Mazo uzņēmēju piketē pret MUN atcelšanu, foto no arhīva

Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu

43
(atjaunots 20:49 27.11.2020)
No nākamā gada 1. janvāra mikrouzņēmuma nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro gadā sastādīs 25%, apgrozījumam virs šīs summas – 40%.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc ilgstošām debatēm Saeima noslēgusi darbu pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma. Visi opozīcijas ierosinājumi ir noraidīti, un, spriežot pēc visa, nākamgad valstī sagaidāms bezdarba pieaugums uz mikrouzņēmumu darbinieku rēķina.

Grozījumi likumā, kas regulē mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, paredz: no 1. janvāra atvieglojumus varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Nodokļi par visiem darbiniekiem būs jāmaksā ierastajā režīmā. Tāpat no nākamā gada mikrouzņēmumu statusu vairs nevarēs saņemt pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pieaug arī nodokļa likmes: no 1. janvāra tā sastādīs 25% ar apgrozījumu līdz 25 tūkstošiem eiro un 40% pie apgrozījuma virs 25 tūkstošiem (80% šīs summas tiks atvēlēta sociālas apdrošināšanas iemaksām, 20% - iedzīvotāju ienākumu nodoklim). Salīdzinājumam: patlaban mikrouzņēmumā var strādāt līdz 5 cilvēki ar atalgojumu līdz 720 eiro, nodokļa likme patlaban sastāda 15% ar apgrozījumu līdz 40 tūkst. eiro, 20% - par apgrozījumu virs šīs summas.

Šāds ir divas dienas ilgo politiķu diskusiju rezultāts. Koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu parlamenta opozīcijas ierosinājumu, grozījumi pieņemti redakcijā, kādā tos gatavojuši ierēdņi no Finanšu ministrijas.

Pie kā tas novedīs? Saeimas deputāte Ļubova Švecova prognozē, ka runa var būt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri zaudēs darbu nākamgad sagaidāmās mikrouzņēmumu masveida slēgšanas rezultātā, pie tam līdzīgas prognozes sniegtas arī FM sagatavotajos pavaddokumentos. Rezultātā, atzīmēja politiķe, daļa cilvēku kļūs par bezdarbniekiem, daļa būs spiesta pāriet ekonomikas "pelēkajā zonā", vēl daļa pametīs valsti.

Parlamenta opozīcija iesniedza 40 ierosinājumus, kā mainīt plānotos grozījumus, padarīt tos labvēlīgākus iedzīvotājiem. Piemēram, tika piedāvāts atlikt mikrouzņēmumu nodokļu reformu ekonomiskās krīzes dēļ, paredzēt papildu sociālo aizsardzību mikrouzņēmumu darbiniekiem (aizsardzību no kreditoru prasībām), celt nodokļu likmes pakāpeniski un atcelt ierobežojumu, kas ļauj strādāt mikrouzņēmuma režīmā tikai biznesa īpašniekam.

Debatēs deputāte Dana Reizniece-Ozola (bijusī finanšu ministre) atgādināja, ka pateicoties atvieglotajiem nodokļu noteikumiem, daudzi iedzīvotāji uzdrīkstējās ķerties pie sava biznesa. Pie tam jau 2016. gadā Finanšu ministrija saņēma uzdevumu sagatavot jaunus pasākumus mazā biznesa atbalstam (pie tam nekas netika paveikts), 2018. gadā, līdz ar jaunās valdības darbības sākumu izskanēja solījumi īstenot efektīvus pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam (nekas nav darīts), un, visbeidzot, 2020. gadā FM nolēmusi vispār likvidēt šo atbalstu mazajam biznesam ar atviegloto nodokļu palīdzību.

Deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja nemainīt pašreizējos normatīvos aktus. Viņa atgādināja: biežā spēles noteikumu maiņa valstī mudina daudzus uzņēmējus pārskatīt savas iespējas strādāt un maksāt nodokļus Latvijā. Piemēram, Spānijā, uzsākot uzņēmējdarbību, cilvēkam nav jāraizējas par to, ka valdība ik gadus mēģinās kaut ko mainīt režīmā, kurā bizness sākts, atgādināja politiķe. Viņa ir pārliecināta: stabilitāte ir labākais, ko uzņēmējdarbībai var piedāvāt valdība.

Opozīcijas kritika lika pat dažiem valdības koalīcijas deputātiem uzklausīt viņu argumentus. Piemēram, Krišjānis Feldmanis no Jaunās konservatīvās partijas norādīja, ka FM likumprojekts ir nekvalitatīvs. Viņš konstatēja: frakcija būtu balsojusi citādi, ja valstī nebūtu ārkārtējās situācijas. Taču arī tagad, pēc viņa vārdiem, rodas jautājums par to, vai nevajadzētu pieprasīt Finanšu ministrijas augstākās vadības un ministrijas Budžeta departamenta vadības nomaiņu. Politiķis diplomātiski noklusēja to, vai nevajadzētu mainīt arī finanšu ministru Jāni Reiru.

Jāpiemin vēl viens aspekts – mikrouzņēmuma nodokļu režīmu aktīvi izmantoja lauksaimniecībā nodarbinātie Latvijas reģionu iedzīvotāji, un tā atcelšana radīs smagu slogu tieši vietvarām. To pieminēja deputāts Aldis Kazinovskis. Viņš atgādināja, ka valstī nav sistemātiski risināts vēl viens ļoti svarīgs jautājums – dzīves līmenis lauku apvidū, reģionos un Rīgā. Dzīves līmenis Latgalē no Rīgas atšķiras trīs vai četras reizes. Tātad valstij šajā aspektā jārīkojas tāpat kā citās ES valstīs – jāiegulda nauda, jārada dažādas nodokļu atlaides. Politiķis konstatēja, ka nekā tamlīdzīga valstī pašlaik nav, pat gluži otrādi – tiek atcelts instruments, kas varētu kaut mazliet mazināt šo nevienlīdzību. Kazinovskis pat uzdeva jautājumu: ko Latgale tik ļaunu nodarījusi valdībai, valstij, ka tagad ir spiesta ciest par to.

Vai opozīcijas deputātu prognozes par to, ka uz ielas (un pašvaldību sociālo budžetu kakla) nonāks vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kuri pretējā gadījumā varētu pelnīt sev iztiku un maksāt nodokļus budžetā? To rādīs tuvākā nākotne.

43
Tagi:
Ļubova Švecova, MUN, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Latvijas Bankas vadītājs: nodokļu reformas vietā iznācis čiks
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

95
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

95
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

44
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

44
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas