RĪGA, 15. novembris – Sputnik. "Ļoti interesanti, bet ne velna nevar saprast!" ar skumju ironiju konstatēja deputāti, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas jaunajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli".
Aptuveni pie tāda paša secinājuma nonāca pat Saeimas juristi, kuri, šķiet, jau ir pieraduši pie visa, raksta avīze "Segodņa". Taču arī viņiem bija grūti tikt skaidrībā ar formulējumiem, ko izdomāja Finanšu ministrijas ierēdņi. Runa ir par jaunu grozījumu redakciju, kuri nosaka nodokļu aplikšanas kārtību autoratlīdzībai.
Tiksimies tiesā?
Saeimas juristi un vairums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātu nonāca pie secinājuma, ka piedāvātā redakcija ir ārkārtīgi sarežģīta – un pašiem honorāru saņēmējiem jauno nodokļu iekasēšanas sistēmu saprast būs praktiski neiespējami.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji atgādināja, ka tiesiskā valstī katram iedzīvotājam ir jāzina savas tiesības. Šīs tiesības garantē arī Satversme. Ierosinātais autoru atlīdzību likumprojekts faktiski liedz iedzīvotājiem iespēju saprast savas tiesības, un, līdz ar to, šāds brāķēts likums, tā pieņemšanas gadījumā, visticamāk, kļūs par pamatojumu vērsties Satversmes tiesā.
Kā zināms, autoratlīdzību nodokļa aprēķināšanas projektu kritizēja arī prezidents, pēc kā Finanšu ministrija pilnveidoja savus piedāvājumus. Taču labāk, spriežot pēc visa, nav kļuvis…
Tātad, juristi savu vārdu ir pateikuši. Taču piedāvātais likumprojekts ietilpst tā saucamajā budžeta paketē, un tas nozīmē, ka valdošajiem deputātiem ir pienākums ievērot koalīcijas disciplīnu un jāatbalsta viss, ko piedāvā valdība. Tā notika arī šoreiz – brāķētajam likumprojektam parlamentārieši deva zaļo gaismu.
Nāksies balsot par brāķi
Ceturtdien Saeimas plenārsēdē viens no koalīcijas deputātiem – Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) – atzinās: viņš un viņa kolēģi ir spiesti balsot par vienu vai otru brāķētu likumprojektu vien tāpēc, ka pandēmijas izraisītās krīzes laikā ir svarīgi saglabāt valdību. Paskaidrosim: saskaņā ar Satversmi, ja Saeima otrā lasījuma laikā neatbalsta nākamā gada budžetu, valdība automātiski atkāpjas. Lai tas nenotiktu, valdošie deputāti spiedīs pogu "par" balsojumos par absolūti brāķētiem grozījumiem.
"Patlaban esam situācijā, kur valsti nedrīkstētu atstāt bez valdības. Tas liek visām iesaistītajām pusēm būt nedaudz piesardzīgākām un, iespējams, nedaudz mazāk agresīvām pret Reira budžeta brāķi," paziņoja Feldmans.
Atgādināsim, ka valdība pat pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes apstākļos neatteicās no sākotnējā plāna īstenot nodokļu reformu. Tai skaitā, piemēram, no alternatīvo nodokļu režīmu reformām – autoratlīdzības, mikrouzņēmumu režīms utml. Lai gan loģika un veselais saprāts teica priekšā, ka krīzes laikā labāk neko neaiztikt un ļaut cilvēkiem mierīgi strādāt. Jo tas jebkurā gadījumā ir izdevīgāk valstij, nekā tas, ja mikrouzņēmumi aizvērsies ciet un to darbinieki ies pēc pabalstiem.
Deputāti neko nepagūst izdarīt
Tomēr valdošie aizgāja citā, neloģiskā ceļā. Tas pats deputāts Feldmans iepriekš nebija pārliecināts par to, ka prezidents parakstīs šādu budžeta paketi. Tiesa, riskēsim pieņemt, ka Levita kungs arī šoreiz neko neiebildīs valdībai, sevišķi, tik dramatiskos laikos. Turklāt Saeimai vairs nav iespējas atkārtoti izskatīt budžeta paketi – parlaments jau tā burtiski atrodas zem likumprojektu kaudzes. Ir aizgājis tik tālu, ka Saeimas prezidijs vairs neiekļauj plenārsēžu dienas darba kārtībā daļu dokumentu – gan tos, ka nāk no Ministru kabineta, gan to, kas nāk no Saeimas opozīcijas. Un kad aizvakar opozicionāri ar pārmetumiem metās virsū Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei par to, ka viņu iniciatīvas netika iekļautas darba dienas kārtībā, viņa atzina, ka parlamentam ir šausmīgs kavējums dokumentu izskatīšanā.
"Mēs neesam izskatījuši vēl 5. novembra sēdes darba kārtību," atgādināja spīkere.
Vispār jau, šķiet, arī deputāti ir apmulsuši, kādu dienas kārtību viņi izskata. Jo aizritējušajā ceturtdienā, piemēram, no rīta bija pirmā ārkārtas sēde, pēc tam otrā un trešā ārkārtas sēde, pēc kā deputāti bija jāatgriežas pie pagājušās ceturtdienas sēdes kārtības… Savukārt otrdien, kā zināms, deputāti apsprieda Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu.
Likumprojektu pieņemšanas procesu stipri bremzē arī attālinātais darba režīms. Tiesa, diez vai šobrīd, otrā koronavīrusa viļņa pīķī, deputāti uzdrīkstēsies atgriezties Saeimas plenārsēžu zālē.
