Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, foto no arhīva

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku

45
(atjaunots 21:41 09.02.2021)
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist aptuveni 300 darbiniekus – darba ir maz, un bez valsts atbalsta ir grūti konkurēt ar uzņēmumiem Polijā, Lietuvā un Vācijā.

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) var atlaist pusi darbinieku, jo valsts fonds "Altum" nesniedz uzņēmumam eksporta garantijas, paziņoja tā akcionārs un beneficiārs, igauņu uzņēmējs Oļegs Osinovskis, vēsta Tvnet.lv.

Viņš atzīmēja, ka rūpnīcas konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā aktīvi izmanto valsts palīdzību savu pakalpojumu eksportam.

"Bieži runa nav par naudu, bet par eksporta garantijām. Latvija tagad zaudē konkurences cīņā. Ja Latvija, tāpat kā citas valstis, izmantotu eksporta atbalsta pasākumus, DLRR nebūtu lielu problēmu," teica Osinovskis.

Uzņēmējs negatīvi novērtēja "Altum", kas atteicās kontrolēt riskus, ko rūpnīcas patiesais beneficiārs varētu saņemt notiesājošu tiesas spriedumu. "Turklāt es neesmu uzņēmuma valdē vai padomē. Kā tieši mans personīgais stāsts ar prokuratūru varētu ietekmēt kompānijas darbību un palielināt "Altum" riskus? Tas nav iespējams! Uzskatu, ka tā bija vienkārši atruna," pastāstīja Osinovskis.

Viņš atzīmēja, ka pēdējo divu mēnešu laikā darba rūpnīcā nebija daudz, un sāksies atlaišanas, ja "Altum" nesniegs garantijas, - darbu var zaudēt līdz 300 cilvēki. "Pašlaik mēs nevienu neatlaižam, jo vēl aizvien ceram saņemt eksporta garantijas," uzsvēra Osinovskis.

DLRR grupas apgrozījums 2019. gadā bija 38,446 milj. eiro – par 31,9% vairāk nekā 2018. gadā, bet peļņa sasniedza 86 026 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš ciestajiem zaudējumiem.

Atgādināsim, ka janvāra beigās Vidzemes rajona tiesa Limbažos attaisnoja bijušo "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un igauņu miljonāru Oļegu Osinovski kukuļošanas lietā.

Apsūdzība apgalvoja, ka 2015. gada vasarā Osinovskis nodevis Magonim kukuli aptuveni 500 tūkst. eiro apmērā sakarā ar iepirkumu, ko tobrīd veica viens no LDz meitas uzņēmumiem – "LDz ritoša sastāva serviss". Tam bija jāiegādājas dīzeļlokomotīves no Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest Rail".

Abi savu vainu noliedza. Viņi apgalvoja, ka Osinovskis nodevis naudu Magonim nevis tāpēc, lai LDz struktūra nopirktu lokomotīves viņa kompānijā, bet gan tāpēc, lai Magonis izmantotu savus sakarus ar "Krievijas dzelzceļu" – lai Krievijas kompānija pagarinātu līgumu ar DLRR.

45
Tagi:
atlaišana, dzelzceļš, Daugavpils
Pēc temata
Bēdīgā stāvoklī: Latvijas satiksmes ministrs apmeklēja pasažieru vilcienu depo
Jaunu Krievijā ražotu dzinēju vietā Latvijai nāksies iepirkt veselus dīzeļvilcienus
ASV sankcijas liks cilvēkiem braukt stāvus: "Pasažieru vilciens" nedrīkst vērsties pie KF
Tapis zināms, kas nopirka maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus
"Nevarēja izsist kontraktus no Krievijas": LDz korupcijas lietas detaļas
Jevgeņija Zaiceva

Krīze vēl ir priekšā: Zaiceva kritizē Latvijas Ekonomikas ministriju

26
(atjaunots 11:25 03.03.2021)
Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus, norāda neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija informēja, ka koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi izmaksa budžetam simts miljonus eiro mēnesī. Pēc iestādes informācijas, Latvijas IKP pērn samazinājās par 3,6%, eksports – par 2,7%, imports – par 3,3%.

Latvijas valsts eksperti nosauc skaitļus, nepaskaidrojot, ko tie tieši nozīmē, pastāstīja Sputnik Latvija neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

"Budžetam ir ieņēmumu un izdevumu daļa. Tāpēc izteikumu par to, cik valstij izmaksā ierobežojumi, var saprast divējādi. Vai tas nozīmē, ka valsts mēnesī tērē simts miljonus biznesa atbalstam, vai runa ir par neiemaksāto nodokļu summu?" klāsta Zaiceva.

Pēc viņas vārdiem, valsts kases pārskatā par janvāri figurē Latvijai unikāls kopējā budžeta proficīts 82 miljonu eiro apmērā. Zaiceva uzsvēra, ka 30 gadu laikā proficīts Latvijas gada budžetā ir bijis tikai vienu reizi.

"Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus," norādīja Sputnik.

Pēc ekonomistes domām, reālā statistika rāda, ka krīze Latvijā vēl ir priekšā.

"Zaudējumi gada budžeta izpildē ir septiņi procenti, un bezdarba līmenis nav īpaši liels... Tirdzniecības centri pagājušajā nedēļā izkāruši baltus karogus, proti, viņu biznesa izturības rezerve beidzas. Pagaidām dīkstāvē esošās nozares – sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecības centri, viesnīcas – neatlaiž savus darbiniekus un cilvēkiem ir kaut kāda nauda. Bet kas būs tālāk?" Zaiceva secināja.

Latvijas Ekonomikas ministrija šī gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā esošos ierobežojošos pasākumus, sagaida ekonomiskās aktivitātes kritumu. Pēc resora prognozēm, otrajā ceturksnī, sākoties pavasara sezonas darbiem, un līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, ekonomiskā aktivitāte sāks augt. Pēc provizoriskām prognozēm, Latvijā IKP pieaugums 2021. gadā sastādīs 3% vai pat vairāk.

Кризис еще впереди: Зайцева раскритиковала Минэкономики Латвии
26
Tagi:
krīze, IKP, Latvija
Pēc temata
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

Latvijas iedzīvotāji vēlas paplašināt "krīzes" atbalsta saņēmēju loku

19
(atjaunots 09:10 03.03.2021)
Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka vienreizējs pabalsts koronavīrusa seku pārvarēšanai būtu jāpiešķir dažādām iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.

Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.

Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Gandrīz izlabojusies

1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.

Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.

19
Tagi:
pabalsts, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam