Kravu vagona izkraušana, foto no arhīva

Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, aizvietot Krievijas ogles

116
(atjaunots 21:34 15.02.2021)
Kravu plūsma no kaimiņvalsts apstāsies tikai gadījumā, ja tiks noteikts politisks veto Krievijas kravu pārkraušanai Latvijā, uzskata Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, uz kuru rēķina labumu gūst gan pašas ostas, gan valsts, uzskata Liepājas ekonomiskajā zonā strādājošā uzņēmuma "Terrabalt" valsts priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš, vēsta BNN.

Viņš norādīja, ka ostas Latvijā saskārušās ar ogļu tranzīta būtisku lejupslīdi, taču ilgtermiņa periodā tas nebūšot liels zaudējums.

Pirmkārt, pēc viņa domām, ogles nelabvēlīgi ietekmē klimatu un apkārtējo vidi. Otrkārt, tā ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, taču, ja tos vismaz daļēji izdosies aizvietot ar kravām, ka dos ostu darbā lielu pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, būs pat labāk.

Ozoliņš atzīmēja, ka uzņēmums Liepājā strādā ar industriālo holdingu UPB un pārvadā dzelzsbetona konstrukcijas. Ogles, iespējams, ātri pārkraut lielos apjomos, bet šīs kravas prasa laiku, jo tās jāizvieto gandrīz kā Lego, bet dzelzsbetons ir ļoti trausls.

Viņš atzina, ka Krievijas kravām ir liela loma Latvijas ostu darbā, taču Krievija attīsta pati savas ostas un daļu apjoma novirza uz tām. Pie tam Ozoliņš ir pārliecināts, ka kaut kādas kravas no Krievijas Latvijā tomēr paliks.

Uzņēmējs ir pārliecināts: ja nebūs kaut kāda ģeopolitiska lēmuma par veto, kravas būs gan no Krievijas, gan uz Krieviju. Loģistika cita starpā ir atkarīga arī no izdevumiem, bet Liepāja, Ventspils un Rīga no šī viedokļa atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā vietā – starp Eiropu un Neatkarīgo Valstu Sadraudzību, uzskata Ozoliņš.

116
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvija
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Kā Latvija izsvītrojusi sevi no Krievijas un NVS "augstākās biznesa līgas"
Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

32
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

32
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Kuģītis no eiro naudaszīmes

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

71
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.

Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.

Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.

HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.

Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.

Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.

Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.

71
Tagi:
parādi, ekonomika, valdība, Latvija
Pēc temata
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
COVID-19

Krievijas Veselības ministrija informēja par "Sputnik Light" pētījumu II fāzes beigām

0
(atjaunots 13:19 05.03.2021)
"Sputnik Light" iekļauts vakcīnu līnijā "Sputnik", ko izstrādājis Gamaleja centrs sadarbībā ar Krievijas tiešo investīciju fondu uz labi izpētītās cilvēka adenovīrusu vektoru platformas.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Krievijā noslēgusies vakcīnas "Sputnik Light" klīnisko pētījumu II fāze, informēja valsts veselības ministrs Mihails Muraško, vēsta RIA Novosti.

"Patlaban tie (dati – red.) nosūtīti ekspertu vērtējumam," politiķis pastāstīja žurnālistiem.

Atļauja klīnisko pētījumu III fāzei jau ir saņemta – to izsniedza februāra vidū. Šie pētījumi tiks veikti ar divām brīvprātīgo grupām, izmantojot placebo. Pētījumus plānots noslēgt līdz 2022. gada 28. janvārim.

"Sputnik Light" iekļauts vakcīnu līnijā "Sputnik", ko izstrādājis Gamaleja centrs sadarbībā ar Krievijas tiešo investīciju fondu uz labi izpētītās cilvēka adenovīrusu vektoru platformas.

Krievijas tiešo investīciju fonda direktors Kirils Dmitrijevs pastāstīja, ka "vienkāršotā versija" pārsvarā paredzēta ārējiem tirgiem, valstīs, kur reģistrēti spēcīgi epidēmijas perēkļi, bet Krievijā flagmanis joprojām būs "Sputnik V"

Gamaleja centra direktors Aleksandrs Gincburgs apliecināja, ka "Sputnik Light" pielietojums šajās valstīs dod iespēju mazināt saslimstības apogeju un atvieglot slodzi, ar ko saskaras vietējā veselības aprūpes sistēma. Imunitāte pēc vakcinācijas saglabāsies, domājams, 3-4 mēnešus, vakcīnas efektivitāte sasniegs aptuveni 85%, atklāja zinātnieks.

Vakcinācijas shēma paredz tikai vienu injekciju ("Sputnik V" pirmo komponenti) un īsāku antiķermenīšu izstrādes periodu. Pie tam pat gadījumā, ja vakcinētais inficēcies ar koronavīrusu, viņam nedraud smaga Covid-19 gaita, jo vīrusa ierosinātājs nenonāks plaušās. Lai aizsardzību pagarinātu, iespējams injicēt otro komponenti pēc trim mēnešiem.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Bloomberg uzskaita Krievijas vakcīnas "Sputnik V" priekšrocības
Lancet publicējis "Sputnik V" pētījumu trešās fāzes rezultātus
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
Vācijā stāsta, ka vakcīna "Sputnik V" patiešām pārsteigusi Rietumus