Protesta mītiņš pret budžeta pieņemšanu 2021. gadam

"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem

27
(atjaunots 20:46 28.01.2021)
Pazīstamā latviešu māksliniece Dita Lūse ienirusi jaunajos nodokļu aprēķinos autoratlīdzības saņēmējiem. Viņa ir šausmās – daiļrades vietā māksliniekiem tagad nāksies apgūt grāmatvedību.

RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumu autoratlīdzības nodokļu sistēmā stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija.

Radošo profesiju cilvēki ne vienu vien reizi jau kategoriski norādījuši, ka nepiekrīt jaunievedumiem. Nodokļu pārmaiņas speciālisti nosauca par katastrofu nozarē. Pazīstamā latviešu māksliniece Dita Lūse uzskata, ka jaunā nodokļu aplikšanas sistēma faktiski var iznīcināt vietējo daiļradi. Tad Finanšu ministrija būs spiesta importēt to no ārzemēm.

Domas par daiļrades nodokli Dita Lūse publicēja Facebook. Publikāciju viņa veltījusi saviem kolēģiem māksliniekiem, rakstniekiem tulkotājiem, komponistiem un citiem autoratlīdzības saņēmējiem.

"Šodien veltīju vairākas savas dzīves stundas, skatoties VID publicēto semināru par turpmāko autoratlīdzības nodokļu aprēķināšanu. Tas bija drausmīgs piedzīvojums! Tomēr iesaku, kaut gan jāņem vērā, ka šis seminārs var atvēsināt jebkuru, ko ir apsēdusi uzmācīgā doma par nodokļu maksāšanu!


Tātad – vispirms viss par to, kāda kārtība ir līdz jūnijam, tad - kāda tā būs no jūnija līdz janvārim, tad nākamā, no janvāra līdz aiznākamajam gadam – vārdu sakot, ik pa pusgadam jāiziet kursi, lai apgūtu nodokļu aprēķināšanas kārtību. Saskaiti ienākumus mēnesī, vai ceturksnī, vai gadā, un no katra skaitļa izsecini kādu citu nodokli, kurus visus liec kopā. Mazā ienākuma nodokļa likme līdz vienai summai, un lielā – gandrīz divreiz lielāka, ja par vienu eiro pārsniedz pirmo likmi, bet tad saskaiti visu kopā, un, ja veidojas starpība, tad samaksā no tās trešo likmi. Un tad vēl viena ienākuma nodokļa likme, kura skar summas, kas ir ārpus manu fantāziju robežām, bet ja nu kas, jānomaksā, jāpārrēķina, jāsamaksā cita likme par starpību. Lielā sociālā nodokļa likme, ja runa ir par vienu summu (bet nesaistītu ar to, no kuras rēķina to iepriekšējo nodokli) vai trīsreiz mazāka likme, ja summa ir cita, bet tad reizi pa 3 mēnešiem visu saskaiti kopā, pārrēķini un samaksā vēl citu likmi par starpību.

Mīļie kolēģi, pierakstiet ar atskaitēm un nomaksām saistītos datumus – 17. datums četrreiz gadā, bet arī viens 17.datums reizi gadā; 23.datums katru mēnesi, 28. un 5.datums tikai pa reizei gadā, 15.datums katru mēnesi, bet cits 15. datums ik pa ceturksnim, kurā nedrīkst aizmirst iesniegt iesniegumu, ka neplāno ieņēmumus, jo citādi būs jāmaksā arī par tiem ieņēmumiem, kuru nebūs, un tad būs 20.datums četrreiz gadā, kurā nožēlosi aizmirsto 15.datumu.

Pirms daudziem gadiem parādījās grāmatvežu žurnāls Bilance, kurš kādu laiku profesionālu iemeslu dēļ ik mēnesi iekrita mūsu pastkastītē. Līdz tam brīdim, kad izdevēji aptvēra savas mērķauditorijas vairākumu un sāka starp nodokļu likumu izmaiņām publicēt radošās lapas: manikīra modes jaunumus, knipelēšanas musturu ieteikumus un sieviešu radošās atraisītības kursu reklāmas grāmatvedēm. Tieši šis žurnāls man atausa atmiņā, klausoties semināru, un es aptvēru, ka te slēpjas būtība. Cilvēki VIDā un Finanšu ministrijā zina, kas ir radošums, jo viņi ar to ir saskārušies grāmatvedībai veltītā periodikā! Tas ir tas, ar ko nodarbojas cilvēki pēc darba! Tu ražīgi nostrādā astoņas stundas nodokļu jomā un tad ej radoši atraisīties! Un šādam radošam ierēdnim nav nekādu problēmu ievērot nieka 39 datumus gadā, kad iesniegt pārskatus, atskaites un iesniegumus, vai ik pa trīs ceturkšņiem pārrēķināt ieņēmumus, lai piemaksātu starpības.

Un mums nav ne mazāko cerību, ka kāds tur, tajās finanšu iestādēs, varētu aptvert, ka ir cilvēki, kam radošā nodarbe ir darbs, nevis galvas izvēdināšana, ka visas šīs prasības grauj radošumu, padara to praktiski neiespējamu. Kā teica tēlnieks Gļebs Panteļejevs – "Negribu būt uzņēmējs, gribu būt mākslinieks!". Bet mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību. Īstenībā Finanšu ministrija jau var sākt meklēt līdzekļus, par kuriem varēs importēt radošumu no ārzemēm. Jo vietējās radošās nozares acīmredzot ir paredzēts pārvērst par "Bilances" abonentiem," secināja māksliniece.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar jaunajiem nodokļu sistēmas grozījumiem, 2021. gada pirmajā pusē autoratlīdzību saņēmējiem nodokļu nomaksas kārtība nemainīsies, bet no 2021. gada 1. jūlija sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās prakses – viņiem būs jāmaksā nodokļi kā saimniecisku darbību veicošām personām, izmantojot kontus ienākumiem no uzņēmējdarbības.
Pērnā gada oktobrī ar pārmaiņām neapmierināti radošo profesiju pārstāvji sarīkoja zibakciju pie Saeimas ēkas, vēlāk arī Doma laukumā. Akcijas dalībnieki atnesa krāsainus ķieģeļus un sakrāva no tiem sienu, kas simbolizēja nespēju un negribēšanu saprast radošo profesiju pārstāvjus.

27
Tagi:
Latvija, MUN, nodokļi
Pēc temata
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji
"Patvaļīgs nodoklis ar absurdu pamatojumu". Kultūras ministrija vēlas naudu par tehniku

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

23
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

23
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Labklājības ministrija, foto no arhīva

Ar vienu roku dod, ar otru atņem: dīkstāves pabalstu laiks netiek iekļauts stāžā

25
(atjaunots 11:54 06.05.2021)
Labklājības ministrija izstrādājusi Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumus, kas paredz iekļaut darba stāžā pabalstu saņemšanas laiku.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņem dīkstāves pabalstus sakarā ar krīzi Covid-19 pandēmijas rezultātā. Tomēr, saskaņā ar pašreizējo likumu, pabalstu saņemšanas laiks netiek iekļauts stāžā, jo no šiem pabalstiem netiek atrēķināti sociālie maksājumi. Labklājības ministrija steigšus labo likumu, raksta MK-Latvija.

Patlaban sociāli neapdrošināti palikuši cilvēki, kuri saņem krīzes pabalstus: valsts dīkstāves pabalsts darbiniekiem, vecāku pabalsta izmaksu pagarināšana, piemaksa dīkstāves pabalstam par apgādībā esošu bērnu, bezdarba pabalsts, jaunā speciālista pabalsts bezdarba apstākļos.

Vienīgais izņēmums – pensiju apdrošināšana, kam krīzes pabalstu saņēmēji varēja pievienoties brīvprātīgi, apmaksājot šīs iemaksas patstāvīgi.

Tomēr Labklājības ministrija pamanījusi savu nevērību, un situācija drīz tiks labota, pateicoties Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem, sola resors.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa pastāstīja, ka grozījumi paredz pielīdzināt darba stāžam krīzes pabalsta saņemšanas periodus. Šie periodi tiks uzskatīti par sociālās apdrošināšanas periodiem, kuru laikā persona bija apdrošināta kā darbinieks vai pašnodarbinātais. Tāpēc cilvēki nezaudēs tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas izmaksām un valsts pensijām.

Šos periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, kas dāvā tiesības uz valsts pensiju, un tiesības uz sociālās apdrošināšanas un apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, jaunos noteikumus attiecinās arī uz iepriekš izmaksātajiem krīzes pabalstiem.

Likums attieksies uz visiem obligāto iemaksu maksātājiem: darba devējiem, darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kuri veic pensiju apdrošināšanas obligātās iemaksas un kas par šiem periodiem maksās solidaritātes sistēmas ietvaros.

25
Tagi:
darba tirgus, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?