Pensionāres, foto no arhīva

"Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību": 200 eiro pensionāriem neizmaksās

112
(atjaunots 23:16 16.02.2021)
Labklājības ministre Ramona Petraviča nākusi klajā ar ierosinājumu izmaksāt pabalstus pensionāriem, tomēr koalīcija viņu neatbalstīja.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Koalīcijas partijas nav atbalstījušas ierosinājumu izmaksāt pabalstu 200 eiro apmērā pensionāriem un invaliditātes pabalstu saņēmējiem, kā arī personām, kas saņem valsts sociālos pabalstus, informēja labklājības ministre Ramona Petraviča savā lapā Facebook.


Tomēr politiķe atzīmēja, ka nedomā atteikties no iniciatīvas, un apsolīja apspriest to dažādos līmeņos. Ministre pastāstīja, ka šis atbalsts vajadzīgs, jo seniori ir "cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību".

Petraviča atzīmēja, ka tie 100 miljoni eiro, kas nepieciešami pabalstu izmaksai, ir mazāki nekā atbalsts, ko saņēmusi aviokompānija airBaltic – 250 miljoni eiro.

Iepriekš vēstīts, ka koalīcija apstiprinājusi Nacionālā bloka ierosinājumu izmaksāt pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu ģimenē. Finanšu ministrija novērtēja, ka pabalstu izmaksai būs vajadzīgi 179 miljoni eiro no budžeta. Aprēķinam izmantoti statistikas dati – tie liecina, ka patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 358 tūkstoši nepilngadīgo. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija. Resoram uzdots iesniegt konkrētu piedāvājumu Ministru kabinetam.

Kad valdība apstiprinās ierosinājumu, pabalstu izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Mediji vēsta, ka pabalstus, iespējams, izmaksās jau martā.

112
Tagi:
Ramona Petraviča, pensionāri, pabalsts
Pēc temata
Frizieri un kosmetoloģi nolēma vērsties Satversmes tiesā
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju
Latvijā nabadzībai ir sievietes seja, par ko runā skaitļi
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

25
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

25
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

59
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

59
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

0
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav