VAS Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus

65
(atjaunots 13:34 11.01.2021)
Uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" klājas bēdīgi, un aizvadītā gada beigās jau notika darbinieku masveida atlaišana un izsolēs pārdota tehnika, tomēr, izrādās, arī ar to nepietiek.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. 2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumi sarukuši par 45% salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem, stāsta Tvnet.lv, atsaucoties uz Satiksmes ministrijas datiem.

Jaunā "Latvijas dzelzceļa" vadība izstrādājusi pārvaldes plānu ar mērķi segt zaudējumus. Saskaņā ar to 2021. gadā turpināsies darbinieku skaita samazināšana. Pērn uzņēmums jau samazināja aptuveni 2500 darba vietas. Nākamā štatu samazināšanas viļņa precīzi dati pagaidām nav zināmi, tomēr valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka štatu samazināšana skars aptuveni "dažus simtus" darbinieku.

"Latvijas dzelzceļa" apgrozījums 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījis 103,839 miljonus eiro – par 25,6 mazāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš. Kompānijas peļņa atskaites periodā līdzinās nullei. "Latviajs dzelzceļš" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņu mēnešu laikā sarucis par 14,192 miljoniem tonnu, jeb 44,9% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu gadu iepriekš, kad bija pārvadāti 31,643 miljoni tonnu kravu.

Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro, turklāt Ministru kabinets lēmis palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Iepriekš vēstīts, ka uzņēmums izsolījis remontam un sliežu izbūvei paredzētas mašīnas.


65
Tagi:
atlaišana, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod stacijas ēku par 7000 eiro un ūdenstorni – par 1100
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

36
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

36
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

71
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
71
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Raimonda Paula koncerts Jūrmalā, foto no arhīva

Krievijā laiku Paula koncertam atraduši, LTV ne: Saeimas deputāts rājas

0
(atjaunots 22:13 17.01.2021)
Krievijas televīzija krāšņi nosvinēja latviešu maestro Raimonda Paula jubileju, bet LTV vadība nav atradusi laiku viņa koncertam: tādas prioritātes izraisījušas Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa sašutumu.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Jautājumu par to, kāpēc Krievijas televīzija "Pirmajā kanālā" krāšņi nosvinējusi ar koncertu latviešu komponista Raimonda Paula 85. gadu jubileju, bet LTV nav piešķīrusi laiku viņa jubilejas vakaram, savā mikroblogā Twitter uzdeva Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

"Šovakar Krievijas sabiedriskā tv (140milj skatītāju) ir atvēlējusi,izdomājusi un izbrīvējusi 3h25 min sava raidlaika mūsu Raimondam Paulam viņa apaļajā 85 gadu jubilejā.Mūsu LTV vadība Maestro paša veidotā Jubilejas koncerta translācijai naudu savā budžetā neatrada. Prioritātes," bija sašutis politiķis.

​Tiesa, nākamajā publikācijā deputāts atzīmēja, ka, par laimi līdzekļus aptuveni 5000 eiro apmērā Paula jubilejas koncertam sameklējis vismaz ReTV. "Tā ir viena mēneša darba alga LTV vadītājam," atgādināja Kaimiņš.

​Maestro Raimonds Pauls ir labi pazīstams un iemīļots gan Latvijā, gan Krievijā. 12. janvārī viņš svinēja 85. gadskārtu. Komponists joprojām strādā pie jaunām kompozīcijām. Aizvadītajā gadā Pauls turpināja uzstāties, neskatoties uz pandēmiju, lai ari daudzas programmas nācās atcelt.

Tomēr komponista dzimšanas dienā koncertzālē "Dzintari" notika svētku koncerts, ko translēja arī ReTV. Tajā piedalījās mūziķi, ar ko Paulu jau ilgus gadus saista īpaša muzikāla draudzība.

Maestro pavadījumā uz skatuves kāpa Dināra Rudāne un Ance Krauze, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, visā pasaulē pazīstamais tenors Aleksandrs Antoņenko, vokālā grupa Framest un Latvijas radio bigbends.

Krievijā par godu maestro jubilejai "Pirmais kanāls" 16. janvārī translēja Paula koncertu "Miljons sārtu rožu".

0
Tagi:
Artuss Kaimiņš, deputāti, Latvijas Televīzija, Krievija, Raimonds Pauls
Pēc temata
"Galvenais – izturība un raksturs": Pauls pastāstīja par nākotnes plāniem
Raimonds Pauls: šī valdība Latviju "neizvilks"
Raimonds Pauls palūdza žurnālistiem nebiedēt Latviju ar koronavīrusu
Raimondam Paulam – 84. Kā maestro apsveica zvaigznes no Krievijas