Pēc Latvijas CSP datiem, neņemot vērā nelielu kritumu 2016. gadā, ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā kopš 2010. gada pastāvīgi pieauga. 2019. gadā tie sasniedza rekordlielu summu - pārsniedza 806 miljonus eiro. Tas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn Latvijā visvairāk iztērēja lietuvieši - vairāk nekā 162 miljoni eiro, proti, par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārrēķinot uz vienu ceļotāju, izrādās, ka lietuvieši tērējuši nedaudz vairāk nekā 136 eiro vienam braucienam.

Izdevumu ziņā krievi ieņem otro vietu, bet pēc atbraukušo skaita - tikai trešo. Kopumā krievi Latvijā iztērējuši gandrīz 112 miljonus eiro - par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Krievu Latvijā ierodas trīs reizes mazāk nekā lietuviešu, bet, pārrēķinot uz vienu cilvēku, vienam braucienam krievi tērē vairāk nekā 300 eiro.

Igaunija ieņem otro vietu pēc tūristu skaita un tikai ceturto pēc kopējiem izdevumiem – ziemeļu kaimiņi iztērējuši nedaudz vairāk nekā 93 miljonus eiro, proti, vienam braucienam uz Latviju igaunis tērēja mazāk nekā 124 eiro.

Sīkāku informāciju skatieties Sputnik Latvija infografikā.

Stingri ierobežojoši pasākumi un robežu slēgšana apturēja nozares ienākumus, turklāt ir grūti pateikt, kad situācija normalizēsies.

Latvijā viesnīcām nav aizliegts pieņemt viesus, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir strauji krities, tāpēc dažas nodrošina pašizolēšanas iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams ievērot karantīnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.