Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot

29
(atjaunots 15:56 12.11.2020)
Covid-19 joprojām apdraud veselību un dzīvību, kaitē valsts ekonomikai. Jau piektdien valdība sola likt lietā pavasarī iemēģinātos finansiālā atbalsta mehānismus gan biznesam, gan algotajiem darbiniekiem. Kādu atbalstu nodrošinās Kariņa valdība?

RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Ministru kabinets apstiprinājis atbalsta pasākumus uzņēmumiem un darbiniekiem. Tūlīt gan jāpiebilst: valdība neuzskata, ka apstiprinātie soļi būtu galīgi. Tas ir, mijiedarbībā ar nozaru asociācijām, iespējams, tiks ieviesti arī citi finansiālās un cita veida palīdzības mehānismus, raksta BВ.lv.

Svarīgs aspekts: šķiet, ministri patiešām ir ņēmuši vērā pavasara ārkārtējās situācijas mācību un ir gatavi palīdzēt lielākā apjomā vai ar humānākiem, ja tā varētu izteikties, noteikumiem.

Tātad uzņēmumi, kuru bizness ārkārtējās situācijas rezultātā ir būtiski ierobežots, var pretendēt uz subsīdijām no apgrozījuma līdzekļiem: 30% no uzņēmumā izmaksātās algas bruto, no kuras nomaksāts ienākumu un sociālais nodoklis. Ar noteikumu, ja kompānijas vidējais apgrozījums salīdzinājuma ar augustu, septembri un oktobri krities vismaz par 20%.

Savukārt darbinieki, kas zaudējuši darbu valdības ieviesto ierobežojumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves pabalstu. Pie tam, ja pavasarī minimālais pabalsta apjoms sasniedza 180 eiro, tagad – 330 eiro. Valdība palielinājusi arī maksimālo pabalstu no 700 līdz 1000 eiro. Svarīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar pavasari: tagad, aprēķinot pabalstu, tiks ņemts vērā nevis nomaksātā sociālā nodokļa izmērs, bet gan vidējās algas bruto izmērs. Pabalsts tiks aplēsts no 70% no deklarētās algas bruto no 1. augusta līdz 30. oktobrim.

Valdība pieliks pie algas!

Pie tam valdība nolēmusi subsidēt arī daļu algas darbiniekiem, kuri ieviesto ierobežojumu dēļ bija spiesti pāriet pie nepilnas darba dienas. Tādiem darbiniekiem valsts subsidēs algu līdz 500 eiro apmērā par katru darbinieku. Tātad, ja alga bruto pirms ārkārtējās situācijas sastādīja 1000 eiro, tagad uzņēmējs maksās darbiniekam 500 eiro, vēl 500 eiro piemaksās valsts.

Atzīmēsim, ka šis atbalsta mehānisms vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Nav šaubu, ka Brisele tādu soli atbalstīs. Pabalstu un citu palīdzības līdzekļu izmaksas varētu sākties decembrī.

Valdība noteikusi nozares, kas var pretendēt uz šiem atbalsta pasākumiem. To vidū ir restorāni, citas sabiedriskās ēdināšanas iestādes (bistro, ēdnīcas, kafejnīcas, bāri utt.), kinofilmu demonstrācijas uzņēmumi, skaistumkopšanas saloni, saunas, kosmētikas un masāžas pakalpojumu centri, baseini utt.), izglītības centri, atpūtas un bērnu centri, atrakcijas... Nozaru sarakstu iespējams paplašināt.

Iespējamas nodokļu brīvdienas!

Aizvakar finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka biznesam joprojām pieejami dažādi finanšu instrumenti, kas ieviesti jau pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Tos uzrauga aģentūra Altum. To starpā ir valsts garantijas eksporta uzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem un kredītu brīvdienas.

Reira kungs atgādināja uzņēmējiem, ka līdz gada beigām firmas var vērsties VID ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas, pat uz trim gadiem. Pagaidām uzņēmēji var ar tādu lūgumu vērsties VID līdz 31. decembrim, tomēr valdība plāno pagarināt iespēju līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Dīkstāves pabalstiem FM rezervējusi 65 miljonus eiro. Subsīdijām apgrozījuma līdzekļiem pieejami 30 miljoni. Algu piemaksām FM plāno iztērēt vairāk nekā 20 milj. Jāpiebilst, ka tie ir tikai aptuvenie izdevumi. Nepieciešamības gadījumā valsts būs gatava piešķirt papildu līdzekļus.

Finanšu ministrs pastāstīja, ka jau pavasarī pandēmijas seku, arī ekonomisko seku likvidācijai rezervēti vairāk nekā 3 miljardi eiro. Patlaban iztērēti 1,3-1,5 miljardi. Tātad Valsts kasē ir pietiekami līdzekļi cīņai ar Covid-19 sekām ekonomikā.

Zināms, ka... nekas nav zināms

Šodien neviens nevar pateikt, kad būs iespējams atcelt ārkārtējo situāciju un sākt pakāpeniski atcelt ieviestos ierobežojumus. Covid-19 jau aiznesis vairāk nekā simt dzīvības, infekcijas pacientu skaits slimnīcās joprojām pieaug un rada ļoti bīstamu veselības aprūpes sistēmas pārslodzi. Nekas cits neatliek, kā ierobežot ikdienas sakarus, ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus un cerēt, ka tie palīdzēs apturēt Covid-19 triumfālo gājienu.

Valdība jau izlēmusi, ka minētie palīdzības pasākumi saglabāsies no 9. novembra līdz 31. decembrim. Tātad var pieņemt, ka ārkārtējās sistēmas režīms, kas pašlaik noteikts līdz 6. decembrim, tiks pagarināts.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka valdība guvusi mācību no pavasarī pieņemtajiem lēmumiem. Jau decembra sākumā būs redzams, kā tie darbosies, kad ārkārtējās sistēmas upuri – darba devēji un darbinieki vērsīsies pēc finansiālās palīdzības.

29
Tagi:
ministru kabinets, Krišjānis Kariņš, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Valdības lēmums var līdz galam iznīcināt Latvijas kafejnīcas un restorānus
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Sociālajai aizsardzībai Latvija tērē vismazāk ES
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

29
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

29
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

51
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

51
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas