūs teiktu viņiem?

— Pirmkārt, mēs esam valsts ar visiem tās institūtiem, nevis režīms. Otrkārt, šeit manāma Sīrijas, tās valdības un armijas demonizācija no lielāko mediju un Rietumu politisko aprindu puses, kas no paša sākuma atbalstīja tā saucamos "mērenos". Sākotnēji viņi tos sauca par miermīlīgiem demonstrantiem, pēc tam apgalvoja, ka viņi vairs nav miermīlīgi, taču joprojām ir mēreni. Taču viņi nesaprata, ka patiesībā atbalsta vienīgi "Al Kaidas" un ISIS bāzi. 

Lūk, kāpēc patlaban viņi saka, ka mēs "reklamējam" šos teroristus, izmantojam viņus kā alternatīvu, lai Rietumiem neatstātu izvēli. Pirmkārt, Rietumiem nav jāizvēlas starp mani un ISIS. Šī izvēle ir jāizdara manai tautai, jo runa ir tikai par Sīrijas tautu. Tātad jums nevajadzētu uztraukties par to, ko šajā jautājumā domā Rietumu ierēdņi. Viņiem vajadzētu padomāt par savām tautām, aizsargāt tās no teroraktiem, kas notikuši viņu politikas rezultātā.

FN: Prezidenta kungs, mūs visus, it īpaši Franciju, satrieca terorisma šausmas. Taču mūs šokēja arī nesen publicētais Amnesty International ziņojums. Tajā stāstīts par Sajednajas cietumu. Tas atrodas netālu no Damaskas. 13 tūkstoši ar nāvi sodītu ieslodzīto, masveida nāvessodi, spīdzināšana. Organizācijas atskaitē teikts, ka šajā vietā Sīrijas valsts slepus nogalina savu tautu. Prezidenta kungs, vai visi līdzekļi ir labi uzvarai karā? Vai ļauts darīt visu, kas ienākt prātā?

— Nē, viss ir likumīgi. Nevar darīt visu, kas ienāk prātā…

- Taču, ja ticam Amnesty International ziņojumam, ne par kādām likumīgām darbībām nav runas…

Sīrijas armijas uzbrukums Alepo dienvidrietumos.
© Sputnik / Михаил Алаеддин

— Nē. Ir starpība starp faktu apspriešanu, ar ko pašlaik nodarbojamies mēs, un kaut kādiem apgalvojumiem. Ja jūs gribat aprunāties par apgalvojumiem, tam var patērēt milzum daudz laika, jo to skaits ir ļoti liels. Jebkurš var paziņot, kas vien ienāk prātā, un mēs varam to apspriest. Taču šajā gadījumā nav runas ne par kādiem faktiem. Ja vēlaties apspriest Amnesty International, lūdzu! Tā ir visā pasaule pazīstama organizācija, un tai vajadzētu kaunēties sastādīt ziņojumu uz nepamatotu apsūdzību bāzes. Ja jūs ieradīsieties tiesā jūsu valstī (jums ir tiesas un tiesu sistēma), tā pieņems lēmumu, ņemot verā apgalvojumus, vai tomēr pieprasīs pierādījumus? Ziņojums ir veidots uz neapstiprinātu apsūdzību pamata! Nav neviena dokumenta, neviena pierādījuma. Pie tam, runa bija nevis par 13 tūkstošiem cilvēku, bet gan par skaitu no 5 līdz 13 tūkstošiem. Starpība ir vairāk nekā divtik liela! Tas nozīmē, ka nav pat nekādas runas par precīziem datiem. Nav nosaukts vārdā neviens no iedomātajiem upuriem. No visiem tiem tūkstošiem ir tikai 36 cilvēki. Ziņojumā ir arī citi trūkumi. Piemēram, apgalvots, ka lielmuftijs apstiprina nāves sodu, taču Sīrijā reliģiskajiem darbiniekiem nav nekāda sakara ar tiesu procedūrām. Nāves sods Sīrijā ir likumīgs. Tas ir Sīrijas tiesību aktu elements kopš neatkarības pasludināšanas. Tātad valdībai ir tiesības piespriest jebkuram cilvēkam nāves sodu saskaņā ar likumu. Kāpēc valdībai ar to būtu jānodarbojas nelegāli?

- Spīdzināšana ir aizliegta pat Sīrijā. Vai jūs varat apstiprināt, ka pretēji Amnesty International ziņojumam šajā cietumā spīdzināšana nenotiek?

Alepo. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Алаеддин

— Jautājums ir sekojošs: kāpēc spīdzināt? Kam vajadzīga spīdzināšana? Ar kādu mērķi? Ko mēs iegūstam? Vienkārši sadisma dēļ? Mēs visi esam sadisti? Kāpēc mums tas būtu jādara? Lai saņemtu informāciju? Mums ir visas vajadzīgās ziņas. Tāpēc mēs neizmantojam spīdzināšanu. Tas nav mūsu politikas elements. Vienkārša iemesla dēļ: ja mēs ķertos pie tādām zvērībām, tas nāktu par labu teroristiem, viņi gūtu priekšroku. Mums taču jāiekaro Sīrijas tautas sirdis. Ja mēs izmantotu tādas nelietības jebkurā konflikta posmā, mēs nebūtu guvuši tautas atbalstu kāds tas ir pašlaik, pēc sešus gadus ilgas cīņas. Tas ir vienkāršs fakts. Jautājumā par ziņojumiem jāsaka, ka to pamatā jābūt faktiem. Šajā ziņojumā nav neviena fakta. Viņiem jāsniedz pierādījumi, taču to viņi izdarīt nevar.

- Amnesty International ierosina nosūtīt novērotājus uz jūsu cietumiem, lai savāktu pierādījumus vai, gluži pretēji, apstiprinātu, ka jums ir taisnība un noziegumi nav izdarīti. Ko jūs teiksiet par šo ierosinājumu?

— Man šķiet, būtu labāk sākt pašas Amnesty International darbības izmeklēšanu, ja tā sastāda ziņojumu uz nepierādītu apsūdzību pamata. Tā ir kauna lieta, kauns tādai organizācijai, kas nekad nav izcēlusies ar objektīvu pieeju, bet gan vienmēr nostājusies kādā pusē.

- Tātad jūs atbildēsiet "nē" uz ierosinājumu atļaut starptautisko novērotāju vizīti?

— Pilnīgi noteikti es atteikšos. Mūs neinteresē šis infantilais ziņojums no zila gaisa. Vieni vienīgi nepierādīti apgalvojumi. Viņi stāsta, ka iztaujājuši kaut kādus lieciniekus, kuru vidū ir tikai opozicionāri un dezertieri. Ziņojumu nekādi nevar nosaukt par objektīvu.

- Taču jūs atzīstat, ka Sīrijā notiek oficiāli, likumīgi nāves sodi?

— Tā tas notiek kopš neatkarības pasludināšanas. Nāves sods ir Sīrijas likumu elements slepkavības gadījumā. Tam nav nekā kopēja ne ar pašreizējo krīzi, ne ar ziņojumu, ne ar minēto cietumu. Pastāv likumīga metode — tiesas process.

- Tad apspriedīsim Francijas politiku!

— Ļoti labi. Francijas politika jau no sākuma ietver teroristu atbalstu Sīrijā, un valsts ir tieši atbildīga par asinsizliešanu mūsu valstī.

- Tā ir ļoti nopietna pret Franciju izvirzīta apsūdzība! Kā jūs varat apgalvot, ka Francija atbalsta terorismu?

— Viņi paši to apgalvo. Ne jau es viņus apsūdzu. Viņi ne vienu reizi vien ir teikuši, ka atbalsta karu. Nesen Fransuā Olands pat paziņoja, ka pieļauta kļūda, atsakoties no kara sākuma 2013. gadā. Viņi paši stāstīja, ka sūtījuši ieročus tā saucamajiem "mērenajiem", kuri faktiski ir teroristiski grupējumi. To saka viņi paši, nevis es. Amerikāņi apgalvoja to pašu, tāpat kā franči. Ja paskatīsieties jūsu valdības paziņojumus pēdējo divu, trīs, četru gadu laikā, jūs atradīsiet milzum daudzus Francijas amatpersonu paziņojumus. Viņi paši sevi apsūdz.

- Vienā no valstīm — ASV — prezidents jau ir mainījies. Viens no pirmajiem Donalda Trampa lēmumiem bija skandalozais liegums iebraukt ASV vairāku musulmaņu valstu, tostarp Sīrijas pilsoņiem. Vai nejūtaties pazemots kā Sīrijas pilsonis, kā tās prezidents?

— Nē. Šis solis ir vērsts nevis pret Sīrijas tautu, bet gan pret teroristiem kuri varētu iezagties valstī līdz ar imigrantiem, kas ieradušies rietumvalstīs. Pie tam tas jau ir noticis Eiropā, piemēram, Vācijā un var notikt ASV. Domāju, Donalda Trampa mērķis ir neļaut šiem cilvēkiem ierasties valstī, un viņš sācis to īstenot pats savā stilā.

- Tātad viņš ir rīkojies pareizi?

Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexei Druzhinin

— Nē, es runāju par to, kam varu piekrist vai nepiekrist kā cilvēks, taču kā prezidentu mani tas neuztrauc. Es domāju par iespējām panākt sīriešu atgriešanos Sīrijā, nevis nosūtīt viņus uz ASV. Mani neiepriecinātu viņu emigrācija uz citām valstīm. Es priecātos, ja viņi atgrieztos Sīrijā, jo viņi vēlas atgriezties. Lieta tāda, ka liela daļa sīriešu aizbraukuši terorisma un rietumvalstu embargo dēļ.

Tādējādi es lūgtu Donaldu Trampu un rietumvalstis atcelt embargo un pārtraukt atbalsta sniegšanu teroristiem, ja gribētu atbildēt uz šo lēmumu. Viņiem vairs nebūtu nekādu problēmu. Ne imigrantu, ne teroristu, kuri slēpjas imigrantu vidū. Pie tam ir vēl viens nozīmīgs aspekts. Troksni ap Donalda Trampa lēmumiem nav radījušas rūpes par sīriešiem un citu valstu iedzīvotājiem. Lieta tāda, ka mūsu cīņu, mūsu grūtības un mūsu konfliktu vēlas izmantot kā instrumentu pret Donaldu Trampu. Baraks Obama pirms dažiem mēnešiem pieņēma vairākus lēmumus šajā pašā jautājumā, taču lielākie ASV mediji par tiem neko nestāstīja. Viņi sāka diskusiju tikai pēc tam, kad Donalds Tramps skarbiem vārdiem pauda savu viedokli.

- Tātad jums ir ērtāk ar Donaldu Trampu nekā ar Baraku Obamu?

— Nē, man nevar būt ērtāk, kamēr neesmu redzējis viņa politiku attiecībā pret Sīriju. Pagaidām es to vēl neesmu novērojis. Pie tam, jāizturas piesardzīgi ar visiem Rietumu līderiem, jo viņi var pateikt vienu no rīta, bet vakarā izdarīt gluži pretējo. Viņi neuzņemas nekādas saistības. Viņi ir ļoti pragmatiski un nonākuši līdz savu vērtību iztirgošanai. Es drīzāk teiktu, ka viņu politikas pamatā nav nekadu vērtību.

MS: Lai nu būtu kā būdams, viens aspekts pagaidām noteikti nav mainījies — ASV atkāpšanās no reģiona. Tas ir acīmredzams. Patlaban Astanā sākas otrais pārrunu posms par Sīrijas nākotni un rietumvalstis, kā izrādās, spēlē nepiedalās. Vai tas patiešām pozitīvi ietekmēs pārrunas un miera perspektīvas reģionā?

— Nē. Jo plašāks ir politiskā procesa atbalsts, jo labāk. Tomēr rietumvalstis, kas piedalās procesā, it īpaši Francija un Lielbritānija, ir palaidušas garām iespēju panākt kaut ko Ženēvā, turklāt divkārt. Tās neko nav panākušas, ko atbalstīja teroristu grupas, kas rīkojās pret valdību. Tās netiecās panākt mieru Sīrijā, bet gan gribēja izmantot procesu pašas savu mērķu sasniegšanai.

- Taču vai tad tas ir pozitīvi, ka Tuvo Austrumu nākotne ir Krievijas un Irānas rokās, kurām nav nekādu lielu demokrātisku sasniegumu?

— Atkārtošu vēlreiz: jo lielāks skaits valstu iesaistīts, jo labāk. Tā uzskatām ne tikai mēs, bet arī Krievija. Pie tam viņi daudzas valstis aicināja piedalīties, palīdzēt viņiem cīņā ar terorismu un atbalstīt politisko procesu. Taču Rietumi paši izolējās. Tā nav Irānas vai Krievijas vaina. Rietumvalstis uz šīm iniciatīvām reaģēja ļoti pasīvi. Piemēram, kāds ir viņu viedoklis par Astanu? Vai Krievija ieteica viņiem neierasties? Nē! Viņi paši ieteica nepiedalīties.

- Citiem vārdiem sakot, Irāna un Krievija ir mierneši, bet Rietumi kurina karu?

— Tieši tā. Absolūti pareizi.

FN: Turpināsim sarunu par Krieviju. Vai jūs varētu teikt, ka visus lēmumus reģionā pārsvarā pieņem Vladimirs Putins? Arī jūsu valstī, pat Sīrijā?

— Nē, tā nav. Sīrijā mēs lēmumus pieņemam paši. Par citām valstīm neko teikt nevaru. Krievija ciena mūsu suverenitāti un katrā posmā gan stratēģiski, gan taktiski ir sadarbojusies ar Sīriju. Krievija neko nav uzsākusi bez konsultācijām ar mums. Tās politika balstās uz vērtībām un interesēm, it īpaši jautājumā par cīņu pret terorismu. Tāpēc teikšu: nē, lēmumus pieņemam mēs paši.

- Vai jūs varētu teikt, ka bez Krievijas jūsu valdība sen būtu kritusi?

— Tas ir tīri hipotētisks jautājums. Neviens nevar uzminēt kara rezultātus, jo tas pats par sevi ir mainīgs. Protams, bez Krievijas atbalsta situācija būtu sliktāka. Taču kādā mērā? Tas nav zināms nevienam. Es nevaru teikt, vai valdība būtu noturējusies vai kritusi. Jebkurā gadījumā Krievijas atbalsts bija ļoti svarīgs ISIS un "Džabhat an Nusra" novājināšanas procesā. Lieta tāda, ka šīs organizācijas sāka vienoties, kad ASV koalīcija sāka uzbrukumus, sāka savu kosmētisko operāciju. Un viņi devās uz priekšu, līdz iejaucās Krievija un viņi nebija spiesti atkāpties. Tāda ir realitāte. Tādi ir fakti. 

MS: Vai jūs nepārsteidz tas, ka tikai pirms dažiem gadiem lielākā daļa novērotāju un analītiķu uzskatīja, ka jums neizdosies ilgi noturēties pie varas? Taču tagad, it īpaši pēc Alepo ieņemšanas, daudzi apgalvo, ka jums izdosies noturēties. Šajā pašā brīdī pārrunās Astanā tiek apspriesta jūsu pozīcijas saglabāšanās. Ja politiķis demonstrē sliktus rezultātus mūsu valstī, parasti viņam neizdodas ilgi noturēties savā vietā. 17 gadi pie varas, seši kara gadi, vairāk nekā 300 tūkstoši bojagājuši, sagrauta un sašķelta valsts… Vai jūs varētu teikt, ka tādi rezultāti no morāles, nevis likuma viedokļa ļauj jums palikt pie varas neatkarīgi no pašreizējo pārrunu rezultāta?

— Vai atceraties teroristus, kuri pērn organizēja teroraktus Francijā? Vai neesat aizmirsuši, ka dažus no viņiem policisti nošāva? Kā jūs sauktu šos policistus: par slepkavām vai glābējiem? Viņi taču nogalināja! Līdzīga ir arī situācija ar ārstu, kurš amputē gangrēnas skartu kāju. Vai, pēc jūsu domām, viņš ir izdarījis kaut ko nepieļaujamu, vai tomēr glābis pacienta dzīvību? Ir jāizprot rīcības iemesli. Mūsu gadījumā mēs cīnāmies ar terorismu, lai aizstāvētu tautu. Tas nav tikai mans personiskais viedoklis. Tas ir pienākums, ko mums uzliek konstitūcija un likums. Ja es to nebūtu izdarījis, es pats kļūtu par slepkavu, jo būtu ļāvis teroristiem nogalināt vēl vairāk Sīrijas iedzīvotāju. Jūsu armijas pienākums ir aizsargāt frančus. Taču jūsu karavīri varētu paziņot: "Mēs neiejauksimies, jo mūs nosauks par slepkavām!"

- Vai jūs varētu teikt, ka esat darījis visu iespējamo, pildījis savu pienākumu jūsu valsts labā?

— Jā, visu iespējamo! Neapšaubāmi. Visu, kas bija jāveic? Šis jautājums jāuzdod Sīrijas tautai, jo šajā ziņā viedokļi var būt dažādi. Taču jautājumu par to, vai rezultāti ir labi vai slikti, pie tam no jūsu minētā tikumiskā viedokļa, lēmums jāpieņem Sīrijas iedzīvotājiem, nevis Eiropas valstu līderiem. Viņi visi apgalvoja "Asadam ir jāaiziet." Tagad viņi to vairs neapgalvo. Mani neuztrauc neviens no šiem abiem viedokļiem. Es neesmu tiem pievērsis uzmanību jau kopš paša sākuma. Mani uztrauc cīņa ar terorismu, ar mūsu valsts iznīcināšanas plāniem. Tas ir mans svarīgākais uzdevums kopš paša sākuma. Mani neinteresē, ko viņi apgalvo. Rezultāti attiecas uz Sīrijas iedzīvotājiem, un ne mazākajā mērā — uz eiropiešiem.

FN: Kad Sīrijas tauta varēs paziņot, ka atbalsta jūsu politiku? Patlaban Francijā gaidāmas vēlēšanas. Kad notiks nākamās vēlēšanas Sīrijā?

— Pastāv divas iespējas to panākt. Līdzekļi, kas pašlaik ir mūsu rīcībā un saglabāsies kara beigās. Pašlaik var izvērtēt jebkurus risinājumus, balsojumus, vēlēšanas, iespējams ir viss. Taču līdz tam brīdim tautai ir tikai viena iespēja izpausties. Atbalstīt jūs vai neatbalstīt. Kāpēc tautai atbalstīt prezidentu pēc sešus gadus ilga kara, ja viņš strādājis slikti? Tas ir ļoti vienkāršs jautājums: kāpēc cilvēkiem viņš būtu jāatbalsta? Kāpēc viņi neatbalsta teroristus? Atgriežoties pie jūsu jautājuma: kad jūs runājat par 300 vai pat 400 tūkstošiem bojāgājušo un apgalvojat, ka viņus nogalinājis prezidents, jūs vienlaikus apliecināt, ka teroristi ir labi cilvēki, ka mēs esot nogalinājuši cilvēkus, bet teroristi viņus ir aizsargājuši. Lūk, kur ir jautājuma būtība. Taču tā nav. Patiesība ir tā, ka mēs cīnāmies par Sīrijas tautu. Tieši tāpēc Sīrijas tauta ir atbalstījusi valdību, armiju un prezidentu.

93
Pēc temata
Bašars Asads paudis viedokli par ISIS kaujinieku uzbrukumu Palmīrai
Andrejs Mamikins pēc tikšanās ar Sīrijas prezidentu pauž cerības uz pamiera īstenošanu valstī
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

269
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

269
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

183
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

183
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"