Vīrietis tukšā birojā, foto no arhīva

Krīze būs spēcīga: biznesa pesimisms Latvijā ir sasniedzis 2008. gada krīzes līmeni

44
(atjaunots 15:34 14.11.2020)
Spriežot pēc uzņēmēju noskaņojuma, ekonomiskā nozīmē vissmagākie mēneši Latvijā vēl ir tikai priekšā; par ko vēl liecina biznesa aptaujas rezultāti.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Saskaņā ar Latvijas uzņēmēju aptaujas datiem, viņu noskaņojums 2020. gada trešajā ceturksnī ir pesimistisks, atšķirībā no zināma optimisma, kurš bija raksturīgs šai grupai vēl pērn un aizpagājušajā gadā. Pašreizējais biznesmeņu noskaņojums ir pielīdzināms tam, kurš bija 2008. gadā, kad Latvijā izvērtās ekonomiskā krīze, – uzņēmējiem ir sliktas priekšnojautas attiecībā uz to, kas var sagaidīt valsti un tās iedzīvotājus pārredzamā nākotnē.

Kārtējās krīzes gaidās

Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pasūtījuma SKDS centra veiktais pētījums "LTRK Ekonomikas indekss" ir labs indikators, kurš raksturo Latvijas uzņēmēju noskaņojumu – cik optimistisks vai pesimistisks tas ir. Indeksa komponentes ļauj analizēt datus par esošās situācijas vērtējumu uzņēmēju vidē gan kopumā, gan noteiktās nozarēs, kā arī prognozēt to attīstību perspektīvā, tuvākā pusgada laikā.

Ja kopējais indeksa rādītājs pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par Latvijas uzņēmēju optimismu. Ja indeksa rādītājs nesasniedz šo robežu, tad var runāt par pesimistisku noskaņojumu, tātad, arī par to, ka noteiktas tautsaimniecības nozares vai arī visu valsts ekonomiku var gaidīt problēmas.

2020. gada trešajā ceturksnī indekss turpināja lejupslīdi, kura iezīmējās šī gada sākumā. Tā, ja 2019. gada pirmajā ceturksnī, kā arī visā 2018. un 2017. gadā LTRK Ekonomikas indeksa rādītājs vidēji sastādīja 51 punktu, tātad, norādīja uz mēreni pozitīvu uzņēmēju noskaņojumu, tad 2020. gada pirmajā ceturksnī tas noslīdēja līdz 38,50 punktiem, savukārt šobrīd sastāda 41,69 punktus. Šāds kritums skaidri parāda, ka nekādu cerību uz drīzu Latvijas ekonomikas izaugsmi uzņēmējiem nav.

Drīzāk otrādi, biznesmeņi gatavojas tam, ka Latviju var pārņemt kārtējā ekonomiskā krīze, jo esošā tendence līdzinās tai, kas bija vērojama pirms 2008.-2010. gada ekonomiskās krīzes, kura nopietni iedragāja Latvijas labklājību. Tikpat zemi indeksa rādītāji bija 2008. gada trešajā ceturksnī, kad jau visiem bija  skaidrs, ka krīze ir klāt. Vispesimistiskākie uzņēmēju noskaņojumi bija 2009. gada otrajā ceturksnī un sastādīja 31,16 punktus. Tādēļ nevar izslēgt, ka sliktākie laiki valsts ekonomikā vēl ir tikai priekšā.

Pesimisms visās nozarēs

Indeksa kritums notiks visās tautsaimniecības nozarēs. Vismazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kur indekss sastādīja 45,31 punktu. Tālāk seko celtniecība (44,20) un rūpniecība (43,35). Taču vispesimistiskāk noskaņoti vadītāji pakalpojumu nozarē (39,12), kura visspēcīgāk cietusi koronavīrusa pandēmijas un atkārtotas ārkārtējās situācijas ieviešanas valstī dēļ.

Pesimistiski noskaņojumi tiek fiksēti visos uzņēmumos, neatkarīgi no to darbinieku skaita. Viszemāko pesimisma līmeni demonstrē vidējo (43,64), mazo uzņēmumu (41,99) un mikrouzņēmumu (40,35) vadītāji. Savukārt lielo uzņēmumu īpašnieku noskaņojums ir nedaudz sliktāks (39,98), bet ja atceras, ka, salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni, tas samazinājies vēl par 2,5 punktiem, tas nozīmē, ka šī biznesmeņu grupa acīmredzami necer uz drīzu situācijas uzlabošanos.

Visnotaļ pesimistiski ir uzņēmēji, kuri vada firmas ar vismazāko un vislielāko apgrozījumu, kur indeksa rādītāji sastāda, attiecīgi 40,94 un 38,70 punktus. Savukārt uzņēmēji ar vidēju apgrozījumu ir noskaņoti nedaudz mazāk pesimistiski.

Optimismu neizjūt biznesmeņi visos Latvijas reģionos. Turklāt Latgalē – valsts ekonomiski atpaliekošākajā reģionā – indekss demonstrē vissliktāko rādītāju – 36,27 punktus. Tiesa, Rīgas uzņēmējiem tas nav īpaši augstāks – 41,17, kas skaidri parāda, ka galvaspilsēta arī negaida ātru ekonomikas izaugsmi.

Indeksu kritums ir vērojams gan eksportējošo (42,45), gan neeksportējošo (41,88) firmu vidū, kas liecina par to, ka problēmas ir skārušas ne vien Latviju, bet arī citas valstis. Līdz ar to gaidāmās ekonomiskās krīzes sekas var izrādīties daudz sliktākas, nekā bija pirms 10 gadiem. Jo šobrīd pandēmija ir skārusi visu Eiropas Savienību, un neviena no ES valstīm nevar palielīties ar stabilu situāciju, tādēļ ekonomikas lejupslīde ir gaidāma ne vien Latvijā, bet arī visās pārējās Eiropas valstīs.

Cerībā uz brīnumu

Tajā pašā laikā, salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni, uzņēmēju noskaņojums ir nedaudz uzlabojies. Piemēram, tajā pašā tirdzniecībā indeksa rādītājs palielinājies gandrīz par 7 punktiem, savukārt celtniecībā – par 5. Savukārt mazo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir palielinājies par veseliem astoņiem punktiem. Indeksa rādītāji ir palielinājušies visos Latvijas reģionos, taču vislielāko pieaugumu demonstrēja Zemgale (+8,5), Kurzeme (+5) un Vidzeme (_4). Kāpums tiek fiksēts gan eksportējošo, gan neeksportējošo uzņēmumu vidū.

Tomēr nevajadzētu sevi maldināt par šiem datiem, jo līdz situācijas uzlabojumam vēl ir tālu. Tā, šī brīža stāvokli uzņēmējdarbībā raksturo tagadnes indekss, kurš 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 39,11 punktus, kas liecina par vidēji pesimistisku vērtējumu esošai realitātei. Zemāks vērtējums bija vērojams tikai 2010. gada pirmajā ceturksnī, kas tieši norāda, ka neko labu tuvākajā laikā uzņēmēji negaida.

Nākotnes indekss (44,26), kurš prognozē biznesmeņu noskaņojumu nākošajā pusgadā, arī ir raksturojams ar zināmu pesimismu. Tiesa, ir jāatzīmē, ka 2020, gadā tas bija daudz zemāk un ir palielinājies par aptuveni 18 punktiem. Tādēļ, spriežot pēc visa, uzņēmēji tomēr cer uz zināmu uzlabošanos nākamgada, lai gan netiek izslēgts, ka šī cerība ir saistīta tikai ar ticību brīnumam. Jo pēc visiem objektīviem vērtējumiem ekonomikas iziešana līmenī pirms pandēmijas labākajā gadījumā notiks vien 2022. gadā.

Tādēļ ir absolūti loģiski, ka ekonomikas izaugsmei Latvijā pusgada laikā tic vien 10% uzņēmēju, savukārt absolūtais vairākums – 59% – domā pretēji. Nedaudz optimistiskāk uzņēmēji vērtē ekonomisko aktivitāti savā nozarē – 15% cer uz uzlabošanos pēc pusgada, tomēr arī šeit 46% gatavojas sliktākajam scenārijam. Tādējādi bizness skaidri liek noprast, ka priekšā Latviju sagaida ne tie labākie laiki, kas, neapšaubāmi, bēdīgi ietekmēs republikas iedzīvotājus.

44
Tagi:
krīze, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Izpeldēsim vai nē: kas notiks ar Latviju pēc otrā Covid-19 viļņa
Arodbiedrības rosina mainīt Covid-19 atbalsta sniegšanas kārtību
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Latvijas valdība ir gatava piešķirt 49 miljonus eiro valsts atbalstam
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

34
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

34
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

52
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

52
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

0
(atjaunots 13:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

0
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente