Balsošana Saeimā, foto no arhīva

Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem

15
(atjaunots 19:50 14.11.2020)
Ierosinātais autoratlīdzību likumprojekts faktiski liedz iedzīvotājiem iespēju saprast savas tiesības, un, līdz ar to, šāds brāķēts likums, tā pieņemšanas gadījumā, visticamāk, kļūs par pamatojumu vērsties Satversmes tiesā.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. "Ļoti interesanti, bet ne velna nevar saprast!" ar skumju ironiju konstatēja deputāti, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas jaunajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli".

Aptuveni pie tāda paša secinājuma nonāca pat Saeimas juristi, kuri, šķiet, jau ir pieraduši pie visa, raksta avīze "Segodņa". Taču arī viņiem bija grūti tikt skaidrībā ar formulējumiem, ko izdomāja Finanšu ministrijas ierēdņi. Runa ir par jaunu grozījumu redakciju, kuri nosaka nodokļu aplikšanas kārtību autoratlīdzībai.

Tiksimies tiesā?

Saeimas juristi un vairums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātu nonāca pie secinājuma, ka piedāvātā redakcija ir ārkārtīgi sarežģīta – un pašiem honorāru saņēmējiem jauno nodokļu iekasēšanas sistēmu saprast būs praktiski neiespējami.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji atgādināja, ka tiesiskā valstī katram iedzīvotājam ir jāzina savas tiesības. Šīs tiesības garantē arī Satversme. Ierosinātais autoru atlīdzību likumprojekts faktiski liedz iedzīvotājiem iespēju saprast savas tiesības, un, līdz ar to, šāds brāķēts likums, tā pieņemšanas gadījumā, visticamāk, kļūs par pamatojumu vērsties Satversmes tiesā.

Kā zināms, autoratlīdzību nodokļa aprēķināšanas projektu kritizēja arī prezidents, pēc kā Finanšu ministrija pilnveidoja savus piedāvājumus. Taču labāk, spriežot pēc visa, nav kļuvis…

Tātad, juristi savu vārdu ir pateikuši. Taču piedāvātais likumprojekts ietilpst tā saucamajā budžeta paketē, un tas nozīmē, ka valdošajiem deputātiem ir pienākums ievērot koalīcijas disciplīnu un jāatbalsta viss, ko piedāvā valdība. Tā notika arī šoreiz – brāķētajam likumprojektam parlamentārieši deva zaļo gaismu.

Nāksies balsot par brāķi

Ceturtdien Saeimas plenārsēdē viens no koalīcijas deputātiem – Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) – atzinās: viņš un viņa kolēģi ir spiesti balsot par vienu vai otru brāķētu likumprojektu vien tāpēc, ka pandēmijas izraisītās krīzes laikā ir svarīgi saglabāt valdību. Paskaidrosim: saskaņā ar Satversmi, ja Saeima otrā lasījuma laikā neatbalsta nākamā gada budžetu, valdība automātiski atkāpjas. Lai tas nenotiktu, valdošie deputāti spiedīs pogu "par" balsojumos par absolūti brāķētiem grozījumiem.

"Patlaban esam situācijā, kur valsti nedrīkstētu atstāt bez valdības. Tas liek visām iesaistītajām pusēm būt nedaudz piesardzīgākām un, iespējams, nedaudz mazāk agresīvām pret Reira budžeta brāķi," paziņoja Feldmans.

Atgādināsim, ka valdība pat pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes apstākļos neatteicās no sākotnējā plāna īstenot nodokļu reformu. Tai skaitā, piemēram, no alternatīvo nodokļu režīmu reformām – autoratlīdzības, mikrouzņēmumu režīms utml. Lai gan loģika un veselais saprāts teica priekšā, ka krīzes laikā labāk neko neaiztikt un ļaut cilvēkiem mierīgi strādāt. Jo tas jebkurā gadījumā ir izdevīgāk valstij, nekā tas, ja mikrouzņēmumi aizvērsies ciet un to darbinieki ies pēc pabalstiem.

Deputāti neko nepagūst izdarīt

Tomēr valdošie aizgāja citā, neloģiskā ceļā. Tas pats deputāts Feldmans iepriekš nebija pārliecināts par to, ka prezidents parakstīs šādu budžeta paketi. Tiesa, riskēsim pieņemt, ka Levita kungs arī šoreiz neko neiebildīs valdībai, sevišķi, tik dramatiskos laikos. Turklāt Saeimai vairs nav iespējas atkārtoti izskatīt budžeta paketi – parlaments jau tā burtiski atrodas zem likumprojektu kaudzes. Ir aizgājis tik tālu, ka Saeimas prezidijs vairs neiekļauj plenārsēžu dienas darba kārtībā daļu dokumentu – gan tos, ka nāk no Ministru kabineta, gan to, kas nāk no Saeimas opozīcijas. Un kad aizvakar opozicionāri ar pārmetumiem metās virsū Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei par to, ka viņu iniciatīvas netika iekļautas darba dienas kārtībā, viņa atzina, ka parlamentam ir šausmīgs kavējums dokumentu izskatīšanā.

"Mēs neesam izskatījuši vēl 5. novembra sēdes darba kārtību," atgādināja spīkere.

Vispār jau, šķiet, arī deputāti ir apmulsuši, kādu dienas kārtību viņi izskata. Jo aizritējušajā ceturtdienā, piemēram, no rīta bija pirmā ārkārtas sēde, pēc tam otrā un trešā ārkārtas sēde, pēc kā deputāti bija jāatgriežas pie pagājušās ceturtdienas sēdes kārtības… Savukārt otrdien, kā zināms, deputāti apsprieda Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu.

Likumprojektu pieņemšanas procesu stipri bremzē arī attālinātais darba režīms. Tiesa, diez vai šobrīd, otrā koronavīrusa viļņa pīķī, deputāti uzdrīkstēsies atgriezties Saeimas plenārsēžu zālē.

15
Tagi:
nodokļu reforma, deputāti, Saeima, likumdošana
Pēc temata
Latvieši drīz dzīvos desas labad: rakstniece par kultūras bēdīgo stāvokli
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Tirgotāju asociācija: tikai Latvijā iekasē nodokļus no nabagiem
Nodokļu palielināšana izrādījās MK "reveranss": budžetu sagaidīs ar "Nesaprašanas sienu"

Latvijas iedzīvotāji vēlas paplašināt "krīzes" atbalsta saņēmēju loku

8
(atjaunots 09:10 03.03.2021)
Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka vienreizējs pabalsts koronavīrusa seku pārvarēšanai būtu jāpiešķir dažādām iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.

Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.

Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Gandrīz izlabojusies

1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.

Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.

8
Tagi:
pabalsts, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

8
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

8
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju

Vakcinācija emocijās: cilvēki reaģē uz Covid-19 vakcīnu

0
(atjaunots 09:18 03.03.2021)
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Dažādu valstu fotogrāfiem izdevies iemūžināt cilvēku patiesās emocijas vakcinācijas laikā pret koronavīrusu.

Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.

0
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei

  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
    © AP Photo / Eraldo Peres

    90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija

  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
    © AP Photo / Wilfredo Lee

    Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV

  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
    © AFP 2019 / Pool / Kirsty O'Connor

    Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei

  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
    © AFP 2019 / Philip Fong

    Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā

  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
    © REUTERS / Florion Goga

    Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech

  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
    © AFP 2019 / Phill Magakoe

    Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī

  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
    © REUTERS / Ajeng Dinar Ulfiana

    Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā

  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
    © REUTERS / Mohammad Ismail

    Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā

  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
    © AFP 2019 / Marco Bertorello

    Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā

  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Pavel Lisitsyn

    Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
    © AP Photo / Pool / Graeme Robertson

    98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā

  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Magda Gibelli

    Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei