Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu

486
(atjaunots 14:45 16.02.2021)
Ogles veidoja aptuveni pusi Latvijas ostu kopējā kravu apgrozījuma, bet pēdējos mēnešos vilcienu sastāvi ar šo degvielu no Krievijas tikpat kā nenāk.

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījums saskaņā ar datiem par darbu janvārī samazinājies par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn, sastādot 1,7 milj. tonnu kravu. Par to liecina informācija ostas vietnē. 2020. gada janvārī bija pārkrauti 2,133 milj. tonnu kravu.

2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar oglēm – 4 tūkst. tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērno gadu sastāda 99%.

Vienlaikus Rīgas ostā pārkrauti 275 tūkst. tonnu graudu un labības produktu – par 42,3% vairāk nekā 2020. gada janvārī; koka granulas – 169 tūkst. tonnu (-12,1%); ķīmiskās kravas – 102 tūkst. tonnu (-16,1%); rūda – 99,6 tūkst. tonnu (pērnā gada janvārī tādas kravas netika apstrādātas). Kopā janvārī apstrādāti 113 tūkst. tonnu beramkravu, par 7,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī.

Līdztekus Rīgas ostā pārkrauti 545,8 tūkst. tonnu ģenerālo kravu – par 12,9% mazāk nekā 2020. gada janvāri. No tām 334 t sastādīja konteineri. Apstrādāti arī 190 tūkst. tonnu kokmateriālu.

Lejamkravu apjoms Rīgas ostā janvārī bija par 20,4% mazāks nekā gadu iepriekš – tikai 209 tūkst. tonnu. No šī apjoma naftas produkti sastādīja 203 tūkst. tonnu (-21,1%).

Kravu vagona izkraušana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Latvijas lielākās ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 miljonus tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas  pārvaldnieks Ansis Zeltiņš iepriekš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā devusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi investē kravu apstrādes tehnoloģijās, rada papildu noliktavu telpas un IT risinājumus.

486
Tagi:
Krievija, Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Jevgeņija Zaiceva

Krīze vēl ir priekšā: Zaiceva kritizē Latvijas Ekonomikas ministriju

29
(atjaunots 11:25 03.03.2021)
Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus, norāda neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija informēja, ka koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi izmaksa budžetam simts miljonus eiro mēnesī. Pēc iestādes informācijas, Latvijas IKP pērn samazinājās par 3,6%, eksports – par 2,7%, imports – par 3,3%.

Latvijas valsts eksperti nosauc skaitļus, nepaskaidrojot, ko tie tieši nozīmē, pastāstīja Sputnik Latvija neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

"Budžetam ir ieņēmumu un izdevumu daļa. Tāpēc izteikumu par to, cik valstij izmaksā ierobežojumi, var saprast divējādi. Vai tas nozīmē, ka valsts mēnesī tērē simts miljonus biznesa atbalstam, vai runa ir par neiemaksāto nodokļu summu?" klāsta Zaiceva.

Pēc viņas vārdiem, valsts kases pārskatā par janvāri figurē Latvijai unikāls kopējā budžeta proficīts 82 miljonu eiro apmērā. Zaiceva uzsvēra, ka 30 gadu laikā proficīts Latvijas gada budžetā ir bijis tikai vienu reizi.

"Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus," norādīja Sputnik.

Pēc ekonomistes domām, reālā statistika rāda, ka krīze Latvijā vēl ir priekšā.

"Zaudējumi gada budžeta izpildē ir septiņi procenti, un bezdarba līmenis nav īpaši liels... Tirdzniecības centri pagājušajā nedēļā izkāruši baltus karogus, proti, viņu biznesa izturības rezerve beidzas. Pagaidām dīkstāvē esošās nozares – sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecības centri, viesnīcas – neatlaiž savus darbiniekus un cilvēkiem ir kaut kāda nauda. Bet kas būs tālāk?" Zaiceva secināja.

Latvijas Ekonomikas ministrija šī gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā esošos ierobežojošos pasākumus, sagaida ekonomiskās aktivitātes kritumu. Pēc resora prognozēm, otrajā ceturksnī, sākoties pavasara sezonas darbiem, un līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, ekonomiskā aktivitāte sāks augt. Pēc provizoriskām prognozēm, Latvijā IKP pieaugums 2021. gadā sastādīs 3% vai pat vairāk.

Кризис еще впереди: Зайцева раскритиковала Минэкономики Латвии
29
Tagi:
krīze, IKP, Latvija
Pēc temata
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

Latvijas iedzīvotāji vēlas paplašināt "krīzes" atbalsta saņēmēju loku

19
(atjaunots 09:10 03.03.2021)
Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka vienreizējs pabalsts koronavīrusa seku pārvarēšanai būtu jāpiešķir dažādām iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.

Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.

Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Gandrīz izlabojusies

1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.

Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.

19
Tagi:
pabalsts, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam