Latviešu valoda pasaules kartē

2217
(atjaunots 17:34 08.07.2016)
Latviešu valoda pasaules kartē
© Sputnik / Ekaterina Starova
2217

Cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu ceļotāji

172
(atjaunots 14:49 07.05.2020)
COVID-19 iezāģēja tūrismam, un tas nopietni ietekmēs Latvijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā, ka pērn Latvijā atbraukušo ārzemnieku izdevumi ir sasnieguši rekordu; visvairāk tērējuši lietuvieši, krievi un briti.
Pandēmijas priekšvakarā: cik naudas Latvijā iztērēja ārvalstu tūristi
© Sputnik /

Pēc Latvijas CSP datiem, neņemot vērā nelielu kritumu 2016. gadā, ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā kopš 2010. gada pastāvīgi pieauga. 2019. gadā tie sasniedza rekordlielu summu - pārsniedza 806 miljonus eiro. Tas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn Latvijā visvairāk iztērēja lietuvieši - vairāk nekā 162 miljoni eiro, proti, par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārrēķinot uz vienu ceļotāju, izrādās, ka lietuvieši tērējuši nedaudz vairāk nekā 136 eiro vienam braucienam.

Izdevumu ziņā krievi ieņem otro vietu, bet pēc atbraukušo skaita - tikai trešo. Kopumā krievi Latvijā iztērējuši gandrīz 112 miljonus eiro - par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Krievu Latvijā ierodas trīs reizes mazāk nekā lietuviešu, bet, pārrēķinot uz vienu cilvēku, vienam braucienam krievi tērē vairāk nekā 300 eiro.

Igaunija ieņem otro vietu pēc tūristu skaita un tikai ceturto pēc kopējiem izdevumiem – ziemeļu kaimiņi iztērējuši nedaudz vairāk nekā 93 miljonus eiro, proti, vienam braucienam uz Latviju igaunis tērēja mazāk nekā 124 eiro.

Sīkāku informāciju skatieties Sputnik Latvija infografikā.

Stingri ierobežojoši pasākumi un robežu slēgšana apturēja nozares ienākumus, turklāt ir grūti pateikt, kad situācija normalizēsies.

Latvijā viesnīcām nav aizliegts pieņemt viesus, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir strauji krities, tāpēc dažas nodrošina pašizolēšanas iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams ievērot karantīnu.

172
Tagi:
Latvija, tūrisms, koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Varbūt nost ar tiem dīkstāves pabalstiem? Petraviča piedāvā tūrismam citu izeju

Krievu valoda Latvijā nav sveša

899
(atjaunots 16:43 28.10.2019)
Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
Krievu valoda Latvijā
© Sputnik /

Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.

Krievu valoda Latvijā atrodas visnotaļ neparastā stāvoklī: tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku tajā runā mājās, taču juridiski tās īpašais statuss nekādā veidā nav noteikts – un formāli tā ir parasta svešvaloda, kā ķīniešu vai svahili valoda. Turklāt likumdošanā tā ir pat sliktākā stāvoklī, nekā oficiālās Eiropas Savienības valodas.

Krievvalodīgo daļa turpina samazināties, taču ne tik ātri: gandrīz 20 gadu laikā tā samazinājusies par 1,5%. Krievvalodīgo procentuālais skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Latgali, viskrievvalodīgāko Latvijas reģionu, kur krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 55% iedzīvotāju. Arī Rīgā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā to cilvēku daļa, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Taču ne visi mājās runā dzimtajā valodā – saskaņā ar oficiālo statistiku, 37% laulību Latvijā ir jauktās laulības.

Tomēr krievu valoda ir izplatītāka vecāku Latvijas iedzīvotāju vidū: krieviski mājās runā aptuveni 45% iedzīvotāju vecumā virs piecdesmit gadiem, savukārt jaunāku iedzīvotāju vidū krievvalodīgo daļa nepārsniedz 40%.

Plašāk par valodu situāciju Latvijā Sputnik Latvija infografikā.

899
Pēc temata
Puse ar latviešu uzvārdiem: kas piesakās krievu valodas tiešsaistes kursos
Nezini krievu valodu – paliksi bez darba: Latvijas iedzīvotāji iestājās par Tele2
Uzņēmējs: mācības latviešu valodā kropļo krievu bērnus
Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni
Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva

Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas

0
(atjaunots 23:08 27.05.2020)
Latvija nevar atļauties stāvēt rāmi, kamēr Rietumeiropa pārpērk tās mediķus – ir jāpalielina algas.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele, bijusī Veselības ministrijas vadītāja Anda Čakša, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis apsprieda jauno Latvijas mediķu nākotni Latvijas radio ēterā.

Šonedēļ ārsts endokrinologs Uģis Gruntmanis pastāstīja, ka Latvijas medicīnas augstskolu studenti nesaista savu nākotni ar Latviju.

​"Tikko kolēģis pēc sava kursa novadīšanas veica aptauju 5. kursa studentiem. Viens no jautājumiem bija, cik taisās doties prom no Latvijas un kāpēc. 100% atbildēja ka plāno doties prom, dēļ mazām algām, un neredz iespēju virzīties uz augšu savā attīstībā," Gruntmanis pastāstīja savā lapā Twitter.

Jauno mediķu prombraukšanas problēma ne reizi vien tika apspriesta jau pirms Covid-19 pandēmijas. Pašā pandēmijas karstumā mediķu un pedagogu organizācijas nosūtīja atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pieprasīja sameklēt algu palielinājumam nepieciešamo finansējumu. Valsts, kas atbalstīja lielos uzņēmumus, neatrada naudu mediķiem, kuri riskē ar dzīvību.

Daudzi uzskata, ka pandēmija nesīs emigrācijas pastiprināšanos, it īpaši jauniešu vidū. Speciālisti uzskata, ka problēma skars arī jaunos veselības aprūpes darbiniekus un tas ietekmēs veselības aprūpes sistēmas stāvokli valstī.

Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis aicināja izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai mediķi zinātu, kāds būs algu modelis līs 2027. vai 2028. gadam, kā arī pievērsa uzmanību tam, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu. Citiem vārdiem sakot, jaunie mediķi no Latvijas var pārcelties uz turieni.

Veselības ministre Ilze Viņķele akcentēja, ka valsts nevar atļauties gaidīt, kamēr tās mediķus pārpērk, un nevar atļauties turpināt neracionāli izšķiest resursus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekle Anda Čakša arī atzīmēja, ka Latvija bieži kļūst par "donoru" medicīnas personāla migrācijā uz citām ES valstīm.

Starp aspektiem, kuri varētu novērst veselības aprūpes darbinieku aizplūšanu uz ārzemēm, Viņķele minēja skaidrus plānus nozares finansēšanas jomā ilgtermiņa perspektīvā un atalgojuma palielināšanas jautājumos.

Pēc Viņķeles domām, ļoti svarīga ir uzticība starp nozares darbiniekiem un personām, kas pieņem lēmumus, - tā tika sagrauta šī gada budžeta formēšanas gaitā. Atgādināsim, ka pēc budžeta sastādīšanas, kurā valdība atteicās no sava solījuma palielināt ārstu algas, medicīnas organizācijas pieprasīja pašas Viņķeles demisiju.

0
Tagi:
emigrācija, mediķi, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Ģimenes ārstu asociācija: izšķiež miljonus, bet labuma cilvēkiem nav
Nolēmi aizbraukt no Latvijas – maksā: ārsts tiesājas ar ministriju
Ārsts no Rīgas: Latvija pazaudēs lielu skaitu darbspējīgo cilvēku Covid-19 dēļ
Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes