ECT ēka, foto no arhīva

ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju

63
(atjaunots 12:08 20.11.2020)
Pirms pieciem mēnešiem Finanšu izlūkošanas dienests arestēja 9 miljonus eiro – fonda "Novum Riga Charitable Foundation" līdzekļus, un neziņo, kad tie tiks atbrīvoti. Fonds plāno azstāvēt tiesības Eiropas cilvēktiesību tiesā.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Jau piecus mēnešus paralizēts bankas ABLV īpašnieku nodibinātā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbs. Fonda nauda ir iesaldēta, likumsargi neziņo, kādu iemeslu dēļ tas noticis, kad līdzekļi tiks atbrīvoti. Labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju, stāsta Neatkarīgā.

Labdarības fondu darbības mehānisms ir sekojošs: nauda tiek savākta no tiem, kam tās ir daudz vai nav žēl, un ieguldīta dažādās programmās, lai palīdzētu, kam naudas nepietiek. Slimiem cilvēkiem, vientuļiem bērniem, kultūras nozarei utt. Pēc šāda principa darbojās arī Ernesta Berņa un Oļega Fiļa dibinātais fonds "Novum Riga Charitable Foundation". Līdz jūnijam, kad Finanšu izlūkošanas dienests nolēma iesaldēt fonda līdzekļus.

Finanšu izlūkošanas dienests nav sniedzis izsmeļošāku skaidrojumu – tikai izteikumus, ka "banku konti, kurus fonds atvēra pēc ABLV bankas darbības apturēšanas 2018. gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai".

Kopumā iesaldēti līdzekļi aptuveni 9 miljonu eiro apmērā. No tiem lielākā daļa bija uzkrājumi topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai. Muzejs ir uzprojektēts, būvprojekts saskaņots, bet kad un vai vispār tiks būvēts – ieceres virzītāji to šobrīd nevar pateikt, savukārt naudas arestētāji to negrib teikt.

Ļoti iespējams, ka viņi gatavojas šo naudu nacionalizēt. Tāpat kā bankā "ABLV bank" esošos noguldījumus. Ja atrast pamatu Berņa un Fiļa ielikšanai cietumā, ko pieprasījusi ASV valdība, nav izdevies, tad vismaz šādi iespējams kaut kā abiem baņķieriem kaitēt un tādējādi demonstrēt paklausību aizjūras sabiedrotajiem. Bet līdz ar to kaitējums tiek nodarīts arī visiem no fonda darbības atkarīgajiem, tostarp, Latvijas kultūras nozarei.

Policija sit gulošo

Pie krimināllietas strādā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, taču tā uz žurnālistu jautājumiem par fonda līdzekļu likteni vienkārši neatbildēja. Principā tas bija sagaidāms, jo visa informācija, kas saistīta ar ASV pasūtījumu un tiesībsargājošo iestāžu aktivitātēm pasūtījuma izpildē, tiek rūpīgi dozēta. Izplatītas tiek tikai ziņas, kas kaitē "ABLV bank" interesēm. Citas bankas Valsts policija sargā no nevēlamas publicitātes, tomēr šajā gadījumā sit gulošo.

Lai kaut kā aizstāvētos, fonds pēc līdzekļu iesaldēšanas sāka publicēt saraksti ar tiesībsargājošajām iestādēm, taču pēc tam pārtrauca, skaidrojot, ka to aizliegusi policija.

"Mums šādas tiesības no policijas puses tika liegtas. Tas notika septembra beigās, kad saņēmām par to īpašu paziņojumu. Mums ir liegts publicēt atbildes, ko saņemam, neskatoties uz to, ka tās ir formālas. Par katru atbildi, ja vēlamies to pārpublicēt, jāraksta atsevišķs pieprasījums. Uz vienu no pieprasījumiem jau atbildi saņēmām un mums tika atļauts pārpublicēt tikai prokuratūras atbilžu ievaddaļu un lēmuma daļu.

Mēs joprojām esam par atklātību, tādēļ, tiklīdz mums ļaus turpināt atbilžu plašāku atspoguļošanu, atsāksim to darīt," informēja fonds.

Cietušie tiksies Strasbūrā

Iesaldētās naudas piecu mēnešu jubileju labdarības fonds atzīmēja ar paziņojumu par gaidāmo vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pieteikums tiks iesniegts jau tuvākajā laikā.

"Mēs esam stingri pārliecināti, ka tas, kas tika izdarīts ar fondu, nav taisnīgi, un to plaši esam atspoguļojuši mūsu komunikācijā sociālajos tīklos un sūdzībās. Kopš jūnija esam iesnieguši vairāk nekā 35 sūdzības un pieteikumus policijai, prokuratūrai un tiesai. Diemžēl gandrīz uz visiem saņemtas formālas, nevis atbildes pēc būtības, un pārliecinoši lielākā daļa mūsu pieteikumu ir noraidīti," informēja fonda pārstāvji.

Domājams, tā nebūs vienīgā lieta Strasbūrā, kas skars "ABLV bank" bojāejā cietušos. Pieteikumus tiesai gatavo arī Latvijas valsts piekrāptie noguldītāji, un, tā kā kolektīva prasība šai gadījumā nav iespējama, procesi varētu būt vairāki.

63
Tagi:
ABLV, Eiropas cilvēktiesību tiesa
Pēc temata
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Latvija iesaldējusi 90 miljonus eiro no ABLV. Netīro naudu likvidatori nav atraduši
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

30
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

30
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

51
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

51
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

0
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana