Mazo uzņēmēju piketē pret MUN atcelšanu, foto no arhīva

Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu

43
(atjaunots 20:49 27.11.2020)
No nākamā gada 1. janvāra mikrouzņēmuma nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro gadā sastādīs 25%, apgrozījumam virs šīs summas – 40%.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc ilgstošām debatēm Saeima noslēgusi darbu pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma. Visi opozīcijas ierosinājumi ir noraidīti, un, spriežot pēc visa, nākamgad valstī sagaidāms bezdarba pieaugums uz mikrouzņēmumu darbinieku rēķina.

Grozījumi likumā, kas regulē mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, paredz: no 1. janvāra atvieglojumus varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Nodokļi par visiem darbiniekiem būs jāmaksā ierastajā režīmā. Tāpat no nākamā gada mikrouzņēmumu statusu vairs nevarēs saņemt pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pieaug arī nodokļa likmes: no 1. janvāra tā sastādīs 25% ar apgrozījumu līdz 25 tūkstošiem eiro un 40% pie apgrozījuma virs 25 tūkstošiem (80% šīs summas tiks atvēlēta sociālas apdrošināšanas iemaksām, 20% - iedzīvotāju ienākumu nodoklim). Salīdzinājumam: patlaban mikrouzņēmumā var strādāt līdz 5 cilvēki ar atalgojumu līdz 720 eiro, nodokļa likme patlaban sastāda 15% ar apgrozījumu līdz 40 tūkst. eiro, 20% - par apgrozījumu virs šīs summas.

Šāds ir divas dienas ilgo politiķu diskusiju rezultāts. Koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu parlamenta opozīcijas ierosinājumu, grozījumi pieņemti redakcijā, kādā tos gatavojuši ierēdņi no Finanšu ministrijas.

Pie kā tas novedīs? Saeimas deputāte Ļubova Švecova prognozē, ka runa var būt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri zaudēs darbu nākamgad sagaidāmās mikrouzņēmumu masveida slēgšanas rezultātā, pie tam līdzīgas prognozes sniegtas arī FM sagatavotajos pavaddokumentos. Rezultātā, atzīmēja politiķe, daļa cilvēku kļūs par bezdarbniekiem, daļa būs spiesta pāriet ekonomikas "pelēkajā zonā", vēl daļa pametīs valsti.

Parlamenta opozīcija iesniedza 40 ierosinājumus, kā mainīt plānotos grozījumus, padarīt tos labvēlīgākus iedzīvotājiem. Piemēram, tika piedāvāts atlikt mikrouzņēmumu nodokļu reformu ekonomiskās krīzes dēļ, paredzēt papildu sociālo aizsardzību mikrouzņēmumu darbiniekiem (aizsardzību no kreditoru prasībām), celt nodokļu likmes pakāpeniski un atcelt ierobežojumu, kas ļauj strādāt mikrouzņēmuma režīmā tikai biznesa īpašniekam.

Debatēs deputāte Dana Reizniece-Ozola (bijusī finanšu ministre) atgādināja, ka pateicoties atvieglotajiem nodokļu noteikumiem, daudzi iedzīvotāji uzdrīkstējās ķerties pie sava biznesa. Pie tam jau 2016. gadā Finanšu ministrija saņēma uzdevumu sagatavot jaunus pasākumus mazā biznesa atbalstam (pie tam nekas netika paveikts), 2018. gadā, līdz ar jaunās valdības darbības sākumu izskanēja solījumi īstenot efektīvus pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam (nekas nav darīts), un, visbeidzot, 2020. gadā FM nolēmusi vispār likvidēt šo atbalstu mazajam biznesam ar atviegloto nodokļu palīdzību.

Deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja nemainīt pašreizējos normatīvos aktus. Viņa atgādināja: biežā spēles noteikumu maiņa valstī mudina daudzus uzņēmējus pārskatīt savas iespējas strādāt un maksāt nodokļus Latvijā. Piemēram, Spānijā, uzsākot uzņēmējdarbību, cilvēkam nav jāraizējas par to, ka valdība ik gadus mēģinās kaut ko mainīt režīmā, kurā bizness sākts, atgādināja politiķe. Viņa ir pārliecināta: stabilitāte ir labākais, ko uzņēmējdarbībai var piedāvāt valdība.

Opozīcijas kritika lika pat dažiem valdības koalīcijas deputātiem uzklausīt viņu argumentus. Piemēram, Krišjānis Feldmanis no Jaunās konservatīvās partijas norādīja, ka FM likumprojekts ir nekvalitatīvs. Viņš konstatēja: frakcija būtu balsojusi citādi, ja valstī nebūtu ārkārtējās situācijas. Taču arī tagad, pēc viņa vārdiem, rodas jautājums par to, vai nevajadzētu pieprasīt Finanšu ministrijas augstākās vadības un ministrijas Budžeta departamenta vadības nomaiņu. Politiķis diplomātiski noklusēja to, vai nevajadzētu mainīt arī finanšu ministru Jāni Reiru.

Jāpiemin vēl viens aspekts – mikrouzņēmuma nodokļu režīmu aktīvi izmantoja lauksaimniecībā nodarbinātie Latvijas reģionu iedzīvotāji, un tā atcelšana radīs smagu slogu tieši vietvarām. To pieminēja deputāts Aldis Kazinovskis. Viņš atgādināja, ka valstī nav sistemātiski risināts vēl viens ļoti svarīgs jautājums – dzīves līmenis lauku apvidū, reģionos un Rīgā. Dzīves līmenis Latgalē no Rīgas atšķiras trīs vai četras reizes. Tātad valstij šajā aspektā jārīkojas tāpat kā citās ES valstīs – jāiegulda nauda, jārada dažādas nodokļu atlaides. Politiķis konstatēja, ka nekā tamlīdzīga valstī pašlaik nav, pat gluži otrādi – tiek atcelts instruments, kas varētu kaut mazliet mazināt šo nevienlīdzību. Kazinovskis pat uzdeva jautājumu: ko Latgale tik ļaunu nodarījusi valdībai, valstij, ka tagad ir spiesta ciest par to.

Vai opozīcijas deputātu prognozes par to, ka uz ielas (un pašvaldību sociālo budžetu kakla) nonāks vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kuri pretējā gadījumā varētu pelnīt sev iztiku un maksāt nodokļus budžetā? To rādīs tuvākā nākotne.

43
Tagi:
Ļubova Švecova, MUN, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Latvijas Bankas vadītājs: nodokļu reformas vietā iznācis čiks
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

14
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

14
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Eiro

Ierēdņu algas pieaugs: premjers saņems 5216 eiro, FKTK darbinieka maksimums - 10 300 eiro

28
(atjaunots 13:52 13.05.2021)
Nākamajā gadā premjera alga pārsniegs 5200 eiro mēnesī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieka maksimāli iespējamā mēnešalga ir 10 300 eiro.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Nākamajā gadā atkal pieaugs Latvijas ierēdņu algas, Valsts kanceleja iesniegusi jaunus aprēķinus, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Nākamgad ierēdņu bāzes alga vispārējā sektorā būs 1058,10 eiro, elektronisko sakaru un enerģētikas sektorā – 1536,09 eiro, finanšu un apdrošināšanas sektorā – 2093,90 eiro, tas ir par aptuveni 2-3% vairāk nekā šīm gadam noteiktais bāzes līmenis.

Tādējādi nākamajā gadā pēc attiecīgā koeficienta piemērošanas Latvijas ministru prezidenta alga būs 5216 eiro pirms nodokļu iekasēšanas, ministru alga – 4952 eiro, neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieka maksimāli iespējamā alga ir 10 300 euro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), Finanšu izlūkošanas dienesta ierēdņa - 8480 euro.

13. Saeimas deputātu mēneša atalgojums nākamgad nemainīsies un sastādīs 2963 euro pirms nodokļu nomaksas, neskaitot piemaksas par amatu pildīšanu, un kompensācijas par transporta un dzīvokļa īri. Atgādinām, ka vēl 2018. gadā Saeimas deputāti nolēma iesaldēt sev algu līdz pilnvaru beigām.

Tomēr 14.Saeimas deputāti jau var rēķināties ar būtisku algas pieaugumu. Pēc Valsts kancelejas aplēsēm parlamentārieši saņems 3386 eiro mēnesī, kas ir par 423 eiro jeb par 14%, vairāk nekā tagad.

Pašvaldību vadītāji nākamgad saņems 3851 eiro, savukārt plānotais pašvaldības deputātu atalgojums ir 1270 eiro, proti, par 3% vairāk nekā šogad.

Vēl straujāk palielināsies Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atalgojums. Pirmajā lasījumā Saeima jau ir atbalstījusi viņu algu pieaugumu par 60 –80%. Šo struktūru vadītāju alga pieaugs no 2850,31 eiro līdz 4593,30 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Pagaidām nav zināms, vai tiks paaugstināta valsts vadītāja alga. Patlaban tā ir 5960 eiro "uz papīra" un vēl 1192 eiro prezidents saņem reprezentācijas izdevumiem.

28
Tagi:
alga, deputāti, Saeima
Pēc temata
Mājokļu cenas Latvijā tikai augs: ekonomists par situāciju tirgū
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu