Cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu ceļotāji
(atjaunots 14:49 07.05.2020)
COVID-19 iezāģēja tūrismam, un tas nopietni ietekmēs Latvijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā, ka pērn Latvijā atbraukušo ārzemnieku izdevumi ir sasnieguši rekordu; visvairāk tērējuši lietuvieši, krievi un briti.
©
Sputnik
Pēc Latvijas CSP datiem, neņemot vērā nelielu kritumu 2016. gadā, ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā kopš 2010. gada pastāvīgi pieauga. 2019. gadā tie sasniedza rekordlielu summu - pārsniedza 806 miljonus eiro. Tas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn Latvijā visvairāk iztērēja lietuvieši - vairāk nekā 162 miljoni eiro, proti, par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārrēķinot uz vienu ceļotāju, izrādās, ka lietuvieši tērējuši nedaudz vairāk nekā 136 eiro vienam braucienam.
Izdevumu ziņā krievi ieņem otro vietu, bet pēc atbraukušo skaita - tikai trešo. Kopumā krievi Latvijā iztērējuši gandrīz 112 miljonus eiro - par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Krievu Latvijā ierodas trīs reizes mazāk nekā lietuviešu, bet, pārrēķinot uz vienu cilvēku, vienam braucienam krievi tērē vairāk nekā 300 eiro.
Igaunija ieņem otro vietu pēc tūristu skaita un tikai ceturto pēc kopējiem izdevumiem – ziemeļu kaimiņi iztērējuši nedaudz vairāk nekā 93 miljonus eiro, proti, vienam braucienam uz Latviju igaunis tērēja mazāk nekā 124 eiro.
Sīkāku informāciju skatieties Sputnik Latvija infografikā.
Stingri ierobežojoši pasākumi un robežu slēgšana apturēja nozares ienākumus, turklāt ir grūti pateikt, kad situācija normalizēsies.
Latvijā viesnīcām nav aizliegts pieņemt viesus, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir strauji krities, tāpēc dažas nodrošina pašizolēšanas iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams ievērot karantīnu.
Krievu valoda Latvijā nav sveša
(atjaunots 16:43 28.10.2019)
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
©
Sputnik
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
Krievu valoda Latvijā atrodas visnotaļ neparastā stāvoklī: tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku tajā runā mājās, taču juridiski tās īpašais statuss nekādā veidā nav noteikts – un formāli tā ir parasta svešvaloda, kā ķīniešu vai svahili valoda. Turklāt likumdošanā tā ir pat sliktākā stāvoklī, nekā oficiālās Eiropas Savienības valodas.
Krievvalodīgo daļa turpina samazināties, taču ne tik ātri: gandrīz 20 gadu laikā tā samazinājusies par 1,5%. Krievvalodīgo procentuālais skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Latgali, viskrievvalodīgāko Latvijas reģionu, kur krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 55% iedzīvotāju. Arī Rīgā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā to cilvēku daļa, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Taču ne visi mājās runā dzimtajā valodā – saskaņā ar oficiālo statistiku, 37% laulību Latvijā ir jauktās laulības.
Tomēr krievu valoda ir izplatītāka vecāku Latvijas iedzīvotāju vidū: krieviski mājās runā aptuveni 45% iedzīvotāju vecumā virs piecdesmit gadiem, savukārt jaunāku iedzīvotāju vidū krievvalodīgo daļa nepārsniedz 40%.
Plašāk par valodu situāciju Latvijā Sputnik Latvija infografikā.
Baltijas valstis Centrāleiropas un Austrumeiropas banku reitingā
©
Sputnik / Ekaterina Starova
RIA Reiting pētījumā iekļuva Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Krievijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas lielākās un nozīmīgākās bankas.
Šogad minimālais aktīvu apjoms, kurš ir nepieciešams iekļūšanai reitingā, pieaudzis vairāk nekā par 12% - no 1,08 miljoniem dolāru līdz 1,13 miljoniem dolāru.
Visvairāk reitingā izrādījies Krievijas banku – 37,5%, kaut gan, salīdzinot ar pērno gadu, to skaits ir samazinājies. Pēc tam ar lielu starpību seko Polija un Čehija. Latvija pēc kredītiestāžu skaita reitingā ieņem ceturto vietu no beigām.
Saskaņā ar pētījuma autoru vērtējumu valstu klātbūtne un banku skaits reitingā labi korelējas ar ekonomikas izmēriem, jo ekonomiskie procesi integrēti bankas vidē
Toties Latvijas banka Luminor ieņēmusi ceturto vietu pēc aktīvu pieauguma 2017. gadā. Izņemot to, reitingā iekļuva Swedbank, SEB Banka, Citadele un Rietumu Banka.
Lielākās Centrāleiropas un Austrumeiropas bankas Sputnik Latvija infografikā.
Uzmanību, krāpnieki: eiropiešiem sola vakcinēšanās tūres uz Krieviju
(atjaunots 19:31 29.10.2020)
Eiropas Savienībā krāpnieki jau ir sākuši organizēt tūres tiem, kas vēlas saņemt Krievijas vakcīnu pret Covid-19.RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Biznesmenis no Čehijas piedāvā eiropiešiem tūres uz Krieviju, lai piedalītos masveida vakcinācijas programmā pret Covid-19, taču KF Veselības ministrijā uzņēmēju dēvē par krāpnieku, vēsta "Kommersant".
Prāgā dzīvojošais Krievijā dzimušais biznesmenis Andrejs Konstantinovs plāno organizēt Eiropas tūristiem tūres, kuras ietver sevī vakcināciju pret Covid-19. Kopējā tūres cena sākas no 30 tūkstošiem Čehijas kronu (aptuveni 1090 eiro), braucienu organizēšanai biznesmenis plāno ķerties klāt masveida vakcinācijas uzsākšanas laikā Krievijā.
Veselības ministrijas vadītāja palīgs Aleksejs Kuzņecovs nosauca šo tūrisma projektu par vienkāršu krāpšanu.
"Vakcinācija pret Covid-19 uz komerciāla pamata, turklāt tūristiem, nav iespējama. Vakcinācija jau notiek, un pilsoņiem tā ir par brīvu, absolūta prioritāte vakcinācijā ir Krievijas iedzīvotājiem. Un tikai pēc iekšējo vajadzību apmierināšanas, kad būs vakcinētas visas riska grupas un visi gribētāji, varēs runāt par kaut kādām komerciālām piegādēm," paziņoja viņš.
Čehijas Veselības ministrijas un ekspertu sabiedrības pārstāvji paziņoja, ka neiesaka valsts pilsoņiem šādus ceļojumus.
KF Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu Covid-19 profilaksei, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais zinātniski pētnieciskais centrs, – "Sputnik V". Oktobrī piereģistrēja vēl vienu Krievijas preparātu "EpiVacCorona", kurš tapis "Rospotrebnadzor" centrā "Vektor". Tāpat klīniskie izmēģinājumi šobrīd notiek arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova imunbioloģisko preparātu izpētes un izstrādes centra vakcīnai.
Pēc veselības ministra Mihaila Muraško sacītā, masveida vakcinācija sāksies pēc vakcīnas palaišanas ražošanā lielos apjomos un būs brīvprātīga un bez maksas.