Graudu izkraušana, foto no arhīva

Graudu pārvadājumi: pērn palīdzēja raža, šogad situāciju pasliktinās Krievijas kvotas

86
(atjaunots 16:37 06.01.2021)
Latvijas dzelzceļš pērn pārvadājis rekordlielu graudu apjomu, tomēr pārvadājumi auguši tikai uz iekšējo apjomu rēķina; imports nav pieaudzis, bet nākamgad var sarukt, arī Krievijas ieviesto kvotu dēļ.

RĪGA, 6. janvāris - Sputnik. Pērn "Latvijas dzelzceļš" pārvadājis rekordlielu graudu apjomu – vairāk nekā 4,25 miljonus tonnu, pateicoties teicamajai ražai valstī. Importa piegādes nav augušas, liecina informācija uzņēmuma vietnē.

Graudu pārvadājumu apjoms 2020. gadā par 3,9% pārsniedza 2019. gada rādītāju, galvenokārt, pateicoties iekšzemes pārvadājumiem: 2019. gadā transportēti 928 tūkstoši tonnu, pērn – 1,17 miljoni tonnu. No šī apjoma lielākā daļa nogādāta ostās tālākai transportēšanai uz citām valstīm. Pie tam importa pārvadājumu sektorā saglabājušies 2019. gada rādītāji – 2,62 miljoni tonnu.

"Līdz ar VAS "Latvijas dzelzceļš" īstenotajām uz mērķa tirgu un kravu diversifikāciju vērstajām aktivitātēm mēs visa 2020. gada garumā īpašu uzmanību pievērsām arī iekšzemes pārvadājumu attīstībai. Pateicoties gan LDz spējai operatīvi reaģēt uz tirgus vajadzībām, gan arī vairāku gadu garumā veidotajai veiksmīgajai sadarbībai ar graudkopības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un ostu termināļiem, šogad pa "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūru tika pārvadāts rekordliels graudu kravu apjoms.  Nenoliedzami, ik gadu graudu raža ir atkarīga arī no laika apstākļiem, tomēr šis ir tas kravu segments, ko arī nākotnē plānojam attīstīt, tostarp palielinot arī aktīvākus graudu pārvadājumus importā," uzsvēra VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Graudu pārvadājumi pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru notiek visu gadu, bet aktīvā pārvadājumu sezona sākas vasaras beigās un rudenī. Šogad aktīvā pārvadājumu sezona turpinājās no augusta līdz novembra beigām, un četru mēnešu laikā kopumā transportēti 1,9 miljoni tonnu – graudu pārvadājumu rekords pēdējo trīs gadu laikā.

Ievērojams pieaugums bija vērojams iekšzemes pārvadājumos, transportējot vietējās izcelsmes graudus – četru mēnešu laikā iekšzemē transportēti 846,6 tūkstoši tonnu – par 29,8% vairāk nekā 2019. gadā. Pie tam lielākais apjoms nogādāts uz ostām - 727,3 tūkstoši tonnu, par 26,3% pārsniedzot iepriekšējā gada rādītājus.

Nedaudz mazākos apjomos pārvadājumi veikti arī importā, no citām valstīm ievedot un uz ostu termināļiem vai citiem galamērķiem transportējot 998 tūkstošus tonnu graudu.

Iepriekš vēstīts, ka Krievija 2020. gadā eksportējusi 57,5 miljonus tonnu graudu un to pārstrādes produktu – par 20% vairāk nekā šajā periodā 2019. gadā.

Pie tam 2020./21. lauksaimniecības gadā (no 1. jūlija līdz 31. jūnijam) sagaidāms eksporta apjoma kritums. Krievijas valdība pieņēmusi vairākus lēmumus par graudu eksporta ierobežošanu miltu un maizes cenu stabilizācijai, tie būs spēkā no 15. februāra līdz 31. jūnijam. Cita starpā noteikta kvota 17,5 milj. tonnu apmērā kviešu, rudzu, miežu un kukurūzas eksportam. Apjomi, kas pārsniegs kvotas, tiks aplikti ar nodevu 50% apmērā no muitas cenas, taču vismaz 100 eiro par tonnu. Kvotas robežās rudzu, miežu un kukurūzas eksports netiek aplikts ar nodevu, kvieši – 25 eiro par tonnu. Pasākumi skar piegādes ārpus Muitas savienības.

Analītiskais centrs "Sovekon" samazinājis prognozi par kviešu eksportu no KF 2020./21. lauksaimniecības gadā uzreiz par 4,5 miljoniem tonnu – līdz 36.3 miljoniem tonnu no 40.8 miljoniem tonnu, jo uzskata, ka fermeri atliks tirdzniecību līdz nākamajam lauksaimniecības gadam.

86
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Krievija, tranzīts, Latvija, Kravu pārvadājumi
Pēc temata
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Tranzīts klibo: kravas ostās kritušās par trešo daļu, uz dzelzceļa – par pusi
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

27
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

27
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

72
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

72
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Ziemeļu straume 2

"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms

0
(atjaunots 09:53 20.01.2021)
Bundestāgā noraidīja Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumes 2" likteni. Politologs Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā pastāstīja par situāciju ar Krievijas gāzes vada būvniecību.

Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts nosauca par nepiedienīgu Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2".

Nikolass Bērnss, kas iepriekš konsultēja ASV prezidentu, piedāvāja Vašingtonai uz laiku atcelt sankcijas pret gāzes vadu, bet Eiropas uzņēmumiem ‒ apturēt tā būvniecību. Tas tiek ierosināts, lai puses varētu saskaņot pozīcijas.

"Es joprojām uzskatu, ka tas ir nepiedienīgi, lai mēs apspriestu ar ASV mūsu enerģētikas politiku. Tāpēc es noraidu šo priekšlikumu... "Ziemeļu straumes 2" būvniecība tā ir vienīgi Eiropas lieta, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tai jābūt ātri pabeigtai," norādīja Ernsts.

Politologs un žurnālists Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā novērtēja to, kas pašreiz notiek amerikāņu un eiropiešu diskusijā par Krievijas gāzes vada būvniecību.

"Ir tāda laba paruna: lai tur vai plīst, vai lūst. Amerikāņu mērķis ir par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumes" celtniecību. Un šajā ziņā demokrāti un republikāņi neatšķiras. Viņi grib iespiest Eiropas tirgū savu sašķidrināto gāzi, kas ir daudz dārgāka. Un tagad izdomāja jaunu paņēmienu: "runāsim par to". Taču kas ir galvenais? "Apturēsim to (būvniecību ‒ red.), tad runāsim." Tātad tā ir tāda acīmredzama viltība," uzskata Jurijs Svetovs.

Pēc viņa vārdiem, turpmāka situācijas attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.

"Tas, ka tagad par Kristīgo demokrātu apvienību ievēlēja (Armīnu) Lašetu ‒ cilvēku, kurš ir ne vien politiķis, bet vada valsts lielāko federālo zemi un saprot Vācijas reālās ekonomikas vajadzības, dod cerību, ka viņš turpinās (kancleres Angelas) Merkeles līniju, proti, ka "Ziemeļu straume 2" ir nepieciešama Vācijai ekonomisku apsvērumu dēļ un tas jāpabeidz," domā Jurijs Svetovs.

Sestdien Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets tika ievēlēts par jauno Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības līderi. Tagad Lašets tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem kanclera amatam.

"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.

1. janvārī ASV Senāts nobalsoja par budžetu 2021. finanšu gadam. Dokuments tai skaitā paredz pirms gada ieviesto sankciju paplašināšanu pret "Ziemeļu straumi 2".

Decembrī tika pabeigta 2,6 kilometru cauruļvada būvniecība Vācijas ūdeņos.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Norvēģu kompānija DNV GL atteikusies no "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas
Analītiķis ierosinājis risinājumu "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas problēmai
"Ziemeļu straumes 2" pēdējo posmu sāks būvēt 15. janvārī
Eksperts paskaidroja, kāpēc Eiropa nevar atteikties no "Ziemeļu straumes 2"