Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, foto no arhīva

Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu

34
(atjaunots 15:51 14.11.2020)
Ērta nodokļu sistēma, ir cilvēki, ostas: iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paskaidroja, kādā veidā Latvijai izdodas pārvilināt ārzemju uzņēmējus.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Radio Baltkom intervijā Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nosauca Latviju par ideālu platformu ārzemju kompāniju darbam.

Ministrs pastāstīja, ka šobrīd Latvijai izdodas pārvilināt ārzemju uzņēmējus savā teritorijā. Viņi brauc un atved līdzi klientus no citām Eiropas Savienības valstīm, ASV un Āzijas.

Taču Latvija neinteresē ārzemju biznesmeņus kā tirgus, tā interesē tos kā biznesa platforma – vieta, kur var strādāt un kur var maksāt nodokļus.

Tāpat Ģirģens piebilda, ka Latvijā ir ērti un droši, tādēļ biznesmeņi cer, ka spēs ar savām ģimenēm mierīgi dzīvot, atpūsties un nedomāt par klimatu, terorismu un kaut kādiem citiem draudiem.

IeM vadītājs uzskata, ka ārzemju biznesmeņi ir tikpat ērti Latvijai, cik tā ir ērta viņiem. Viņaprāt, ārzemju kompānijas uzlabos vietējā Latvijas biznesa stāvokli un palīdzēs realizēt Latvijas ekonomisko potenciālu.

Ministrs komentēja arī aktuālāko tematu – Baltkrievijas kompāniju pārcelšanos uz Latviju. Ģirģens uzsvēra, ka Latvijai ir potenciāls – cilvēki, ostas, laba ģeopolitiskā situācija. Tāpēc Baltkrievijas uzņēmēji ir gatavi izveidot valstī 1000 jaunu darbavietu, kā arī attīstīt sadarbību ar vietējo biznesu.

Pēc tam, kad Baltkrievijā sākās nemieri, Latvija parosījās un aicināja baltkrievu uzņēmējus pārcelties uz tās teritoriju. Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesa pieteikumus. Paralēli notiek darbs ar Latvijas finanšu iestādēm, lai izveidotu "zaļo koridoru" ārzemju kompānijām, kuras izlēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

LIAA pat pateica, ka konsultējuši vairāk nekā simts Baltkrievijas kompāniju jautājumos, kas saistīti ar pārdislokācijas uz Latviju.

Oktobrī tika ziņots, ka lēmumu strādāt Latvijā pieņēmušas 17 kompānijas, reāli darbu uzsāka vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvešanu. Pēc šo 17 uzņēmumu plānotā, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse šo kompāniju iepriekš strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā.

Taču Baltkrievijas kompāniju pārvilkšanas lietā uz Latviju iesaistījās Valsts drošības dienests, kur paziņoja, ka ir jāņem vērā riski, kas ir saistīti ar iespējamām izlūkošanas darbībām no baltkrievu puses. Turklāt banku neuzticība trešo valstu pārstāvjiem var kļūt par šķērsli ceļā uz kontu atvēršanu uzņēmumiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs pat bija paziņojis, ka sarunas par masveida baltkrievu uzņēmēju pārcelšanos uz Latviju ir parasta politiska propaganda. Pēc Lemberga domām, biznesam Latvijā neļaus atvērt kontu, jo varasiestādes ir devušas uzstādījumu – nesadarboties ar nerezidentiem.

34
Tagi:
ārzemnieki, Uzņēmēji, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Izpeldēsim vai nē: kas notiks ar Latviju pēc otrā Covid-19 viļņa
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Covid-19 netraucē: Latvijā ieradušies tūkstošiem viesstrādnieku
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

10
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

10
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

35
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

35
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju