Baltijas valstis Centrāleiropas un Austrumeiropas banku reitingā

564
Kādu vietu ieņem Latvijas bankas Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītiestāžu vidū.
2018. gada Centrāleiropas un Austrumeiropas banku reitings
© Sputnik / Ekaterina Starova

RIA Reiting pētījumā iekļuva Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Krievijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas lielākās un nozīmīgākās bankas.

Šogad minimālais aktīvu apjoms, kurš ir nepieciešams iekļūšanai reitingā, pieaudzis vairāk nekā par 12% - no 1,08 miljoniem dolāru līdz 1,13 miljoniem dolāru.

Visvairāk reitingā izrādījies Krievijas banku – 37,5%, kaut gan, salīdzinot ar pērno gadu, to skaits ir samazinājies. Pēc tam ar lielu starpību seko Polija un Čehija. Latvija pēc kredītiestāžu skaita reitingā ieņem ceturto vietu no beigām.

Saskaņā ar pētījuma autoru vērtējumu valstu klātbūtne un banku skaits reitingā labi korelējas ar ekonomikas izmēriem, jo ekonomiskie procesi integrēti bankas vidē

Toties Latvijas banka Luminor ieņēmusi ceturto vietu pēc aktīvu pieauguma 2017. gadā. Izņemot to, reitingā iekļuva Swedbank, SEB Banka, Citadele un Rietumu Banka.

Lielākās Centrāleiropas un Austrumeiropas bankas Sputnik Latvija infografikā.

564

Cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu ceļotāji

390
(atjaunots 14:49 07.05.2020)
COVID-19 iezāģēja tūrismam, un tas nopietni ietekmēs Latvijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā, ka pērn Latvijā atbraukušo ārzemnieku izdevumi ir sasnieguši rekordu; visvairāk tērējuši lietuvieši, krievi un briti.
Pandēmijas priekšvakarā: cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu tūristi
© Sputnik /

Pēc Latvijas CSP datiem, neņemot vērā nelielu kritumu 2016. gadā, ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā kopš 2010. gada pastāvīgi pieauga. 2019. gadā tie sasniedza rekordlielu summu - pārsniedza 806 miljonus eiro. Tas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn Latvijā visvairāk iztērēja lietuvieši - vairāk nekā 162 miljoni eiro, proti, par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārrēķinot uz vienu ceļotāju, izrādās, ka lietuvieši tērējuši nedaudz vairāk nekā 136 eiro vienam braucienam.

Izdevumu ziņā krievi ieņem otro vietu, bet pēc atbraukušo skaita - tikai trešo. Kopumā krievi Latvijā iztērējuši gandrīz 112 miljonus eiro - par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Krievu Latvijā ierodas trīs reizes mazāk nekā lietuviešu, bet, pārrēķinot uz vienu cilvēku, vienam braucienam krievi tērē vairāk nekā 300 eiro.

Igaunija ieņem otro vietu pēc tūristu skaita un tikai ceturto pēc kopējiem izdevumiem – ziemeļu kaimiņi iztērējuši nedaudz vairāk nekā 93 miljonus eiro, proti, vienam braucienam uz Latviju igaunis tērēja mazāk nekā 124 eiro.

Sīkāku informāciju skatieties Sputnik Latvija infografikā.

Stingri ierobežojoši pasākumi un robežu slēgšana apturēja nozares ienākumus, turklāt ir grūti pateikt, kad situācija normalizēsies.

Latvijā viesnīcām nav aizliegts pieņemt viesus, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir strauji krities, tāpēc dažas nodrošina pašizolēšanas iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams ievērot karantīnu.

390
Tagi:
Latvija, tūrisms, koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Varbūt nost ar tiem dīkstāves pabalstiem? Petraviča piedāvā tūrismam citu izeju

Krievu valoda Latvijā nav sveša

904
(atjaunots 16:43 28.10.2019)
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
Krievu valoda Latvijā
© Sputnik /

Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.

Krievu valoda Latvijā atrodas visnotaļ neparastā stāvoklī: tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku tajā runā mājās, taču juridiski tās īpašais statuss nekādā veidā nav noteikts – un formāli tā ir parasta svešvaloda, kā ķīniešu vai svahili valoda. Turklāt likumdošanā tā ir pat sliktākā stāvoklī, nekā oficiālās Eiropas Savienības valodas.

Krievvalodīgo daļa turpina samazināties, taču ne tik ātri: gandrīz 20 gadu laikā tā samazinājusies par 1,5%. Krievvalodīgo procentuālais skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Latgali, viskrievvalodīgāko Latvijas reģionu, kur krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 55% iedzīvotāju. Arī Rīgā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā to cilvēku daļa, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Taču ne visi mājās runā dzimtajā valodā – saskaņā ar oficiālo statistiku, 37% laulību Latvijā ir jauktās laulības.

Tomēr krievu valoda ir izplatītāka vecāku Latvijas iedzīvotāju vidū: krieviski mājās runā aptuveni 45% iedzīvotāju vecumā virs piecdesmit gadiem, savukārt jaunāku iedzīvotāju vidū krievvalodīgo daļa nepārsniedz 40%.

Plašāk par valodu situāciju Latvijā Sputnik Latvija infografikā.

904
Pēc temata
Puse ar latviešu uzvārdiem: kas piesakās krievu valodas tiešsaistes kursos
Nezini krievu valodu – paliksi bez darba: Latvijas iedzīvotāji iestājās par Tele2
Uzņēmējs: mācības latviešu valodā kropļo krievu bērnus
Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu

0
Saeimas apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam, izskatās, nav īpaši iepriecinājis sociālo tīklu lietotājus: zem Latvijas premjerministra tvīta izveidojās vesela ķēde ar sarkastiskiem komentāriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) tika apstiprināts Saeimā ceturtdien, 2. jūlijā.

Saeimas preses dienests raksturoja NAP 2027 kā plānu, kura mērķis ir mainīt sabiedrības paradumus, celt dzīves līmeni, izveidot zinošu sabiedrību, veidot efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī atbildības veicināšanu attiecībā uz apkārtējās vides jautājumiem.

"Šodien, Saeimai apstiprinot Nacionālās attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, sākam gatavoties paradumu maiņai, kas ir mūsu ceļš uz pārtikušu, stipru Ziemeļvalsti. #NAP ir kopīga darba rezultāts, strādāsim pie tā ieviešanas dzīvē!" palielījās Twitter ar jauno plānu valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš.

​Taču publika, izskatās, nenovērtēja politiķa iedvesmojumu – komentētāji nežēloja dzēlīgus izteicienus.

"Kādai vēl paradumu maiņai? Pirms ēšanas dzersim ūdeni, lai vēderā mazāk vietas? Šai "koalīcijai" vispār nav nekādas vīzijas par Latviju un tās nākotni. Šis plāns - tāpat kā visi pārējie dižplāni - der tikai iekuram," atcirta pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​​"​Iespējams kļūdos, bet man tas atgādina PSKP uzsaukumus kārtējam partijas kongresam. Lai veicinātu nodokļu iekasēšanu un investīciju piesaistīšanu pirmām kārtām jāvienkāršo nodokļu sistēma un jālikvidē OIK," sniedz padomu premjerministram Ēriks Zarahovičs.

​​"​Jūs un jūsu kolēģi jau dzīvo kā ziemeļvalstī, tā ka viss kārtībā! Tas, ka lielākā daļa dzīvo kā Mozambikā, nemainīsies vēl ilgi, un nevajag lūdzu ņirgāties par cilvēkiem, piemēram, pensionāriem vai minimālās algas saņēmējiem..." raksta Arvis.

​​"​Lieciet mierā sociālo budžetu! Sociālais budžets ir paredzēts pensijām. Pensionāri ir galīgi nabagi, ap 14000 pensionāru saņem vecuma pensiju līdz 100€ mēnesī. Bet jūs vēlaties uz sociālā budžeta vēl uzsēdināt veselības ministriju. Banānu republika, nevis ziemeļvalsts!" pauž sašutumu par valdības plāniem Normunds K.

​"​​Vai nevajadzētu sākumā izteikt reālākus plānus, kā, piemēram, sasniegt pārējo Baltijas valstu līmeni un tikai tad sapņot par ziemeļvalstu līmeni?"​ piedāvā Dainis.

​​"​​​Varbūt sākumā Turcijas līmeni?"​​ interesējas Valters Korālis.

​​"​Pēdējo 10 gadu dati gan rāda, ka mēs pat sākam atpalikt no saviem Austrumeiropas kaimiņiem..." atzīmē lietotājs ar segvārdu San man Jans.

​Atgādināsim, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Nacionālais attīstības plāns
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē