Nauda, foto no arhīva

No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi

173
Likumdošanas grozījumi paredz, ka sociālo iemaksu apjoms tiks samazināts no tagadējiem 35,09% līdz 34,09% – par 0,5 procentpunktu darba devējiem un darbiniekiem.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumus, kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

No 2021. gada 1. janvāra sociālo iemaksu apjoms tiks samazināts no tagadējiem 35,09% līdz 34,09% – par 0,5 procentpunktu darba devējiem un darbiniekiem. Tagad sociālo iemaksu likme darba devējam sastādīs 23,59%, darbiniekam – 10,5%.

Grozījumi paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālā apjoma ieviešanu no nākamā gada triju minimālo algu apmērā par ceturksni. Plānots, ka minimālā alga no 2021. gada sastādīs 500 eiro. Sociālo iemaksu minimālais izmērs sastādīs 170 eiro mēnesī vispārējā kārtībā apdrošinātiem darbiniekiem.

Minimālais sociālais nodoklis par ceturksni būs jāmaksā no trim minimālajām algām. Ja cilvēks strādā vairākās darba vietās vai paralēli strādā gan kā pašnodarbinātā persona, gan kā algots darbinieks, deklarētais ienākums tiks summēts. Ja tas nesasniedz trīs minimālās algas ceturksnī, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimālo nodokli segs darba devējs uz paša līdzekļu rēķina.

Ja cilvēks strādā vairākās darba vietās, darba devējiem būs jāmaksā obligātās minimālās sociālās iemaksas proporcionāli tam, cik daudz un par kādu atalgojumu cilvēks strādā katra darba devēja labā.

No 2021. gada jūlija pašnodarbināto personu pensiju apdrošināšanas iemaksu likme noteikta 10% apmērā no ienākuma tagadējo 5% vietā. Pašnodarbinātajām personām, kuru ikmēneša ienākums nesasniedz minimālo algu, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai sastādīs 10% no minimālās algas.

Tāpat no 1. jūlija mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji būs apdrošināti kā pašnodarbinātās personas, bet mikrouzņēmumu darbinieki – vispārējā kārtībā.

Grozījumi iezīmē personu grupu, uz kurām netiek attiecinātas sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas. Pie tās pieder pensijas vecumu sasniegušie vai vecuma pensiju saņēmēji, I un II grupas invalīdi, cilvēki ar bērniem vecumā līdz 3 gadiem vai bērniem-invalīdiem, sociālo uzņēmumu darbinieki vai asistenta pakalpojumu sniedzēji.

Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā par sezonas lauksaimniecības darbiniekiem un ārvalstu darba devēja darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātā persona prognozē, ka viņa ieņēmumi nesasniegs obligāto sociālo iemaksu minimālo objektu, 2021. gada otrajā pusgadā viņš varēs maksāt nodokli no faktiskā ienākuma. Šajā gadījumā pašnodarbinātajai personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā plānojamā ienākuma apstiprinājums par ceturksni.

173
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
Sociālajai aizsardzībai Latvija tērē vismazāk ES
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Vismaz 170 eiro mēnesī: kuru var atbrīvot no minimālajām sociālajām iemaksām
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

FM vēlas atcelt nodokļu atvieglojumus mantojumam un laimestiem loterijā

12
(atjaunots 23:44 10.04.2021)
Kādus nodokļu atvieglojumus iesaka atcelt Finanšu ministrija un kāpēc tā nolēmusi ierosināt šo jautājumu.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Šīsnedēļas sēdē valdība noklausījās Finanšu ministrijas pārskatu par esošajiem nodokļu atvieglojumiem. Resors iesaka atcelt vairāk nekā pusi no 309 patlaban spēkā esošajiem atvieglojumiem, stāsta Latvijas Avīze. Tiesa, nav domājams, ka plāni īstenosies tuvākajā laikā – arī FM atzīst, ka resora nodomam pretojas divu ministriju pārstāvji.

FM pārskatā pieļauts, ka tiks saglabāti 116 pašreizējie atvieglojumi. Taču gadījumā ar 191 normu nav iespējams precīzi minēt to mērķus un priekšrocības, tāpēc plānots tās atcelt. To starpā, piemēram, ir solidaritātes nodokļa atskaitīšana no ienākuma, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), dividenžu neaplikšana ar IIN, ja samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izložu un azartspēļu laimestu līdz 3000 eiro neaplikšana ar IIN, mantojuma (izņemot autoratlīdzības) neaplikšana ar IIN, dažādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi (daļēji pasta pakalpojumiem, medicīnas pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, finanšu darījumiem) un citi.

Nepieciešamību pārskatīt nodokļu atvieglojumus FM pamato ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu no 2018. gada 31. maija, kurā secināts: līdz šim ieviestā nodokļu atvieglojumu sistēma ir nesaprotama un dažkārt pat bezjēdzīga, nedodot nekādu ieguvumu tiem, kuriem tā būtu visvairāk vajadzīga. Piemēram, bija plānots, ka 2018. gadā ieviestais neapliekamais ienākumu minimums ļaus ne īpaši bagātiem cilvēkiem paturēt uz rokas vairāk naudas. Taču nodokļu izmaiņu rezultātā viņi bija spiesti maksāt vairāk nekā vajadzīgs, bet pārmaksāto summu varēs atgūt tikai nākamajā gadā pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Tiesa, iespējams, ka nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumus nav skaidrojama ar FM gādību par nodokļu maksātāju labklājību, uzskata Latvijas Avīze. Saskaņā ar pārskatu, 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 miljoni eiro – vairāk nekā trešā daļa jeb 37,7% no FM vērtēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no IKP.

12
Tagi:
atvieglojumi, Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
LDz samaksās sodu no nodokļu maksātāju naudas un palūgs valstij vēl
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
"Patvaļīgs nodoklis ar absurdu pamatojumu". Kultūras ministrija vēlas naudu par tehniku
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

36
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

36
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
Situācija Luganskā, foto no arhīva

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

0
(atjaunots 23:58 10.04.2021)
Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tas ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielu ģeopolitisko robežu pārdali.

Kara gaidu, proti, "Krievijas uzbrukuma" kurināšana Donbasā nav galvenā Kijevas provokācija. Daudz bīstamāks ir tas, ko otrdien teica Vladimirs Zeļenskis:

"Mēs tiecamies reformēt mūsu armiju un aizsardzības sektoru, bet ar vienām reformām nevar apturēt Krieviju. NATO ir vienīgais ceļš kara beigām Donbasā. NATO dalības rīcības plāns (DRP) kļūs par īstu signālu Krievijai."

To Ukrainas prezidents teica NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, to viņš arī atkārtoja tajā pašā dienā sarunā ar Lielbritānijas un Kanādas premjeriem. Zeļenskis vēlas, lai DRP tiktu ierakstīti konkrēti integrācijas soļi un iestāšanās termiņi NATO, turklāt visai saspiesti. Viņa premjerministrs nesen teica, ka Ukraina var pievienoties aliansei (arī ES) piecu vai sešu gadu laikā. Alianses valstu publiska reakcija uz Zeļenska vārdiem bija prognozējama - Vašingtonā izskanēja vispārēji vārdi par to, ka viņi ir "par", bet lēmums jāpieņem visām NATO valstīm (tas ir "nē"), bet Berlīnē paziņoja: lai gan "Ukrainai ir tiesības brīvi izvēlēties savas politiskās vajadzības, bet turpmākie soļi pretī dalībai patlaban nav paredzēti".

Vai tad Zeļenskis tiešām tic, ka Ukrainu pieņems Ziemeļatlantijas aliansē? Jā, un tas ir spriedums Ukrainas eksistencei.

Jo Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Jā, Ukrainas valsts, kas pēc PSRS sabrukuma izveidojās Krievijas vēsturiskajā teritorijā, vienkārši nevar būt Ziemeļatlantijas alianses daļa, ko radījuši anglosakši pēc Otrā pasaules kara konfrontācijai ar PSRS. Ukraiņu elite var to gribēt, daļa cilvēku (pat liela daļa) var tādu soli atbalstīt, bet tas nav iespējams un tā nebūs. Kāpēc? Jo NATO mērķis pēc būtības ir Krievijas apturēšana (vienalga, kādā veidā tā pastāv), bet Ukraina ir vēsturiskā Krievijas daļa.

Taču Ukrainu cenšas pārveidot par antiKrieviju, kāpēc tad tā nevarētu būt Krievijas pretinieku barā?

Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tā ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielāko ģeopolitisko robežu pārdali, atstumt Krieviju uz austrumiem. Krievijai gan Ukrainas orientācija ir neapspriežams jautājums: valsts vienkārši nevar pieļaut tās zudumu – tā ir Krievijas valstiskuma sākotne un pamats. Pagaidu sadalījums divās valstīs (tā jau bijis vēsturē) ir pārvarams, bet atlantizācija, proti, Ukrainas iekļaušana svešā ģeopolitiskajā telpā, turklāt ne tikai eiropeiskajā (tas ir, Krievijai reizēm naidīga, reizēm vienkārši nedraudzīga), bet atlantiskajā (naidīga pēc savas būtības), Krievijai ir absolūti nepieņemama. Un krievu civilizācijai, kurā neapšaubāmi ietilpst arī mazkrievi, pat tie, ko patlaban Ukrainā uztver ukraiņu tautas formā.

Tātad jautājums par Ukrainas ģeopolitisko piederību pieder pie Krievijas un Rietumu attiecību jomas, turklāt Krievijai tas ir neapstrīdams, bet Rietumu nostāja nav tik principiāla. Ne vārdos, - patiesībā.

Vai Rietumi ir gatavi reālai cīņai ar Krieviju par Ukrainu? Nē, viņiem uz kārts liktas citas vērtības. Turklāt tas attiecas uz abām Rietumu daļām – gan anglosakšiem, gan eiropiešiem (proti, vāciešiem). Protams, gribētos ne tikai atdalīt Ukrainu no Krievijas uz visiem laikiem, bet arī pārvilināt Ukrainu savā nometnē, padarīt to par savas vēsturiskās telpas elementu, iekļaut savā ģeopolitiskā projekta robežās. Taču šim nolūkam Rietumiem nāksies ne tikai uzvarēt Krieviju (kas, starp citu, nav iespējams — taču tā jau ir atsevišķa raksta tēma), — būs jāizdara tālejoša vēsturiska izvēle.

Rietumiem būs jāizdara stratēģiska likme uz naidīgām attiecībām ar Krieviju, proti, uz to, ka sagrābjot Ukrainu, tie pārvērtīs Krieviju par atklāti naidīgu valsti. Ne tādu, kā to tagad tēlo informācijas karos, bet par reāli naidīgu. Krievi nekad nesamierināsies ar "krievu pilsētu mātes" zaudēšanu, tātad visa Rietumu it īpaši Eiropas turpmākā dzīve un ģeopolitiskās plānošanas stratēģija kopumā būs pakļauta šim vienkāršajam faktam. "Krievi vienmēr nāk pēc savas naudas. Un, kad viņi atnāks, neceriet uz jūsu parakstītājiem jezuītiskiem līgumiem, kas it kā jūs attaisno," Oto fon Bismarks to nekad nav teicis (tāpat kā frāzi "Krievijas varenību var sagraut, tikai atdalot Ukrainu"), toties kanclers ir uzrakstījis ļoti skaidri:

"Pat veiksmīgākais kara iznākums nekad nenovedīs pie Krievijas sabrukuma, kas turas uz miljoniem krievu grieķu konfesijas ticīgo. Viņi, pat starptautisko līgumu dēļ sadalīti, tikpat ātri atkal apvienosies gluži kā dzīvsudraba pilieni. Šī nesagraujama krievu nācijas valsts ir stipra ar savu klimatu, saviem mērogiem un savu pieticību, kā arī tāpēc, ka apzinās nepieciešamību pastāvīgi aizsargāt savas robežas. Šī valsts pat pēc pilnīgas sakāves būs mūsu pašu radīts, pretinieks kas atmaksāt."

Kurš Rietumos grib paspēlēties ar krievu revanšu? Kurš Rietumos tic reālai Ukrainas nolaupīšanai, tās atlantizācijai? Tikai pavisam naivi cilvēki, kuri nezina vēsturi, tie, kam nospļauties par Eiropu, tie, kas apzināti vēlas sarīdīt krievus un eiropiešus. Vai ir tādi atlantiskajā elitē? Protams, bet pat mūsdienu elites pamatmasa (ieskaitot stratēģiski domājošos analītiķus) saprot, cik bīstama avantūra ir Ukrainas atlantizācijas ideja. Bīstama pašai Eiropai jebkurā tās veidā — gan Eiropas Savienības, gan patstāvīgo valstu formātā.

Kopumā – pagaidām – veiksmīga vienotas Eiropas izbūve, protams, zināmā mērā ietekmējusi Eiropas elites realitātes sajūtu. Uzticīgie atlantisti patiešām noticējuši, ka viss atkarīgs vienīgi no vienoto Rietumu gribas un spēka, un var aizmirst vēsturiskās mācības un neņemt vērā kaimiņu civilizācijas. Pat atklājot atlantiskā (anglosakšu) globalizācijas projekta krīzi, otra Eiropas elites daļa tic spējām saglabāt kontroli pār eirointegrāciju - nošķirot to no anglosakšiem un izveidojot pašpietiekamu Eiropas cietoksni.

Bet pat tāda patstāvīga vienotā Eiropa (ja tā kādā brīnumainā veidā pārspēs centrbēdzes tendences un pilnībā pakļaus savai gribai nacionālās valstis) nevar atļauties atteikties no attiecībām ar savu galveno kaimiņu, Krieviju, kur nu vēl naidīgas attiecības ar to. Dzīties pakaļ Ukrainai, lai zaudētu vienotu Eiropu? Līdz tādam žilbinošas alkatības līmenim eiropieši tomēr nav tikuši.

Krima
© Sputnik / Константин Михальчевский

Kas tad viņiem atliek? Cerība uz to, ka Krievija ar laiku kļūs vājāka, tajā sāksies jukas, un tad tai noteikti nebūs spēka ķerties klāt Ukrainas jautājumam. Tad patiešām varētu paņemt "nezaļežnuju" savā militāri politiskajā paspārnē. Tikai šī cerība ar katru gadu kļūst vājāka. Piedevām Eiropas un Krievijas attīstības tendences, tāpat kā globālā situācija padara tādus aprēķinus arvien spocīgākus.

Tāpēc nekādu reālu plānu iekļaut Ukrainu NATO eiropiešiem, protams, nav, tāpat kā nav vēlmes kaitināt Krieviju pat ar runām par tādu tēmu. Taču tos, kuri ir gatavi paķircināt krievus ar spriedelējumiem par Ukrainas iekļaušanu Ziemeļatlantijas aliansē, pašiem eiropiešiem būtu uzskata par reāliem un ļoti bīstamiem provokatoriem.

0
Tagi:
ASV, Vladimirs Zeļenskis, NATO, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus