PNB Banka birojs Daugavpilī, foto no arhīva

Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko

113
(atjaunots 18:24 06.12.2020)
FKTK skaidrojumi liecina, ka mūsdienu Latvijā gan strādājošas, gan bankrotējušas bankas klientam ir jāpriecājas, ja viņš saņēmis atpakaļ savu naudu. Ir gadījumi, kuros valsts neizmaksās kompensācijas, kas it kā apsolītas visiem ieguldītājiem.

RĪGA, 6. decembris — Sputnik. Banku klientiem ir jāsaprot pareizi Noguldījumu garantiju fonda solījums par to, ka bankas problēmu gadījumā viņi var saņemt noguldījuma kompensāciju līdz 100 000 eiro. Katram noguldītājam jābūt gatavam "saskaņā ar likumu" nedabūt neko, raksta Neatkarīgā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā atrodami materiāli ar pilnīgi pretēju saturu. Šeit, reklāmas tekstu stilā noformēts apgalvojums, ka "jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam - gan fiziskām, gan juridiskām personām - saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā".

Pēc tik pārliecinoša apgalvojuma par noguldījumu garantijām "jebkuram" ir grūti iedomāties, ka vispār pastāv nosacījumi, pie kuriem nekādas valsts garantijas nav spēkā. Tomēr tādi nosacījumi ir. Paldies FKTK par to, ka šoruden iestāde publicējusi "Latvijas Vēstnesī" oficiālu dokumentu, kurā uzskaitīti noguldītāji, kam valsts nesola kompensēt kaut vai nelielu daļu no tā, ko noguldītāji zaudējuši valsts uzraudzītās bankās.

FKTK Noregulējuma un aizsardzības sistēmu departamenta direktore Jeļena Ļebedeva pastāstīja, ka dokuments parādījies pēc "PNB bankas" izputēšanas. Viņa skaidroja, ka bankā bijuši noguldītāji, kuriem "saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu" nekādas kompensācijas nav pienākušās, bet viņi to uzzinājuši tikai tad, kad FKTK viņiem izskaidrojusi, kas likumā gan tieši nav pateikts, bet kas tur esot domāts. Šo domu izteikšana vārdos lieku reizi atgādina par sistēmu, kurā gan strādājošas, gan apturētas bankas klientam jāpriecājas par katru reizi, kad viņš tiešam saņem atpakaļ pats savu naudu, kas bija nonākusi bankā.

"Latvijas Vēstneša" publikācijā ir uzskaitīti 13 iemesli, kuru dēļ banku klienti nesaņems nekādu kompensāciju par bankā palikušu naudu ar plaši izreklamētā Noguldījumu garantiju fonda starpniecību. Pārskatāmības labad šos iemeslus iespējams sadalīt trijās grupās.

Vispirms tie ir noguldījumi par summu līdz 10 eiro, par ko neviens nav lūdzis kompensāciju divus gadus pēc bankas darbības apturēšanas. Tā kā banku bankroti tiek plaši atspoguļoti medijos, ja cilvēks nav atnācis pēc savas naudas divu gadu laikā, visticamāk, viņa vairs nav.

Otrajā grupā – divi nosacījumi, kuros netiks kompensēta noziedzīgi iegūta nauda. Pirmais ir skaidrs – tā ir nauda, par kuru stājies spēkā tiesas spriedums. Šajā gadījumā ar to nodarbojas jau kompetentas iestādes.

Otrs noteikums ir slidenāks – kompensācija nepienākas, ja "noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem". Šādā gadījumā vieni noteikumi atsaucas uz citiem noteikumiem, par kuru saturu un tā traktējumu bankas klients reāli uzzinās tikai tad, kad viņam tiks atteikta naudas izmaksa.

FKTK nosauca divus iemeslus, kā klients vispār var izrādīties neidentificēts. Pirmkārt, runa var būt par bankas darbinieku kļūdu, ko klients nekādi nespēj novērst. Iespējams, arī, ka klients iesniedzis bankai viltotus dokumentus. Jautājums, kas noteiks, ir vai nav šie dokumenti viltoti. FKTK neprasa, lai viltojums būtu apstiprināts ar tiesas spriedumu. Pietiek ar to, ka kādam tie šķiet viltoti, lai valsts garantijas vairs nebūtu spēkā.

Trešajā un pašā plašākajā grupā uzskaitītas juridiskas personas, kurām, J. Ļebedevas vārdiem runājot, "pašam jāsaprot, ko tās dara". Proti, jāatšķir uzticamās bankas no neuzticamajām, ko neuzņemas ne FKTK, ne Eiropas Centrālā banka, citādi neuzticamu banku vispār nebūtu, jo tās nesaņemtu licences banku darbībai.

113
Tagi:
kompensācija, bankas, Latvija
Pēc temata
"Sajūta pazemojoša": banka pieprasīja bijušajai ministrei paskaidrot naudas izcelsmi
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

28
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

28
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

72
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

72
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā

Iegremdēšanās Daugavas ūdeņos Kunga Kristīšanas svētku naktī

0
(atjaunots 12:51 20.01.2021)
Šogad Covid-19 ierobežojumu dēļ masveida ceremonija netika rīkota, bet atsevišķi entuziasti iegremdēšanos ūdenī veica individuāli.

Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.

Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.

Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.

0
  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā