Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins

Deutsche Welle publicēja " kutelīgu interviju" ar Ukrainas ārlietu ministru

80
(atjaunots 09:51 12.10.2016)
Intervijā vācu telekanālam Deutsche Welle Ukrainas ārlietu ministrs izskatīja dažādus aktuālus jautājumus un radīja patiesu televīzijas raidījuma pārsteigumu.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins sniedza interviju vācu televīzijai Deutsche Welle, kuras gaitā vadītājs Tims Sebastians ar kutelīgiem jautājumiem burtiski iedzina augsto diplomātu stūrī, vēsta RIA Novosti.

Vispirms Sebastians atgādināja ĀM vadītājam, ka ES solījusi atcelt vīzu režīmu ar Ukrainu, bet SVF atjaunojis valsts finansēšanu. Sakarā ar to žurnālists pajautāja, kad Kijeva sāks pildīt savas saistības. "Kādas saistības?"— atjautāja Kļimkins.

Žurnālistam nācās atgādināt Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītājam par to, ka ASV viceprezidents Džozefs Baidens pieprasīja no Kijevas veikt ekonomiskās un politiskās reformas, citādi ES atcels pret Krieviju vērstas sankcijas, kuras gan nav devušas nekādu efektu.

"Cik reizes jūs vēl gribat pagarināt sankcijas – Eiropas un amerikāņu bizness cieš zaudējumus, kamēr tās turpinās?" — jautāja Sebastians.

Kļimkins paziņoja, ka sankcijas ir jāsaglabā, kamēr Krievija neaizies no Ukrainas". Pēc ministra teiktā, sankciju režīms ir Ukrainas un Rietumu izvēle, "kurai lemti patiesi panākumi."

"Tas mums jānodrošina, lai izdzīvotu un gūtu panākumus," — pauda politiķis. "Jūs tiešām domājat, ka tas jums palīdzēs?" — jautāja Sebastians.

Žurnālists norādīja, ka Ukrainā joprojām ir aktuāla korupcijas problēma. Piemēram, ASV tirdzniecības ministre Penija Prickere aicināja pastiprināt korupcijas apkarošanas pasākumus, un Starptautiskā organizācija Transparency International paziņojusi, ka pastāvīgi dzirdami Ukrainas politiķu apliecinājumi par to, ka viņi gribot cīnīties ar korupciju, bet realitātē notiek tieši pretējais. Sebastians arī piebilda, ka pēc aptauju datiem, trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju uzskata, ka prokuratūra, tiesas un nodokļu iestādes Ukrainā ir vēl vairāk korumpētas.

"Jūs man stāstāt, ka virzāties uz priekšu, bet cilvēki mums stāsta, ka jūs virzāties atpakaļ," — uzsvēra žurnālists.

"Kustība uz priekšu — tas noteikti ir teikts par mums, un jūs to varat saskatīt konkrētās situācijās," — teica Ukrainas ārlietu ministrs. Pēc viņa teiktā, Ukrainā ik dienas tiek aizturētas korumpētas personas.

Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins
© Sputnik / Евгений Котенко

Uz to žurnālists atsaucās, ka reformatori Ukrainā bijuši spiesti atstāt savus amatus, jo viņu mēģinājumi atjaunot kārtību valstī "sastapās ar pretestību". Kā piemēru viņš minēja bijušo ekonomikas un tirdzniecības ministru Aivaru Abromaviču un bijušo ģenerālprokurora vietnieku Vitāliju Kasjko.

Atbildot uz to, Kļimkins paziņoja, ka viņš ir optimistiski noskaņots un pārliecināts par to, kas izdarīts reālo reformu labā.

"Šķiet, jūs, ministra kungs dzīvojat citā realitātē, ne tajā pasaulē, kur dzīvo šie cilvēki, vai zināt?" — pajautāja Sebastians. Viņš atzīmēja, ka neviens joprojām nav saukts pie atbildības par demonstrantu slepkavībām 2013. un 2014. gadā, un vecās korupcijas lietas pat nav nonākušas līdz tiesai.

Savukārt Kļimkins trūkumus antikorupcijas politikā izskaidroja ar to, ka cilvēkiem vienkārši ir pārāk lielas prasības.

Pēc tam žurnālists pievērsās vārda brīvības problēmām Ukrainā. Kā piemēru viņš minēja ar valdību saistīto vietni "Miera nesējs", kurā tika publicēti tūkstošiem Donbasā akreditēto rietumvalstu žurnālistu un filmēšanas grupu personiskie dati. Šajā sakarā "Lielā septītnieka" valstis izteica protestu, taču Kijevā to ignorēja.

"Vārda brīvības ziņā Ukraina ir apbrīnojams piemērs," — teica ministrs. Viņš paskaidroja, ka Ukrainas varas iestādes tomēr esot reaģējušas uz protestu. "Mēs paziņojām, ka tas ir nepieņemami," — uzsvēra Kļimkins.

Kļimkins intervijā nespēja argumentēti paskaidrot, kādēļ bija bloķēta īpašās ANO uzraudzības misijas pieeja Ukrainas penitenciārajām iestādēm.

Intervijas beigās vācu žurnālists pastāstīja, ka Minskas vienošanu nosacījumu nepildīšana no Ukrainas puses ir sagādājusi dziļu vilšanos Rietumiem."Vai tad jūsuprāt Minskas protokoli ir miruši? Jūs neesat pavirzījušies uz priekšu. Jūs nepildāt savas saistības," — sacīja Sebastians.

"Un mēs negrasāmies virzīties," — attrauca ārlietu ministrs. Viņš uzsvēra, ka Donbasā nedrīkst būt nekā Krievijas protektorātam līdzīga. Pēc viņa teiktā, Ukrainai un Krievijai "ir dažas fundamentālās domstarpības par to, kā interpretēt Minskas protokolus."

"Skaidrs, pašlaik Minska ir mirusi," — noteica Sebastians.

Kijeva ne vienu reizi vien ir apsūdzējusi Maskavu par iejaukšanos Ukrainas lietās. Krievija to noliedz, un dēvē šīs apsūdzības par nepieņemamām. Maskava jau vairākkārt ir pārliecinoši norādījusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā, nav saistīta ar notikumiem tās dienvidaustrumos, un ir ieinteresēta, lai Ukraina pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

80
Pēc temata
Kanāda iztērēs miljoniem dolāru ukrainas policistu apmācībai
Ukrainas iekšlietu ministrs rosina ievest policistu taisnīguma prezumpciju
Džozefs Baidens brīdina Ukrainu: iespējama pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana
Porošenko cer, ka jau oktobrī Ukrainai būs bezvīzu režīms ar ES
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

269
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

269
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

183
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

183
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"