Krievu valoda Latvijā nav sveša
(atjaunots 16:43 28.10.2019)
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
©
Sputnik /
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
Krievu valoda Latvijā atrodas visnotaļ neparastā stāvoklī: tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku tajā runā mājās, taču juridiski tās īpašais statuss nekādā veidā nav noteikts – un formāli tā ir parasta svešvaloda, kā ķīniešu vai svahili valoda. Turklāt likumdošanā tā ir pat sliktākā stāvoklī, nekā oficiālās Eiropas Savienības valodas.
Krievvalodīgo daļa turpina samazināties, taču ne tik ātri: gandrīz 20 gadu laikā tā samazinājusies par 1,5%. Krievvalodīgo procentuālais skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Latgali, viskrievvalodīgāko Latvijas reģionu, kur krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 55% iedzīvotāju. Arī Rīgā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā to cilvēku daļa, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Taču ne visi mājās runā dzimtajā valodā – saskaņā ar oficiālo statistiku, 37% laulību Latvijā ir jauktās laulības.
Tomēr krievu valoda ir izplatītāka vecāku Latvijas iedzīvotāju vidū: krieviski mājās runā aptuveni 45% iedzīvotāju vecumā virs piecdesmit gadiem, savukārt jaunāku iedzīvotāju vidū krievvalodīgo daļa nepārsniedz 40%.
Plašāk par valodu situāciju Latvijā Sputnik Latvija infografikā.
Cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu ceļotāji
(atjaunots 14:49 07.05.2020)
COVID-19 iezāģēja tūrismam, un tas nopietni ietekmēs Latvijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā, ka pērn Latvijā atbraukušo ārzemnieku izdevumi ir sasnieguši rekordu; visvairāk tērējuši lietuvieši, krievi un briti.
©
Sputnik /
Pēc Latvijas CSP datiem, neņemot vērā nelielu kritumu 2016. gadā, ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā kopš 2010. gada pastāvīgi pieauga. 2019. gadā tie sasniedza rekordlielu summu - pārsniedza 806 miljonus eiro. Tas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn Latvijā visvairāk iztērēja lietuvieši - vairāk nekā 162 miljoni eiro, proti, par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārrēķinot uz vienu ceļotāju, izrādās, ka lietuvieši tērējuši nedaudz vairāk nekā 136 eiro vienam braucienam.
Izdevumu ziņā krievi ieņem otro vietu, bet pēc atbraukušo skaita - tikai trešo. Kopumā krievi Latvijā iztērējuši gandrīz 112 miljonus eiro - par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Krievu Latvijā ierodas trīs reizes mazāk nekā lietuviešu, bet, pārrēķinot uz vienu cilvēku, vienam braucienam krievi tērē vairāk nekā 300 eiro.
Igaunija ieņem otro vietu pēc tūristu skaita un tikai ceturto pēc kopējiem izdevumiem – ziemeļu kaimiņi iztērējuši nedaudz vairāk nekā 93 miljonus eiro, proti, vienam braucienam uz Latviju igaunis tērēja mazāk nekā 124 eiro.
Sīkāku informāciju skatieties Sputnik Latvija infografikā.
Stingri ierobežojoši pasākumi un robežu slēgšana apturēja nozares ienākumus, turklāt ir grūti pateikt, kad situācija normalizēsies.
Latvijā viesnīcām nav aizliegts pieņemt viesus, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir strauji krities, tāpēc dažas nodrošina pašizolēšanas iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams ievērot karantīnu.
Baltijas valstis Centrāleiropas un Austrumeiropas banku reitingā
©
Sputnik / Ekaterina Starova
RIA Reiting pētījumā iekļuva Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Krievijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas lielākās un nozīmīgākās bankas.
Šogad minimālais aktīvu apjoms, kurš ir nepieciešams iekļūšanai reitingā, pieaudzis vairāk nekā par 12% - no 1,08 miljoniem dolāru līdz 1,13 miljoniem dolāru.
Visvairāk reitingā izrādījies Krievijas banku – 37,5%, kaut gan, salīdzinot ar pērno gadu, to skaits ir samazinājies. Pēc tam ar lielu starpību seko Polija un Čehija. Latvija pēc kredītiestāžu skaita reitingā ieņem ceturto vietu no beigām.
Saskaņā ar pētījuma autoru vērtējumu valstu klātbūtne un banku skaits reitingā labi korelējas ar ekonomikas izmēriem, jo ekonomiskie procesi integrēti bankas vidē
Toties Latvijas banka Luminor ieņēmusi ceturto vietu pēc aktīvu pieauguma 2017. gadā. Izņemot to, reitingā iekļuva Swedbank, SEB Banka, Citadele un Rietumu Banka.
Lielākās Centrāleiropas un Austrumeiropas bankas Sputnik Latvija infografikā.
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.
Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.
"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.
PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.
Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.
Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.
Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.
Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.
©
Sputnik / Алекс Макнотон
Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.
Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.