RĪGA, 15. novembris – Sputnik. "Ļoti interesanti, bet ne velna nevar saprast!" ar skumju ironiju konstatēja deputāti, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas jaunajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli".
Aptuveni pie tāda paša secinājuma nonāca pat Saeimas juristi, kuri, šķiet, jau ir pieraduši pie visa, raksta avīze "Segodņa". Taču arī viņiem bija grūti tikt skaidrībā ar formulējumiem, ko izdomāja Finanšu ministrijas ierēdņi. Runa ir par jaunu grozījumu redakciju, kuri nosaka nodokļu aplikšanas kārtību autoratlīdzībai.
Saeimas juristi un vairums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātu nonāca pie secinājuma, ka piedāvātā redakcija ir ārkārtīgi sarežģīta – un pašiem honorāru saņēmējiem jauno nodokļu iekasēšanas sistēmu saprast būs praktiski neiespējami.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji atgādināja, ka tiesiskā valstī katram iedzīvotājam ir jāzina savas tiesības. Šīs tiesības garantē arī Satversme. Ierosinātais autoru atlīdzību likumprojekts faktiski liedz iedzīvotājiem iespēju saprast savas tiesības, un, līdz ar to, šāds brāķēts likums, tā pieņemšanas gadījumā, visticamāk, kļūs par pamatojumu vērsties Satversmes tiesā.
Kā zināms, autoratlīdzību nodokļa aprēķināšanas projektu kritizēja arī prezidents, pēc kā Finanšu ministrija pilnveidoja savus piedāvājumus. Taču labāk, spriežot pēc visa, nav kļuvis…
Tātad, juristi savu vārdu ir pateikuši. Taču piedāvātais likumprojekts ietilpst tā saucamajā budžeta paketē, un tas nozīmē, ka valdošajiem deputātiem ir pienākums ievērot koalīcijas disciplīnu un jāatbalsta viss, ko piedāvā valdība. Tā notika arī šoreiz – brāķētajam likumprojektam parlamentārieši deva zaļo gaismu.
Ceturtdien Saeimas plenārsēdē viens no koalīcijas deputātiem – Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) – atzinās: viņš un viņa kolēģi ir spiesti balsot par vienu vai otru brāķētu likumprojektu vien tāpēc, ka pandēmijas izraisītās krīzes laikā ir svarīgi saglabāt valdību. Paskaidrosim: saskaņā ar Satversmi, ja Saeima otrā lasījuma laikā neatbalsta nākamā gada budžetu, valdība automātiski atkāpjas. Lai tas nenotiktu, valdošie deputāti spiedīs pogu "par" balsojumos par absolūti brāķētiem grozījumiem.
"Patlaban esam situācijā, kur valsti nedrīkstētu atstāt bez valdības. Tas liek visām iesaistītajām pusēm būt nedaudz piesardzīgākām un, iespējams, nedaudz mazāk agresīvām pret Reira budžeta brāķi," paziņoja Feldmans.
Atgādināsim, ka valdība pat pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes apstākļos neatteicās no sākotnējā plāna īstenot nodokļu reformu. Tai skaitā, piemēram, no alternatīvo nodokļu režīmu reformām – autoratlīdzības, mikrouzņēmumu režīms utml. Lai gan loģika un veselais saprāts teica priekšā, ka krīzes laikā labāk neko neaiztikt un ļaut cilvēkiem mierīgi strādāt. Jo tas jebkurā gadījumā ir izdevīgāk valstij, nekā tas, ja mikrouzņēmumi aizvērsies ciet un to darbinieki ies pēc pabalstiem.
Tomēr valdošie aizgāja citā, neloģiskā ceļā. Tas pats deputāts Feldmans iepriekš nebija pārliecināts par to, ka prezidents parakstīs šādu budžeta paketi. Tiesa, riskēsim pieņemt, ka Levita kungs arī šoreiz neko neiebildīs valdībai, sevišķi, tik dramatiskos laikos. Turklāt Saeimai vairs nav iespējas atkārtoti izskatīt budžeta paketi – parlaments jau tā burtiski atrodas zem likumprojektu kaudzes. Ir aizgājis tik tālu, ka Saeimas prezidijs vairs neiekļauj plenārsēžu dienas darba kārtībā daļu dokumentu – gan tos, ka nāk no Ministru kabineta, gan to, kas nāk no Saeimas opozīcijas. Un kad aizvakar opozicionāri ar pārmetumiem metās virsū Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei par to, ka viņu iniciatīvas netika iekļautas darba dienas kārtībā, viņa atzina, ka parlamentam ir šausmīgs kavējums dokumentu izskatīšanā.
"Mēs neesam izskatījuši vēl 5. novembra sēdes darba kārtību," atgādināja spīkere.
Vispār jau, šķiet, arī deputāti ir apmulsuši, kādu dienas kārtību viņi izskata. Jo aizritējušajā ceturtdienā, piemēram, no rīta bija pirmā ārkārtas sēde, pēc tam otrā un trešā ārkārtas sēde, pēc kā deputāti bija jāatgriežas pie pagājušās ceturtdienas sēdes kārtības… Savukārt otrdien, kā zināms, deputāti apsprieda Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu.
Likumprojektu pieņemšanas procesu stipri bremzē arī attālinātais darba režīms. Tiesa, diez vai šobrīd, otrā koronavīrusa viļņa pīķī, deputāti uzdrīkstēsies atgriezties Saeimas plenārsēžu zālē.
RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.
Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.
Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.
9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.
Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.
Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.
RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.
Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.
Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.
"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.
Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.
Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.
Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.
Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.
Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.
No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.
Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.
Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.
Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.
Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.
Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.
Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.
Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei