Dokumenti, foto no arhīva

Šāviens kājā ar NATO kalibru: Latvija brīvprātīgi atsakās no investīcijām

72
(atjaunots 23:54 29.03.2021)
Kāpēc Latvija atsakās no investīcijām, ko nes uzturēšanās atļauju programma, ir īpaši akūtas krīzes un ekonomikas lejupslīdes apstākļos? Vai tiešām valstij nauda vairs nav vajadzīga?

RĪGA, 30. marts — Sputnik. Latvijā pašā augstākajā līmenī runā par iespējām pielikt punktu programmai, kas paredz uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. Tomēr nav izskanējis nekāds skaidrojums, kāpēc tas būtu jādara tagad, krīzes laikos. Kāpēc valstij iesaka iznīcināt īstu zelta dzīslu, lauza galvu Grigorijs Antonovs portālā Bb.lv.

Iepriekš investīciju programma bija kā dadzis acī vien iesīkstējušiem nacionālistiem. Sak, sabraukuši te visādi no nepareizām valstīm. Tālāk parasti seko argumenti par Kremļa aģentiem, ārvalstu ietekmi utt.

Tomēr pirms pāris nedēļām Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības sēdē ieteicās, ka jāizbeidz uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Pēc viņa domām, ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, neesot produktīvas, un programma sevi izsmēlusi.

1,5 miljards 10 gadu laikā

Ko tad īsti tik sliktu nesusi valstij uzturēšanās atļauju piešķiršana bagātiem ārzemniekiem? Paskatīsimies uz skaitļiem.

No 2010. gada jūlija līdz 2020. gada decembrim saskaņā ar šo investīciju programmu piešķirti 19 tūkstoši uzturēšanās atļauju. 186 gadījumos atļauja nav piešķirta, 1672 atļaujas anulētas.

2020. gada 31. decembrī Latvijā uzturējās 7441 investors un investoru ģimenes locekļi ar spēkā esošām uzturēšanās atļaujām. Salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri viņu skaits samazinājies par 550 cilvēkiem.

Ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu nerezidentiem saistītās investīcijas no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim sastādījušas 1,55 miljardus eiro. 83% no šīs summas (1,29 miljardi eiro), saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, 10% (158 milj. eiro) - ieguldījumi kredītiestāžu saistībās, 6% (158 milj.) – ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā.

Labi zināms, ka lielākā daļa investoru ir Krievijas pilsoņi. Saskaņā ar statistiku, aptuveni 86% uzturēšanās atļauju pieprasījuši cilvēki no bijušās PSRS teritorijas. Pēdējos gados aktīvāki ir investori no Āzijas valstīm, it īpaši Ķīnas. Varbūt ar to saistīta neapmierinātība?

Cilvēkus no Krievijas Latvijā jau sen uzskata par ienaidniekiem, pēdējos gados ar ASV ieteikumu par ienaidniekiem uzskata arī ķīniešus. Kāpēc gan tad nepaziņot to skaļi? Mums nav vajadzīgas investīcijas no Krievijas un Ķīnas! Un viss!

Lauzt jau nav grūti

Tagadējai Latvijas valdībai jau ir ierasta lieta – lauzt agrāk būvēto biznesu. Tā viņi izrīkojās ar bankām un finanšu iestādēm, pie viena – ar tranzīta nozari. Tas pats Kariņš paziņoja, ka tie ir bezjēdzīgi tilta starp Austrumiem un Rietumiem būvētāju tradīciju turpinātāji. Mums jau paskaidroja – tiltu neviens vairs nebūvē, tomēr tā atliekas ir jāsagrauj.

Daudziem šķiet, ka tā nevajag darīt. Latvijas nekustamo īpašumu nozares pārstāvji uzskata, ka uzturēšanās atļauju programmu vajadzētu mēģināt mainīt, ja jau valdībai tā vairs nepatīk.

Valstī it kā valda krīze, ekonomika krītas, ārējais parāds pieaug. Vai ir īstais laiks atteikties no investīcijām? Ofisi kļūst tukšāki, restorāni aiznaglo logus, bankrotējuši veikali izved mēbeles. Mazajam un vidējam biznesam atlicis tikai milzīgais NĪN, kas jāmaksā jebkuros apstākļos. Vai nebūtu loģiskāk atbalstīt tirgu. Piedevām tagad visu valstī ieplūstošo naudu pēta ar tādu mikroskopu, ka neviens aizdomīgs dolārs neizspruks.

Piedevām premjera izteikumus varētu negatīvi uztvert tie, kas vēlas valstī uzsākt biznesu. Ja valdība tik viegli slēdz veselu nozari, vai vēlāk tas pats nenotiks ar viņiem?

Līdz šim kotējas

Uzturēšanās atļauju programma Latvijā līdz šim kotējas pasaulē labi. Konsaltinga kompānija Henley & Partners nesen publicēja jauno pilsonības un uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu reitingu. Latvija tajā ierindojusies 9. vietā pasaulē, apsteidzot Singapūru un zaudējot Taizemei.

Lieta tāda, ka Latvija ir viena no valstīm, kas neprasa no investoriem pastāvīgu dzīvi savā teritorijā vai izvirza nelielas prasības. Šajā ziņā augstu novērtētas arī programmas, ko piedāvā Portugāle, Grieķija, Spānija, Kipra. Šīs valstis labprāt ielaiž valstī investorus apmaiņā pret naudu.

Minimālas prasības

Pirmajā vietā Henley & Partners ierindoja Austriju. Tā izceļas ar minimālām prasībām – to starpā nav finansiālu ieguldījumu valsts ekonomikā. Tiesa, uzturēšanās atļauju var saņemt kvalificēti kompāniju darbinieki un augstākā posma menedžeri vai finansiāli neatkarīgi un izglītoti cilvēki (ar pietiekamiem naudas līdzekļiem dzīvei Austrijā un vācu valodas zināšanām). Turklāt pēdējiem nav tiesību strādāt valstī.

Otrajā vietā – uzturēšanās atļauju programma Portugālē. Prasības par uzturēšanos valstī atļaujas saņemšanai ir minimālas – Portugālē jāpavada tikai 35 dienas piecu gadu laikā. Piecus gadus pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas būs iespējams iesniegt pilsonības pieteikumu. Pēc tam seko Itālija un Šveice, tām seko Grieķija.

Vēl vairāk, dažas valstis par investīcijām gatavas piešķirt arī pilsonību. Tās nav tikai tālas salas kā Sentkitsa un Nevisa vai Antigva un Barbudas. Starp tām ir arī līdz matu galiem prorietumnieciskas valstis, piemēram, Malta, Austrija, Melnkalne. Cik zināms, nekas ļauns ar šīm valstīm nav atgadījies – ne NVS tās nav iestājušās, ne no NATO izstājušās.

72
Tagi:
nauda, NATO, Latvija, uzturēšanās atļauja

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

47
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

47
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

41
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

41
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

0
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti