Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas

166
(atjaunots 16:39 23.11.2020)
Stividori centās nosūtīt Krievijai vēstuli ar lūgumu atbalstīt kravu plūsmu, taču Latvijas vēstniecība Krievijā to nesaskaņoja, uzskatot toni par pārāk lūdzošu; savukārt cita, Satiksmes ministrijas sagatavotā vēstule tika apstiprināta; par ko tajā tiek runāts.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā, vēsta "Nekā personīga".

Kravu kļūst aizvien mazāk

Situācija Latvijas tranzīta nozarē turpina pasliktināties. Vislielākais kritums tiek atzīmēts ogļu iekraušanā, ko Krievija jau sen grasījās novirzīt uz savām ziemeļrietumu ostām.

Galvenais Latvijas ogļu terminālis atrodas Rīgā, Krievu salā. Oktobrī bija plānots pieņemt vidēji 118 vagonus ogļu dienā, tā vietā nāca tikai 39.

Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem dienā, tā vietā vidējais rādītājs oktobrī sastādīja 724 vagonus. Saskaņā ar operatīvo informāciju, novembrī situācija nedaudz uzlabojusies, taču izdarīt galīgos secinājumus vēl ir pāragri.

Traucē birokrātija

Latvijas transporta nozares vadība turpina ar cerību skatīties Krievijas virzienā. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtīja vēstuli savam kolēģim Jurijam Petrovam, Krievijas transporta ministra palīgam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," noradīts vēstulē.

Reimanis vērš Krievijas kolēģa uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens.

Saskaņā ar vēstules autora apgalvojumu, oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu – klienti vēlējās piegādāt Latvijas ostām vairāk nekā 4800 vagonus ar oglēm, taču saskaņoti tika vien 279 vagoni. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieteiktā apjoma.

"Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

No Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu

Nesen "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadība tikās ar Krievijas dzelzceļu kompānijas (RŽD) pārstāvjiem, lai apspriestu kravu piegāžu attīstību no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. LDz jau veica aprēķinus šajā projektā, taču Krievija ieteica RŽD nepiedalīties tajā.

""Latvijas Dzelzceļa" vadība ir bijusi Kaļiņingradā un runājusi ar Kaļiņingradas puses pārstāvjiem par iespējām pārvadājums uz Sanktpēterburgas virzienu veikt caur Latvijas teritoriju.

Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumu būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šie plāni īstenojas. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt "Latvijas Dzelzceļa" infrastruktūrai darbu. Un mēs esam ieinteresēti katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju," pastāstīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Jurij Borisovič, kā Transporta darba grupas līdzpriekšsēdētājs, lūdzu Jūsu sadarbību konkrētā jautājuma risināšanā," teikts vēstulē.

Kotletes atsevišķi

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šādas vēstules nepalīdzēs.

"Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz.

Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika," uzskata Zatlers.

Satiksmes ministrijas vēstuli saskaņoja ar Latvijas ārlietu ministru un vēstniecību Krievijā. Nedz ministrs, nedz iestāde neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga.

"Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.

Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs.

Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē.

Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā," paudis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kliedzošs tonis

Saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, stividori sagatavoja arī citu vēstuli, kas adresēta Krievijai, taču tā neizgāja saskaņošanu Latvijas vēstniecībā Krievijā.

"Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tonis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē," atzīmēja Rinkēvičs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atteicās komentēt projektus, kuri tika izbrāķēti.

"Tā kā cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā," uzskata Latvijas ĀM vadītājs.

Bijušais prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka vienīgais iespējamais variants ir ciešāka integrācija ar Eiropas Savienības valstīm un kravu pārvadājumi no Somijas uz Poliju, Vāciju un tālāk.

"Un šis austrumu rietumu virziens, ja pagaidām ir. Iekonservēts, sauksim tā. Ne konflikts, bet iesaldēts konflikts. Un kad parādīsies iespēja, viņus varēs visu atjaunot. Jo tomēr mēs dzīvojam tirgus ekonomikā. Un pieprasījums – piedāvājums ir tas, kas dod mums vīziju, kur investēt un kā attīstīt savu transporta tīklu," paziņoja Zatlers.

Iepriekš Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, kāpēc Latvija izrādījās nesagatavota Krievijas kravu aiziešanai.

166
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija, tranzīts, Kravu pārvadājumi
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Ogļu no Krievijas tikpat kā nav: kravas Ventspils ostā sarukušas 1,7 reizes
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

42
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

42
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

35
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

35
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu