Latvijas Finanšu ministrijas ēka, foto no arhīva

Valsts parāds kāpj pāri malām: cik pandēmija izmaksājusi Latvijas budžetam?

94
(atjaunots 00:55 23.04.2021)
Prognozes rāda, ka līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Šajā kontekstā ir saprotama valdības vēlme izbeigt atbalsta pasākumus biznesam un iedzīvotājiem.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdībā sākušās runas par ekonomikas atbalsta pasākumu iespējamo atcelšanu, bet Saeimā šajā laikā apspriesta pandēmijas ietekme uz budžeta stāvokli. Īstermiņa aspektā viss izskatās tīri labi, taču, ja pandēmija turpināsies, no negatīva notikumu attīstības scenārija izvairīties neizdosies.

Nodokļu ienākumi nav samazinājušies gandrīz nemaz

Budžeta stāvoklis 2020. gadā un tā izpilde 2021. gada pirmajā ceturksnī tika apspriesta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Pirmais pārsteidzošais novērojums: 2020. gadā nodokļu ienākumu līmenis sastādīja 99,4% no nodokļiem, kas tika savākti pirms krīzes – 2019. gadā

Atsevišķu nodokļu ieplūde ir sarukusi. Ienākumi no PVN sastādīja 88% no 2020. gada plāna (- 340 miljoni eiro), lai arī, paskaidroja Finanšu ministrijā, lejupslīde lielā mērā skaidrojama ar grozījumiem pārmaksātā PVN atmaksas noteikumos. Salīdzinājumā ar 2019. gadā faktiski iekasēto PVN, tā ieplūde 2020. gadā sastādīja 96% (- 130 miljoni eiro).

Interesanta situācija veidojusies iedzīvotāju ienākumu nodokļa jomā. Lai arī plāns tika sastādīts tolaik, kad vēl neviens ne dzirdējis nebija par Covid-19, IIN plāns 2020. gadā tika pārpildīts – 103,5% (+ 61,4 miljoni eiro), tiesa, nodokļu ienākumi nav pārsnieguši 2019. gada rādītāju: 94,3%, jeb mīnus 109 milj. eiro. Par 143 miljoniem (88,1% no ieplānotā) sarukuši akcīzes nodokļa ienākumi. Savukārt galveno pozitīvo rekordu uzstādījis uzņēmumu ienākuma nodoklis: 463%, salīdzinājumā ar faktiskajiem ieņēmumiem 2019. gadā, jeb 162,7 milj. eiro absolūtajos skaitļos. Iemesls – īstenotās nodokļu reformas, jo, salīdzinājumā ar 2020. gada plānu, ienākumi sastādījuši tikai 79,5%.

Pētot nodokļu ieņēmumus mēnešu šķērsgriezumā, kļūst skaidrs: lielākā nodokļu ieņēmumu lejupslīde 2020. gadā bija redzama martā – jūnijā (par 80 milj. eiro un vairāk ik mēnesi). Lielākā lejupslīde bija maijā (- 217 milj. eiro). Otrajā pandēmijas vilnī, kas bija spēcīgāks nekā pirmais, nodokļu ieņēmumu lejupslīde vairs nebija tik ievērojama (26 miljoni novembrī, 53 miljoni – decembrī). Finanšu ministrija uzskata, ka tolaik bizness jau pielāgojās dzīvei pandēmijas apstākļos, zināma loma bija arī valdības pilnveidotajiem atbalsta pasākumiem.

Runājot par rezultātiem 2021. gada pirmajā ceturksnī, FM atzīmē, ka nodokļu iekasēšana faktiski sasniegusi pirmspandēmijas līmeni – 2020. gada pirmos trīs mēnešus. Kopumā nodokļu ieņēmumi sastādīja 103,2% no budžeta plāna šajā periodā un 99,7% - salīdzinājumā ar budžeta faktisko izpildi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Ienākumi atpalika no plāniem, jo laikā, kad tika plānots budžets 2021. gadam, tikai retais gaidīja pandēmijas otro vilni, kas izrādīsies visai ilgstošs.

Neviens nevēlējās ekonomēt

Pie tam budžeta izdevumi strauji pieaug. Politisko partiju un to pārstāvju apetītei ministrijās pievienojās nepieciešamība atbalstīt tautsaimniecību un iedzīvotājus pandēmijas laikā (tas atainojas arī politisko partiju reitingos). 2020. gada sākumā veidotie uzkrājumi, "naudas tik daudz, kā vēl nekad", tika strauji "noēsti" 2020. gadā. Budžeta deficīts pieaug.

Saskaņā ar FM datiem, 2005. gadā kopējā budžeta izdevumi sastādīja 4,6 miljardus eiro un, pastāvīgi pieaugot (izņemot krīzi 2009.-2010. gg.), līdz 2020. gadam sasniedza 12,4 miljardus eiro, bet 2021. gadā (neskatoties uz nodokļu ienākumu krišanos) sasniegs vēsturiski maksimālo rādītāju – 14,5 miljardus eiro. Tiesa, pēc tam, 2022.-2023.gg., vidēja termiņa budžeta projekta ietvaros ieplānota to neliela lejupslīde, taču arī tad izdevumi pārsniegs 13 miljardus eiro gadā.

Lielākais līdzekļu apjoms (gan summā, gan arī no pieauguma tempu viedokļa no 2019. līdz 2021. gadam) atvēlēts sociālajiem pabalstiem. 2019. gadā tie sastādīja 3,2 miljardus, 2020. gadā – jau 3,6 miljardus, bet šogad pārsniegs 4,5 miljardus eiro.
Otrajā vietā – subsīdijas un dotācijas. 2,3 miljardi, 2,7 miljardi un 3,7 miljardi - no 2019. līdz 2021. gadam. Trešajā vietā – apbalvojumi: 2,6, 2,7 un 2,8 miljardi eiro atbilstoši.

Pluss nesakrīt ar mīnusu

Budžeta bilance par pandēmijas pirmo gadu nav optimistiska. 2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo periodu 2020. gadā, konsolidētā budžeta deficīts sastādīja 597,5 miljonus eiro. 590 milj. – valsts konsolidētā budžeta deficīts, 451 milj. – valsts pamata budžeta deficīts, 160 miljoni – valsts speciālā budžeta deficīts. Šajā fonā vairāk vai mazāk "pieklājīgi" izskatās pašvaldību konsolidētais budžets, kur deficīts ir "tikai" 6,7 milj. eiro. Tā sakot, neko daudz neietekmē.

2020. gadā budžeta deficīts sasniedza 1,57 miljardus eiro – 5,4% no IKP, daudz vairāk nekā rādītājs 2020. gada budžeta likumā (0,3% no IKP). Prognozēts, ka strukturālais deficīts augs arī nākotnē.

Saskaņā ar FM aplēsēm, apmēram 10% deficīta no IKP valstij maksāja atbalsta pasākumi, ko valdība pieņēma un īstenoja pandēmijas krīzes gada laikā. 2020. gadā visi īstenotie atbalsta pasākumi tika novērtēti 1,3 miljardu eiro apmērā (4,5% no IKP), plāns 2021. gadam – 3,1 miljards eiro (10% no IKP), taču jau pirmajā ceturksnī tautsaimniecības nozaru atbalstam atvēlēti 1,9 miljardi eiro (apmēram 6,2% IKP). Šeit tiek ņemti vērā visi atbalsta veidi – aizņēmumi un garantijas, pabalsti, nodokļu atvieglojumi, atbalsts nozarēm, ES fondu restrukturizācija.

Kur meklēt naudu?

No valsts parāda progresa viedokļa, 2008.-2009. gg. krīze Latvijai izmaksāja dārgi. Valsts parāds no 8,5% no IKP līdz 2010. gadam pieauga līdz 47,9% no IKP. Ņemot vērā IKP ikgadējo pieaugumu, jāsaprot, ka absolūtajos skaitļos valsts parāda pieauguma temps ir daudz iespaidīgāks, taču absolūtie skaitļi par 15 gadiem nav sniegti.

Tiesa, periodā no 2010. līdz 2019. gadam valsts parāda apmēru izdevies pamazām samazināt līdz 36,9% no IKP. Taču tad sākās pandēmija. 2020. gadā ārējos tirgos tika piesaistīti 1,55 miljardi eiro, iekšējā finanšu tirgū – 680 miljoni. Līdz 2021. gadam valsts parāda apmērs pieaudzis līdz 48,9% no IKP. 2021. gada martā starptautiskajos finanšu tirgos tika piesaistīti vēl 1,25 miljardi eiro ar 10 gadu termiņu. 2009. gada krīzes laikā Latvijai gandrīz nemaz nebija pieejami aizņēmumi pasaules tirgos, bet tagad tādu iespēju ir papilnam. Galu galā aizņēmums 2021. gada martā veikts ar rekordzemu kuponu likmi – 0,0%. Tiesa, procentu trūkums neatceļ nepieciešamību atmaksāt līdzekļus aizdevējiem. Līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Pēc tam, saskaņā ar plānu, tas pamazām saruks.

Ja Eiropas Komisijas finanšu politika nemainīsies, jau 2022. gadā Latvijai ir fiskālo kritēriju "rezerve" atbalsta pasākumu īstenošanai, taču ar noteikumu, ka krīzes ietekme nebūs ilgstoša. Pretējā gadījumā valdībai nāksies spert stingrus soļus izdevumu ierobežošanai, tostarp – arī pabalstiem un biznesa atbalsta pasākumiem.

Šajā kontekstā kļūst skaidrs, kāpēc valdība aizvien biežāk pauž viedokli par to, ka laiks pamazām atcelt ekonomikas ierobežojumus, tāpat kā apspriest atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Tie pārāk dārgi izmaksā budžetam.

Tālākie notikumi būs atkarīgi no tā, cik efektīvi tiks izmantota no ES saņemtā nauda ekonomikas atveseļošanai. Diemžēl optimisma par prātīgiem ieguldījumiem pagaidām nav, nav arī pamata domāt, ka Latvijas valdības "sankciju domāšana" mainīsies par labu ekonomiskiem un saimnieciskiem, nevis ģeopolitiskiem apsvērumiem.

Tiesa, 2022. gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Pat tālāko tagadējai valdībai vairs nebūs jārūpējas.

94
Tagi:
Latvija, valsts parāds
Pēc temata
Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni
Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

28
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

28
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Eiro

Ierēdņu algas pieaugs: premjers saņems 5216 eiro, FKTK darbinieka maksimums - 10 300 eiro

31
(atjaunots 13:52 13.05.2021)
Nākamajā gadā premjera alga pārsniegs 5200 eiro mēnesī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieka maksimāli iespējamā mēnešalga ir 10 300 eiro.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Nākamajā gadā atkal pieaugs Latvijas ierēdņu algas, Valsts kanceleja iesniegusi jaunus aprēķinus, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Nākamgad ierēdņu bāzes alga vispārējā sektorā būs 1058,10 eiro, elektronisko sakaru un enerģētikas sektorā – 1536,09 eiro, finanšu un apdrošināšanas sektorā – 2093,90 eiro, tas ir par aptuveni 2-3% vairāk nekā šīm gadam noteiktais bāzes līmenis.

Tādējādi nākamajā gadā pēc attiecīgā koeficienta piemērošanas Latvijas ministru prezidenta alga būs 5216 eiro pirms nodokļu iekasēšanas, ministru alga – 4952 eiro, neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieka maksimāli iespējamā alga ir 10 300 euro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), Finanšu izlūkošanas dienesta ierēdņa - 8480 euro.

13. Saeimas deputātu mēneša atalgojums nākamgad nemainīsies un sastādīs 2963 euro pirms nodokļu nomaksas, neskaitot piemaksas par amatu pildīšanu, un kompensācijas par transporta un dzīvokļa īri. Atgādinām, ka vēl 2018. gadā Saeimas deputāti nolēma iesaldēt sev algu līdz pilnvaru beigām.

Tomēr 14.Saeimas deputāti jau var rēķināties ar būtisku algas pieaugumu. Pēc Valsts kancelejas aplēsēm parlamentārieši saņems 3386 eiro mēnesī, kas ir par 423 eiro jeb par 14%, vairāk nekā tagad.

Pašvaldību vadītāji nākamgad saņems 3851 eiro, savukārt plānotais pašvaldības deputātu atalgojums ir 1270 eiro, proti, par 3% vairāk nekā šogad.

Vēl straujāk palielināsies Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atalgojums. Pirmajā lasījumā Saeima jau ir atbalstījusi viņu algu pieaugumu par 60 –80%. Šo struktūru vadītāju alga pieaugs no 2850,31 eiro līdz 4593,30 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Pagaidām nav zināms, vai tiks paaugstināta valsts vadītāja alga. Patlaban tā ir 5960 eiro "uz papīra" un vēl 1192 eiro prezidents saņem reprezentācijas izdevumiem.

31
Tagi:
alga, deputāti, Saeima
Pēc temata
Mājokļu cenas Latvijā tikai augs: ekonomists par situāciju tirgū
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Krišjānis Kariņš

Latvijas premjeru "piespieda" nodziedāt krieviski par pašizolāciju

0
(atjaunots 11:32 15.05.2021)
Pateicoties fotošopa meistaru prasmīgajām rokām, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ģitāras pavadījumā krievu valodā nodziedāja par tabletēm, tualetes papīru, griķiem un pašizolāciju.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Fotošopa meistari izstrādājuši ierakstu, kas atspoguļo tautas noskaņojumu un attieksmi pret Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Šķiet, cilvēkiem gribas, lai varasvīrs labāk izjustu pašreizējo situāciju.

Meistari "piespieduši" Kariņu nodziedāt krievu valodā kavergrupas Radio Tapok dziesmu par pašizolāciju.

Politiķim piešķīra Oļega Abramova balsi – viņš ir "Radio Tapok" YouTube kanāla autors, kurā publicē pazīstamu dziesmu kaverversijas.

Tomēr ģitāru Kariņš paņēma rokās pats. "Radio Tapok" dziesma pielāgota video ierakstam, kurā Kariņš dziedāja grupas "Aarzemnieki" dziesmu "Cake to Bake".

Ar šo skaņdarbu 2014. gadā grupā "Aarzemnieki" pārstāvēja Latviju Eirovīzijā. Toreiz mūziķi ierindojās vien 13. vietā.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, krievu valoda
Pēc temata
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Latvijas "Iedzīvotāju apkarošanas birojs" - labākais Eiropas Savienībā!
Zatlers: šī valdība var droši demisionēt
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām