Krievu valoda Latvijā nav sveša
(atjaunots 16:43 28.10.2019)
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
©
Sputnik
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
Krievu valoda Latvijā atrodas visnotaļ neparastā stāvoklī: tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku tajā runā mājās, taču juridiski tās īpašais statuss nekādā veidā nav noteikts – un formāli tā ir parasta svešvaloda, kā ķīniešu vai svahili valoda. Turklāt likumdošanā tā ir pat sliktākā stāvoklī, nekā oficiālās Eiropas Savienības valodas.
Krievvalodīgo daļa turpina samazināties, taču ne tik ātri: gandrīz 20 gadu laikā tā samazinājusies par 1,5%. Krievvalodīgo procentuālais skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Latgali, viskrievvalodīgāko Latvijas reģionu, kur krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 55% iedzīvotāju. Arī Rīgā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā to cilvēku daļa, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Taču ne visi mājās runā dzimtajā valodā – saskaņā ar oficiālo statistiku, 37% laulību Latvijā ir jauktās laulības.
Tomēr krievu valoda ir izplatītāka vecāku Latvijas iedzīvotāju vidū: krieviski mājās runā aptuveni 45% iedzīvotāju vecumā virs piecdesmit gadiem, savukārt jaunāku iedzīvotāju vidū krievvalodīgo daļa nepārsniedz 40%.
Plašāk par valodu situāciju Latvijā Sputnik Latvija infografikā.
Cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu ceļotāji
(atjaunots 14:49 07.05.2020)
COVID-19 iezāģēja tūrismam, un tas nopietni ietekmēs Latvijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā, ka pērn Latvijā atbraukušo ārzemnieku izdevumi ir sasnieguši rekordu; visvairāk tērējuši lietuvieši, krievi un briti.
©
Sputnik
Pēc Latvijas CSP datiem, neņemot vērā nelielu kritumu 2016. gadā, ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā kopš 2010. gada pastāvīgi pieauga. 2019. gadā tie sasniedza rekordlielu summu - pārsniedza 806 miljonus eiro. Tas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn Latvijā visvairāk iztērēja lietuvieši - vairāk nekā 162 miljoni eiro, proti, par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārrēķinot uz vienu ceļotāju, izrādās, ka lietuvieši tērējuši nedaudz vairāk nekā 136 eiro vienam braucienam.
Izdevumu ziņā krievi ieņem otro vietu, bet pēc atbraukušo skaita - tikai trešo. Kopumā krievi Latvijā iztērējuši gandrīz 112 miljonus eiro - par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Krievu Latvijā ierodas trīs reizes mazāk nekā lietuviešu, bet, pārrēķinot uz vienu cilvēku, vienam braucienam krievi tērē vairāk nekā 300 eiro.
Igaunija ieņem otro vietu pēc tūristu skaita un tikai ceturto pēc kopējiem izdevumiem – ziemeļu kaimiņi iztērējuši nedaudz vairāk nekā 93 miljonus eiro, proti, vienam braucienam uz Latviju igaunis tērēja mazāk nekā 124 eiro.
Sīkāku informāciju skatieties Sputnik Latvija infografikā.
Stingri ierobežojoši pasākumi un robežu slēgšana apturēja nozares ienākumus, turklāt ir grūti pateikt, kad situācija normalizēsies.
Latvijā viesnīcām nav aizliegts pieņemt viesus, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir strauji krities, tāpēc dažas nodrošina pašizolēšanas iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams ievērot karantīnu.
Baltijas valstis Centrāleiropas un Austrumeiropas banku reitingā
©
Sputnik / Ekaterina Starova
RIA Reiting pētījumā iekļuva Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Krievijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas lielākās un nozīmīgākās bankas.
Šogad minimālais aktīvu apjoms, kurš ir nepieciešams iekļūšanai reitingā, pieaudzis vairāk nekā par 12% - no 1,08 miljoniem dolāru līdz 1,13 miljoniem dolāru.
Visvairāk reitingā izrādījies Krievijas banku – 37,5%, kaut gan, salīdzinot ar pērno gadu, to skaits ir samazinājies. Pēc tam ar lielu starpību seko Polija un Čehija. Latvija pēc kredītiestāžu skaita reitingā ieņem ceturto vietu no beigām.
Saskaņā ar pētījuma autoru vērtējumu valstu klātbūtne un banku skaits reitingā labi korelējas ar ekonomikas izmēriem, jo ekonomiskie procesi integrēti bankas vidē
Toties Latvijas banka Luminor ieņēmusi ceturto vietu pēc aktīvu pieauguma 2017. gadā. Izņemot to, reitingā iekļuva Swedbank, SEB Banka, Citadele un Rietumu Banka.
Lielākās Centrāleiropas un Austrumeiropas bankas Sputnik Latvija infografikā.
Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību. ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.
"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).
Unikālas īpašības
Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").
"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".
©
Photo Министерство обороны РФ
Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".
Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.
Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.