Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas

146
(atjaunots 16:39 23.11.2020)
Stividori centās nosūtīt Krievijai vēstuli ar lūgumu atbalstīt kravu plūsmu, taču Latvijas vēstniecība Krievijā to nesaskaņoja, uzskatot toni par pārāk lūdzošu; savukārt cita, Satiksmes ministrijas sagatavotā vēstule tika apstiprināta; par ko tajā tiek runāts.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā, vēsta "Nekā personīga".

Kravu kļūst aizvien mazāk

Situācija Latvijas tranzīta nozarē turpina pasliktināties. Vislielākais kritums tiek atzīmēts ogļu iekraušanā, ko Krievija jau sen grasījās novirzīt uz savām ziemeļrietumu ostām.

Galvenais Latvijas ogļu terminālis atrodas Rīgā, Krievu salā. Oktobrī bija plānots pieņemt vidēji 118 vagonus ogļu dienā, tā vietā nāca tikai 39.

Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem dienā, tā vietā vidējais rādītājs oktobrī sastādīja 724 vagonus. Saskaņā ar operatīvo informāciju, novembrī situācija nedaudz uzlabojusies, taču izdarīt galīgos secinājumus vēl ir pāragri.

Traucē birokrātija

Latvijas transporta nozares vadība turpina ar cerību skatīties Krievijas virzienā. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtīja vēstuli savam kolēģim Jurijam Petrovam, Krievijas transporta ministra palīgam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," noradīts vēstulē.

Reimanis vērš Krievijas kolēģa uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens.

Saskaņā ar vēstules autora apgalvojumu, oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu – klienti vēlējās piegādāt Latvijas ostām vairāk nekā 4800 vagonus ar oglēm, taču saskaņoti tika vien 279 vagoni. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieteiktā apjoma.

"Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

No Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu

Nesen "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadība tikās ar Krievijas dzelzceļu kompānijas (RŽD) pārstāvjiem, lai apspriestu kravu piegāžu attīstību no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. LDz jau veica aprēķinus šajā projektā, taču Krievija ieteica RŽD nepiedalīties tajā.

""Latvijas Dzelzceļa" vadība ir bijusi Kaļiņingradā un runājusi ar Kaļiņingradas puses pārstāvjiem par iespējām pārvadājums uz Sanktpēterburgas virzienu veikt caur Latvijas teritoriju.

Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumu būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šie plāni īstenojas. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt "Latvijas Dzelzceļa" infrastruktūrai darbu. Un mēs esam ieinteresēti katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju," pastāstīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Jurij Borisovič, kā Transporta darba grupas līdzpriekšsēdētājs, lūdzu Jūsu sadarbību konkrētā jautājuma risināšanā," teikts vēstulē.

Kotletes atsevišķi

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šādas vēstules nepalīdzēs.

"Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz.

Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika," uzskata Zatlers.

Satiksmes ministrijas vēstuli saskaņoja ar Latvijas ārlietu ministru un vēstniecību Krievijā. Nedz ministrs, nedz iestāde neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga.

"Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.

Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs.

Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē.

Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā," paudis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kliedzošs tonis

Saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, stividori sagatavoja arī citu vēstuli, kas adresēta Krievijai, taču tā neizgāja saskaņošanu Latvijas vēstniecībā Krievijā.

"Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tonis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē," atzīmēja Rinkēvičs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atteicās komentēt projektus, kuri tika izbrāķēti.

"Tā kā cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā," uzskata Latvijas ĀM vadītājs.

Bijušais prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka vienīgais iespējamais variants ir ciešāka integrācija ar Eiropas Savienības valstīm un kravu pārvadājumi no Somijas uz Poliju, Vāciju un tālāk.

"Un šis austrumu rietumu virziens, ja pagaidām ir. Iekonservēts, sauksim tā. Ne konflikts, bet iesaldēts konflikts. Un kad parādīsies iespēja, viņus varēs visu atjaunot. Jo tomēr mēs dzīvojam tirgus ekonomikā. Un pieprasījums – piedāvājums ir tas, kas dod mums vīziju, kur investēt un kā attīstīt savu transporta tīklu," paziņoja Zatlers.

Iepriekš Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, kāpēc Latvija izrādījās nesagatavota Krievijas kravu aiziešanai.

146
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija, tranzīts, Kravu pārvadājumi
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Ogļu no Krievijas tikpat kā nav: kravas Ventspils ostā sarukušas 1,7 reizes
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

63
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

63
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

80
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
80
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Navigācija, foto no arhīva

Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā

0
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.

Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.

Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.

Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.

"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.

Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.

"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.

Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.

0
Tagi:
ierobežojumi, automašīnas, darbs, koronavīruss
Pēc temata
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Nopirkt šnabi ir vienkāršāk nekā grāmatu: cilvēku attiecības ar alkoholu