Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
(atjaunots 19:50 14.11.2020)
Ierosinātais autoratlīdzību likumprojekts faktiski liedz iedzīvotājiem iespēju saprast savas tiesības, un, līdz ar to, šāds brāķēts likums, tā pieņemšanas gadījumā, visticamāk, kļūs par pamatojumu vērsties Satversmes tiesā.RĪGA, 15. novembris – Sputnik. "Ļoti interesanti, bet ne velna nevar saprast!" ar skumju ironiju konstatēja deputāti, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas jaunajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli".
Aptuveni pie tāda paša secinājuma nonāca pat Saeimas juristi, kuri, šķiet, jau ir pieraduši pie visa, raksta avīze "Segodņa". Taču arī viņiem bija grūti tikt skaidrībā ar formulējumiem, ko izdomāja Finanšu ministrijas ierēdņi. Runa ir par jaunu grozījumu redakciju, kuri nosaka nodokļu aplikšanas kārtību autoratlīdzībai.
Tiksimies tiesā?
Saeimas juristi un vairums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātu nonāca pie secinājuma, ka piedāvātā redakcija ir ārkārtīgi sarežģīta – un pašiem honorāru saņēmējiem jauno nodokļu iekasēšanas sistēmu saprast būs praktiski neiespējami.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji atgādināja, ka tiesiskā valstī katram iedzīvotājam ir jāzina savas tiesības. Šīs tiesības garantē arī Satversme. Ierosinātais autoru atlīdzību likumprojekts faktiski liedz iedzīvotājiem iespēju saprast savas tiesības, un, līdz ar to, šāds brāķēts likums, tā pieņemšanas gadījumā, visticamāk, kļūs par pamatojumu vērsties Satversmes tiesā.
Kā zināms, autoratlīdzību nodokļa aprēķināšanas projektu kritizēja arī prezidents, pēc kā Finanšu ministrija pilnveidoja savus piedāvājumus. Taču labāk, spriežot pēc visa, nav kļuvis…
Tātad, juristi savu vārdu ir pateikuši. Taču piedāvātais likumprojekts ietilpst tā saucamajā budžeta paketē, un tas nozīmē, ka valdošajiem deputātiem ir pienākums ievērot koalīcijas disciplīnu un jāatbalsta viss, ko piedāvā valdība. Tā notika arī šoreiz – brāķētajam likumprojektam parlamentārieši deva zaļo gaismu.
Nāksies balsot par brāķi
Ceturtdien Saeimas plenārsēdē viens no koalīcijas deputātiem – Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) – atzinās: viņš un viņa kolēģi ir spiesti balsot par vienu vai otru brāķētu likumprojektu vien tāpēc, ka pandēmijas izraisītās krīzes laikā ir svarīgi saglabāt valdību. Paskaidrosim: saskaņā ar Satversmi, ja Saeima otrā lasījuma laikā neatbalsta nākamā gada budžetu, valdība automātiski atkāpjas. Lai tas nenotiktu, valdošie deputāti spiedīs pogu "par" balsojumos par absolūti brāķētiem grozījumiem.
"Patlaban esam situācijā, kur valsti nedrīkstētu atstāt bez valdības. Tas liek visām iesaistītajām pusēm būt nedaudz piesardzīgākām un, iespējams, nedaudz mazāk agresīvām pret Reira budžeta brāķi," paziņoja Feldmans.
Atgādināsim, ka valdība pat pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes apstākļos neatteicās no sākotnējā plāna īstenot nodokļu reformu. Tai skaitā, piemēram, no alternatīvo nodokļu režīmu reformām – autoratlīdzības, mikrouzņēmumu režīms utml. Lai gan loģika un veselais saprāts teica priekšā, ka krīzes laikā labāk neko neaiztikt un ļaut cilvēkiem mierīgi strādāt. Jo tas jebkurā gadījumā ir izdevīgāk valstij, nekā tas, ja mikrouzņēmumi aizvērsies ciet un to darbinieki ies pēc pabalstiem.
Deputāti neko nepagūst izdarīt
Tomēr valdošie aizgāja citā, neloģiskā ceļā. Tas pats deputāts Feldmans iepriekš nebija pārliecināts par to, ka prezidents parakstīs šādu budžeta paketi. Tiesa, riskēsim pieņemt, ka Levita kungs arī šoreiz neko neiebildīs valdībai, sevišķi, tik dramatiskos laikos. Turklāt Saeimai vairs nav iespējas atkārtoti izskatīt budžeta paketi – parlaments jau tā burtiski atrodas zem likumprojektu kaudzes. Ir aizgājis tik tālu, ka Saeimas prezidijs vairs neiekļauj plenārsēžu dienas darba kārtībā daļu dokumentu – gan tos, ka nāk no Ministru kabineta, gan to, kas nāk no Saeimas opozīcijas. Un kad aizvakar opozicionāri ar pārmetumiem metās virsū Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei par to, ka viņu iniciatīvas netika iekļautas darba dienas kārtībā, viņa atzina, ka parlamentam ir šausmīgs kavējums dokumentu izskatīšanā.
"Mēs neesam izskatījuši vēl 5. novembra sēdes darba kārtību," atgādināja spīkere.
Vispār jau, šķiet, arī deputāti ir apmulsuši, kādu dienas kārtību viņi izskata. Jo aizritējušajā ceturtdienā, piemēram, no rīta bija pirmā ārkārtas sēde, pēc tam otrā un trešā ārkārtas sēde, pēc kā deputāti bija jāatgriežas pie pagājušās ceturtdienas sēdes kārtības… Savukārt otrdien, kā zināms, deputāti apsprieda Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu.
Likumprojektu pieņemšanas procesu stipri bremzē arī attālinātais darba režīms. Tiesa, diez vai šobrīd, otrā koronavīrusa viļņa pīķī, deputāti uzdrīkstēsies atgriezties Saeimas plenārsēžu zālē.
Tagi:
"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.
Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.
Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.
Tagi:
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.
Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.
"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.
Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.
"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.
Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.
Ungārijai drīkst, pārējiem – nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.
"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.
EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".
"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.
Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"
Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.
Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.
Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.
Tagi: