Ukrainas bijušais premjerministrs Nikolajs Azarovs

Nikolajs Azarovs: Pašlaik Ukrainā valda piecdesmit brūnā nokrāsas

71
(atjaunots 15:16 08.01.2017)
Kurp mēs dodamies? Pretī civilizācijai, pretī XXI gadsimtam? Vai pie lauku saimniecībām? No šī viedokļa Ukrainā notiekošais ir katastrofa, kas to atmetusi vismaz par gadiem divdesmit atpakaļ.

Ukrainas bijušais premjerministrs Nikolajs Azarovs intervijā atbildēja uz RIA Novosti komentētāja Zahara Vinogradova jautājumiem. Viņš pauda viedokli par nepieciešamību organizēt starptautisku konferenci Ukrainas jautājumos – valsts vairs nespēj saviem spēkiem atrisināt problēmas.

— Kad runa ir par ekonomisko situāciju Ukrainā, aizvien biežāk skan vārds "katastrofa". Kādas ir jūsu domas?

— Kā lai to saka. Piemēram, pēdējā gadā pirms maidana eksports mums sastādīja 92 miljardus dolāru, tagad – 30 miljardus. Tāpat ir arī ar citiem rādītājiem. Tā ir katastrofa, vai pagaidām vēl nekas liels? Badā jau cilvēki vēl nemirst. Ukrainā ar tās bagātīgajām zemēm un klimatu kaut ko tādu būtu grūti iedomāties. Savākti 65 miljoni tonnu graudu – pusotra tonna uz cilvēku. 13 miljoniem laucinieku ir savas saimniecības, un ar to palīdzību viņi izdzīvos.

Bet kurp dodamies mēs? Pretī civilizācijai, pretī XXI gadsimtam? Vai pie lauku saimniecībām? No šī viedokļa Ukrainā notiekošais ir katastrofa, kas to atmetusi vismaz par gadiem divdesmit atpakaļ. Valsts ir bezcerīgi atpalikusi, nerunājot jau par to, ka tad Ukraina ir ieņēmusi pirmo vietu pasaulē mirstības ziņā. Neatkarībā iegājām ar 52 miljoniem pilsoņu, tagad, šķiet, nebūs ne 40 miljoni. Mirstība pārspēj dzimstību par 300 tūkstošiem gadā. Laukos cilvēki vēl izdzīvo, bet pilsētā ar pensiju 1200-1400 grivnu apmērā izdzīvot nav iespējams.

Tā ir reāla nevis izdomāta katastrofa. Tāpēc jau par galveno varas noturēšanas līdzekli kļuvušas trieciennodaļas, īsti fašisti, kas neapstāsies ne slepkavības, ne piekaušanas priekšā.

— Kas gaidāms tālāk? Kāda ir jūsu prognoze?

— Vispirms ir jāsaprot, ka 2014. gada valsts apvērsuma pamatā bija pret Krieviju vērsts amerikāņu projekts. Tagad, trīs gadus vēlāk, kļūst skaidrs, ka projekts ir izgāzies. Īstu karu izvērst nav izdevies, rusofobais noskaņojums ir mazinājies, tautā pamazām atgriežas skaidrais saprāts. Amerikā pie varas nācis Donalds Tramps, kurš diezin vai turpinās sniegt bezierunu atbalstu Kijevas huntai. Atliek tikai atstāt šo režīmu kaut uz pāris mēnešiem bez finanšu pieplūduma, un tas sabruks. Patiešam, nav taču līdzekļu, no kā algu maksāt. Valsts dzīvo kā ubadzīte. Tas būtu pirmkārt. Otrkārt, pieaug iekšējā cīņa par varu starp "vīstošo" prezidentu Porošenko, radikāļiem un tā saucamo opozīciju, it īpaši Jūliju Timošenko un vēl – arī Oļegu Ļaško. Tiesa, manās acīs viņi visi ir vienādi, Ukrainas politiskais lauks – tās ir piecdesmit brūnā nokrāsas.

— Bet ja nu pie varas nāks īsti brūnie, atklāti nacisti?

— Vai jūs varat iztēloties, ka Angela Merkele vai Donalds Tramps paspiestu roku Dmitrijam Jarošam? Vai Andrejam Biļeckim? Es to nevaru iedomāties. Ja notiks neticamais, un šie margināļi tomēr nāks pie varas, tāds režīms nenoturēsies ne pusgadu. Taču tas arī nav galvenais. Ja valsts atrodas ārējās varas – amerikāņu – rokās, jārunā ar saimniekiem. Mister Tramp, kādas ir jūsu intereses, ko jūs vēlaties no Ukrainas?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tarāns pret Krieviju? Diezin vai jums tas ir vajadzīgs, pie tam tarāns ir izkurtējis. Vai gribat turpmāk finansēt huntu? Kāpēc? Vārdu sakot, vajag vienoties ar amerikāņiem, lai viņi savaldītu savas marionetes, atceltu aizliegumu opozīcijas spēku, visu politisko partiju darbībai. Valstī ir jāatjauno demokrātija. Ir jāatbruņo visi nelikumīgie un bandītiskie formējumi. Jāpieliek punkts mahnovščinai. Lūk, mēs, garanti – ASV, Krievija, Vācija un Francija – nodrošinām pārejas periodu un jaunas demokrātiskas vēlēšanas. Tikai tā var cerēt uz rezultātu. Pašlaik jebkādas vēlēšanas Ukrainā ir bezjēdzīgas. Reģionu partija ir iznīcināta, komunistiskā partija – sakauta. Kas var pārstāvēt īstu opozīciju. Un tautas noskaņojums mainās. Paskatieties kaut vai uz tām zibakcijām, kuru laikā cilvēki dzied padomju dziesmas.

— Kā tas viss varētu izskatīties reālajā dzīvē?

— Kā starptautiska konference Ukrainas jautājumā. Tādu piemēru vēsturē bijis daudz: lielvalstis sapulcējas un sameklē krīzes noregulēšanas iespējas tajā vai citā valstī. Šajā gadījumā varētu vismaz sākumam sniegt kaut kādas drošības garantijas tam pašam Porošenko, pēc tam – apspriest nākamos soļus, ko jau pieminēju. Starp citu. 2004. gada oranžā revolūcija taču arī beidzās ar starptautisku konferenci, Kijevā ieradās ES augstais pārstāvis ārpolitikas jautājumos Ksavjērs Solana, Polijas un Lietuvas prezidenti, Krievijas Valsts domes spīkeris Boriss Grizlovs. Tika pieņemts lēmums organizēt jaunu balsojumu prezidenta vēlēšanās. Situācija tika noregulēta. Kurš piespieda Porošenko sēsties pie pārrunu galda Donbasa jautājumā? Merkele, Olands un Putins.

— Taču lielvalstīm pašām vajadzētu vispirms vienoties, salīdzināt savas intereses, lai piedāvātu kopīgu risinājumu Ukrainas situācijā. Šajā aspektā būtiska informācija nāca no Moldovas. It kā Eiropas Savienība un Krievija esot vienojušās par to, ka Moldovai būs brīvās tirdzniecības zona gan ar Krieviju, gan ES. Tieši šajā punktā taču savulaik paklupa Ukraina, tas kļuva par Eiromaidana un visu pārējo nelaimju iemeslu. Tagad izrādās, kompromisi ir iespējami…

— Protams, kompromisi ir iespējami. 2013. gada septembrī piedalījāmies intensīvās pārrunās ar Maskavu par ES, Ukrainas un Krievijas trīspusējās komisijas izveidi, kas ļautu rast risinājumu jautājumā par brīvās ekonomiskās zonas izveidi gan ar Krieviju, gan Eiropu. Galu galā, gan prezidents Putins, gan premjerministrs Medvedevs piekrita piedalīties šādas komisijas darbā. Vajadzēja saskaņot virkni tehnisku jautājumu par preču izcelsmes sertifikātu, muitas kontroli uz robežas, kas nekaitētu Krievijai. Tomēr eiropieši kategoriski atteicās. Eiropas komisijas priekšsēdētājs Barrozu man atklāti teica: "Izvēlieties. Ja gribat strādāt ar Krieviju un Eirāzijas Ekonomisko savienību – lūdzu. Taču tad mēs pārtraucam jebkādas pārrunas ar jums." Tā bija visīstākā šantāža. Tagad viņi atzīst, ka ir pieļāvuši kļūdas, ka nosēdinājuši mūs "špagatā", neatstājot izvēles iespējas, taču nekas vairs nav labojams.

— Jā, notika milzīga traģēdija. Tomēr doma par brīvo tirdzniecību no Lisabonas līdz Vladivostokai vēl ir dzīva…

— Atklāti sakot, pret tādiem projektiem man jau radusies skepse. Arī agrāk attieksme bija sarežģīta. Es taču vadīju vienošanās sagatavošanas procesu, devu tehniskos uzdevumus pārrunām, pats piedalījos. Brīvais tirgus – tā taču ir arī brīvā konkurence. Bet Ukraina tam nebija gatava. Loloju cerību, – kā noskaidrojās, tā bija ilūzija, – ka mums izdosies izmantot Eiropas fondus modernizācijai. Bija jāceļ kājās ekonomika, kurā nekas nebija ieguldīts jau divdesmit gadus. Bija vajadzīgi kapitālieguldījumi, jaunas tehnoloģijas.

ES. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tikmēr Eiropas Savienība guva lielas priekšrocības – tā saņēma mūsu tirgu, gandrīz 50 miljonus cilvēku. Tā kā ar Krieviju mums bija brīvā tirdzniecība, tas nozīmēja vēl 150 miljonus. Eiropiešiem bija jāsaprot, ka tādas privilēģijas tik viegli vis rokās nedodas. Mums vajadzēja kaut ko saņemt pretī. Īsi sakot, sākās kaulēšanās. Un viņi mūs gluži vienkārši piekrāpa. Nu labi, ja negribat dot naudu, dodiet vismaz kredītus – caur SVF, caur Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Taču viņi izvirzīja savus noteikumus: pieckārt palielināt tarifus, iesaldēt algas un tā tālāk. To mēs darīt nevarējām, un 2013. gada novembra sākumā SVF atteicās piešķirt mums kredītus. Tas bija smags trieciens.

— Jūsu stāsts liecina, ka jau tolaik Ukraina stāvēja uz smagas krīzes sliekšņa. Taču 2013. gada makroekonomiskie rādītāji ir gluži pieklājīgi, vismaz daudz labāki nekā pašlaik.

— Galveno problēmu radīja mūsu rūpniecības nolietojums, kas sastādīja 85%. Mēs taču gatavojāmies ieiet brīvās tirdzniecības zonā. Bija jāpāriet uz Eiropas standartiem. Šiem nolūkiem vajadzēja pārveidot visu rūpniecību. Kad kļuva skaidrs, ka resursus no Rietumiem mēs nesaņemsim, pievērsām uzmanību Ķīnai un Krievijai. Sākās nopietnas pārrunas. No Krievijas saņēmām reālus projektus 20 miljardu dolāru vērtībā. No Ķīnas – vēl 20 miljardus. 2014. gadu Ukraina sāka ar 40 miljardus vērtām investīciju programmām. Taču notika tā, kā notika.

—  Ja ķerties pie lietas tagad, vajadzēs daudz vairāk.

— Visas problēmas ir tikai padziļinājušās, parādījušās jaunas. Mums nāksies atjaunot infrastruktūru Donbasā, rūpniecības kompleksu. Un dzīvojamās mājas? Sagrauti 24 tūkstoši dzīvojamo māju. Tagad tās būs jāceļ no jauna.

— Jūs runājat tā, it kā ieņemtu premjerministra posteni. Pašlaik Kijevā neviens nedomā par 24 tūkstošiem māju Donbasā…

— Bet es atkārtošu vēlreiz, ka konference Ukrainas jautājumā jāorganizē ar mērķi rīkot brīvas demokrātiskas vēlēšanās, kuru rezultātā pie varas nāktu patriotiski spēki, spējīgi sākt mierlaiku būvdarbus, tostarp, arī atjaunot Donbasu. Mēs varējām uzņemties tādu atbildību.

— Jūs domājat Ukrainas Glābšanas komiteju?

— Komiteju un spēkus, kuri politiski ir kopā ar mums.

— Kas ir kopā ar jums?

— Par to nerunāšu, negribu kaitēt cilvēkiem.

— Tādā gadījumā – jautājums par tiem, kuri nav kopā ar jums. Šeit, Maskavā mēs sīki aprunājāmies ar jūsu valdības galvenajām amatpersonām – vicepremjeru Sergeju Arbuzovu, ienākumu un nodevu ministru Aleksandru Kļimenko, iekšlietu ministru Vitāliju Zaharčenko. Telavivā tikāmies ar enerģētikas ministru Eduardu Stavicki. Esam sarunājušies arī ar bijušajiem prezidenta administrācijas un citu struktūru darbiniekiem. Uzklausījām viedokli par notikumiem, kas likuši šiem cilvēkiem doties emigrācijā. Visi ļoti negatīvi vērtē Viktoru Janukoviču, izsaka pretenzijas viens otram, dažkārt pat ļoti nopietnas. Visi vēlas atgriezties Ukrainā, taču līdz šim doma, ka vajadzētu aizmirst aizvainojumus un kopīgiem spēkiem īstenot mērķi, lielākajai daļai nav nākusi prātā. Kāpēc?

— Par citiem teikt nevaru. Es ierosinu apvienoties tiem, kas uzskata, ka pašreizējais režīms tuvina Ukrainu katastrofai. Esmu gatavs sadarboties. Ļoti labi saprotu, ka tehniskās valdības veidošana Ukrainā liks piedalīties daudziem spēkiem, taču tikai tiem, kas nav iejaukts asinsizliešanā, nav iesaistīts valsts apvērsumā vai korupcijas shēmās, kas zināmas visiem.

— Vai tie, ko uzskaitījām, atbilst šiem noteikumiem?

— Domāju, ka viņi varētu šajā darbā piedalīties. Iniciatīvai ir jānāk no viņu puses.

— Ir vēl viena grupa, kas mūs interesē vienmēr – lielie Ukrainas rūpnieki. Viņiem pieder lielās rūpnīcas un citi uzņēmumi, kuros strādā tūkstošiem cilvēku. Vai šie pilsoņi būtu spējīgi sākt kopīgas darbības pret režīmu, kas iznīcina ekonomiku, tātad, arī viņu uztura bāzi? Pie tam viņiem pieder arī visi svarīgākie plašsaziņas līdzekļi, pirmkārt, telekanāli, un tos var noregulēt uz jebkuru vilni.

— Atsauksim atmiņā, kā sākās Eiromaidans. 2013. gada 30. novembra nakts, kad it kā rupji tika padzīta studentu demonstrācija. Pulksten 8 no rīta ierados darbā, ienāk mans preses sekretārs un saka: ieslēdziet televizoru. Visos kanālos viens un tas pats: milicija sit cilvēkus, skan ziņas par simtiem upuru. Es tūlīt zvanīju veselības aprūpes ministram: tūlīt pat brauc pa visām slimnīcām, un lai pēc stundas uz mana galda būtu saraksts ar cietušajiem: kādas traumas, kāda slimnīca, kāda palīdzība vajadzīga, kam – operācija. To, ko teica pa televizoru, es uztvēru burtiski.

Pēc pāris stundām man atnes sarakstu: deviņi cilvēki nogādāti slimnīcās, septiņiem sniegta palīdzība, un viņi devušies mājās, divi palikuši stacionārā. Viens – ar rokas lūzumu, otram – aizdomas par galvaskausa un smadzeņu traumu. Tas arī viss! Pēc tam man atnesa otru sarakstu, ar tiem, kas griezušies pie palīdzības. Izrādījās, ka viņu vidū bijis tikai viens students, pārējie – bezdarbnieki no Ivanofrankovskas, Ternopoles un Ļvovas apgabaliem.

Telekanālā "Inter" man deva divas minūtes paziņojumam, bet pēc tam atkal bezgalīgi mala tās asiņainās sejas un "studentu nežēlīgo piekaušanu." Zvanu Janukovičam: "Viktor, mums taču ar tevi ir darba dalīšana, ar medijiem es nenodarbojos. Paskaties, kā tevi nolej ar samazgām no rīta līdz vakaram. Tā taču līdz revolūcijai aizies." Bet viņš man atbildēja: "Zini, parunā tu pats ar saimniekiem."

Zvanu Firtašam, zvanu Ahmetovam, zvanu Pinčukam: "Zēni, kur ir jūsu sirdsapziņa? Premjerministrs sniedza oficiālu ziņojumu par notikušo, bet jūs ignorējat. Pierādiet pretējo. Atrodiet slimnīcu, kur, pēc jūsu vārdiem, nogādāti 150 cilvēki. Sameklējiet morgu, kur nogādāti 20 līķi. Sameklējiet, un jau rīt es paziņošu par demisiju." Viņi atbild: jā, jā, mēs labosimies. Un nekas nemainās, viņi turpina palielināt spriedzi. Vārdu sakot, oligarhu loma protestu reklamēšanā bija milzīga.

— Tad varbūt tieši viņi bija Maidana autori? Vai līdzautori, ja ņemsim vērā amerikāņus?

— Sazvērestība un gatavošanās apvērsumam notika visus četrus gadus, sākās, tiklīdz Viktors Janukovičs kļuva par prezidentu, tiklīdz tika publicēts likums par Ukrainas ārpusbloku statusu un Sevastopoles tālāko nomu uz 25 gadiem. Es to sajutu tūlīt pat. Agrāk mūs apskāva un bučoja visi rietumnieki, taču attieksme mainījās, tiklīdz apstiprinājām abus šos dokumentus. Viņi trenēja kaujiniekus, strādāja ar politiķiem un presi, gatavoja masveida akcijas. Nu, acīmredzot, vienojās arī par atbalstu ar oligarhiem. Tāpēc visi telekanāli kā pēc komandas mainīja pozīciju un sāka nikni protestēt pret prezidentu, valdību un varu kopumā.

—  Tātad viņu intereses sakrita ar amerikāņu iecerēm. Viņus biedēja Janukoviča jaunā komanda, tā saucamā Ģimene. Viņi baidījās, ka viņiem visu atņems.

— Skaidrs, ka viņi vai nu piedalījās sazvērestībā, vai izdarīja likmi uz varas maiņu un sekmēja to. Es nekomentēšu runas par "ģimeni", jo man nav ticamas informācijas. Taču es zinu, ka Janukovičam bija tuvas attiecības ar Firtašu un Ahmetovu, kā arī visiem oligarhiem, viņi tur nepārtraukti tikās, stundām ilgi sēdēja, kaut ko apsprieda.

— Taču tas neko nenozīmē. Šodien metas ap kaklu, rīt – nazi mugurā. Parastas galma lietas.

— Zināms ir viens: manas valdības līnija neatbilda oligarhu interesēm. Man bija valsts stabilitātes uzturēšanas un komunālo tarifu apturēšanas programma. Bet viņiem, visādiem apgabala mēroga gāzes un enerģijas uzņēmumu īpašniekiem bija vajadzīgi augsti tarifi, lai raustu naudu uz iedzīvotāju rēķina.

— Tagad viņu sapnis ir piepildījies, tarifi ir vairākkārt pieauguši. Eirointegrācijas un "pašcieņas revolūcijas" nestie labumi…

— Jā. Taču viņu nepatiku radīja ne tikai šis viedoklis par tarifiem. Mūsu valdība sāka cīnīties par līdzekļu izvešanu no ārzonām un pret trasfertu cenu veidošanu – diviem galvenajiem instrumentiem, kas ļauj izvairīties no nodokļiem. Viņiem gribējās, lai valdību vadītu lojālāks cilvēks, un šķita, ka man ir jāsaskaņo ar viņiem visi mani soļi. Taču to es nekad neesmu darījis.

—  Bet prezidents?

— Te nu man jāsaka taisnīgs vārds. Janukovičs neiejaucās mūsu īstenotajā ekonomiskajā politikā. Viņš nekad neteica, ka kaut kas būtu jānoprivatizē vai kādam jāatdod. Jau 2002. gadā, kad viņš ieņēma premjera amatu, bet es vienlaikus pildīju vicepremjera un finanšu ministra pienākumus, mēs apsēdāmies un aprunājāmies. Es teicu: "Viktor, var pelnīt ar biznesu, ar ko vēlies, tikai ne ar budžetu. Tā ir svēta lieta. Kopš tā laika nevienu reizi Janukovičs nav ierosinājis: klausies, vajag šo to nofinansēt, bet nauda aizies pa kreisi. Tāpēc tagad mums nevar izvirzīt nekādas apsūdzības. Viņi mēģina izgudrot kaut kādas krimināllietas, taču faktu nav. To nevar būt.

— Nu, lūk, arī par Janukoviču labs vārds ir atradies. Paldies par interviju.

71
Pēc temata
Luganska informē, ka Ukrainas bruņotajām vienībām pievienojušies algotņi
Ukraina atzīta par korumpētāko valsti Eiropā
Ukrainā bankrotējušu banku ieguldītāji draud ar trešo "Maidanu"
Vācu avīze informē par finansiālajām mahinācijām Porošenko telekanālā
Britu avīze gatavo rakstu par Porošenko, neskatoties uz draudiem

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

22
(atjaunots 18:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

22
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

141
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

141
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā