Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot

34
(atjaunots 15:56 12.11.2020)
Covid-19 joprojām apdraud veselību un dzīvību, kaitē valsts ekonomikai. Jau piektdien valdība sola likt lietā pavasarī iemēģinātos finansiālā atbalsta mehānismus gan biznesam, gan algotajiem darbiniekiem. Kādu atbalstu nodrošinās Kariņa valdība?

RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Ministru kabinets apstiprinājis atbalsta pasākumus uzņēmumiem un darbiniekiem. Tūlīt gan jāpiebilst: valdība neuzskata, ka apstiprinātie soļi būtu galīgi. Tas ir, mijiedarbībā ar nozaru asociācijām, iespējams, tiks ieviesti arī citi finansiālās un cita veida palīdzības mehānismus, raksta BВ.lv.

Svarīgs aspekts: šķiet, ministri patiešām ir ņēmuši vērā pavasara ārkārtējās situācijas mācību un ir gatavi palīdzēt lielākā apjomā vai ar humānākiem, ja tā varētu izteikties, noteikumiem.

Tātad uzņēmumi, kuru bizness ārkārtējās situācijas rezultātā ir būtiski ierobežots, var pretendēt uz subsīdijām no apgrozījuma līdzekļiem: 30% no uzņēmumā izmaksātās algas bruto, no kuras nomaksāts ienākumu un sociālais nodoklis. Ar noteikumu, ja kompānijas vidējais apgrozījums salīdzinājuma ar augustu, septembri un oktobri krities vismaz par 20%.

Savukārt darbinieki, kas zaudējuši darbu valdības ieviesto ierobežojumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves pabalstu. Pie tam, ja pavasarī minimālais pabalsta apjoms sasniedza 180 eiro, tagad – 330 eiro. Valdība palielinājusi arī maksimālo pabalstu no 700 līdz 1000 eiro. Svarīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar pavasari: tagad, aprēķinot pabalstu, tiks ņemts vērā nevis nomaksātā sociālā nodokļa izmērs, bet gan vidējās algas bruto izmērs. Pabalsts tiks aplēsts no 70% no deklarētās algas bruto no 1. augusta līdz 30. oktobrim.

Valdība pieliks pie algas!

Pie tam valdība nolēmusi subsidēt arī daļu algas darbiniekiem, kuri ieviesto ierobežojumu dēļ bija spiesti pāriet pie nepilnas darba dienas. Tādiem darbiniekiem valsts subsidēs algu līdz 500 eiro apmērā par katru darbinieku. Tātad, ja alga bruto pirms ārkārtējās situācijas sastādīja 1000 eiro, tagad uzņēmējs maksās darbiniekam 500 eiro, vēl 500 eiro piemaksās valsts.

Atzīmēsim, ka šis atbalsta mehānisms vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Nav šaubu, ka Brisele tādu soli atbalstīs. Pabalstu un citu palīdzības līdzekļu izmaksas varētu sākties decembrī.

Valdība noteikusi nozares, kas var pretendēt uz šiem atbalsta pasākumiem. To vidū ir restorāni, citas sabiedriskās ēdināšanas iestādes (bistro, ēdnīcas, kafejnīcas, bāri utt.), kinofilmu demonstrācijas uzņēmumi, skaistumkopšanas saloni, saunas, kosmētikas un masāžas pakalpojumu centri, baseini utt.), izglītības centri, atpūtas un bērnu centri, atrakcijas... Nozaru sarakstu iespējams paplašināt.

Iespējamas nodokļu brīvdienas!

Aizvakar finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka biznesam joprojām pieejami dažādi finanšu instrumenti, kas ieviesti jau pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Tos uzrauga aģentūra Altum. To starpā ir valsts garantijas eksporta uzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem un kredītu brīvdienas.

Reira kungs atgādināja uzņēmējiem, ka līdz gada beigām firmas var vērsties VID ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas, pat uz trim gadiem. Pagaidām uzņēmēji var ar tādu lūgumu vērsties VID līdz 31. decembrim, tomēr valdība plāno pagarināt iespēju līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Dīkstāves pabalstiem FM rezervējusi 65 miljonus eiro. Subsīdijām apgrozījuma līdzekļiem pieejami 30 miljoni. Algu piemaksām FM plāno iztērēt vairāk nekā 20 milj. Jāpiebilst, ka tie ir tikai aptuvenie izdevumi. Nepieciešamības gadījumā valsts būs gatava piešķirt papildu līdzekļus.

Finanšu ministrs pastāstīja, ka jau pavasarī pandēmijas seku, arī ekonomisko seku likvidācijai rezervēti vairāk nekā 3 miljardi eiro. Patlaban iztērēti 1,3-1,5 miljardi. Tātad Valsts kasē ir pietiekami līdzekļi cīņai ar Covid-19 sekām ekonomikā.

Zināms, ka... nekas nav zināms

Šodien neviens nevar pateikt, kad būs iespējams atcelt ārkārtējo situāciju un sākt pakāpeniski atcelt ieviestos ierobežojumus. Covid-19 jau aiznesis vairāk nekā simt dzīvības, infekcijas pacientu skaits slimnīcās joprojām pieaug un rada ļoti bīstamu veselības aprūpes sistēmas pārslodzi. Nekas cits neatliek, kā ierobežot ikdienas sakarus, ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus un cerēt, ka tie palīdzēs apturēt Covid-19 triumfālo gājienu.

Valdība jau izlēmusi, ka minētie palīdzības pasākumi saglabāsies no 9. novembra līdz 31. decembrim. Tātad var pieņemt, ka ārkārtējās sistēmas režīms, kas pašlaik noteikts līdz 6. decembrim, tiks pagarināts.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka valdība guvusi mācību no pavasarī pieņemtajiem lēmumiem. Jau decembra sākumā būs redzams, kā tie darbosies, kad ārkārtējās sistēmas upuri – darba devēji un darbinieki vērsīsies pēc finansiālās palīdzības.

34
Tagi:
ministru kabinets, Krišjānis Kariņš, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Valdības lēmums var līdz galam iznīcināt Latvijas kafejnīcas un restorānus
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Sociālajai aizsardzībai Latvija tērē vismazāk ES

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

30
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

30
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Labklājības ministrija, foto no arhīva

Ar vienu roku dod, ar otru atņem: dīkstāves pabalstu laiks netiek iekļauts stāžā

25
(atjaunots 11:54 06.05.2021)
Labklājības ministrija izstrādājusi Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumus, kas paredz iekļaut darba stāžā pabalstu saņemšanas laiku.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņem dīkstāves pabalstus sakarā ar krīzi Covid-19 pandēmijas rezultātā. Tomēr, saskaņā ar pašreizējo likumu, pabalstu saņemšanas laiks netiek iekļauts stāžā, jo no šiem pabalstiem netiek atrēķināti sociālie maksājumi. Labklājības ministrija steigšus labo likumu, raksta MK-Latvija.

Patlaban sociāli neapdrošināti palikuši cilvēki, kuri saņem krīzes pabalstus: valsts dīkstāves pabalsts darbiniekiem, vecāku pabalsta izmaksu pagarināšana, piemaksa dīkstāves pabalstam par apgādībā esošu bērnu, bezdarba pabalsts, jaunā speciālista pabalsts bezdarba apstākļos.

Vienīgais izņēmums – pensiju apdrošināšana, kam krīzes pabalstu saņēmēji varēja pievienoties brīvprātīgi, apmaksājot šīs iemaksas patstāvīgi.

Tomēr Labklājības ministrija pamanījusi savu nevērību, un situācija drīz tiks labota, pateicoties Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem, sola resors.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa pastāstīja, ka grozījumi paredz pielīdzināt darba stāžam krīzes pabalsta saņemšanas periodus. Šie periodi tiks uzskatīti par sociālās apdrošināšanas periodiem, kuru laikā persona bija apdrošināta kā darbinieks vai pašnodarbinātais. Tāpēc cilvēki nezaudēs tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas izmaksām un valsts pensijām.

Šos periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, kas dāvā tiesības uz valsts pensiju, un tiesības uz sociālās apdrošināšanas un apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, jaunos noteikumus attiecinās arī uz iepriekš izmaksātajiem krīzes pabalstiem.

Likums attieksies uz visiem obligāto iemaksu maksātājiem: darba devējiem, darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kuri veic pensiju apdrošināšanas obligātās iemaksas un kas par šiem periodiem maksās solidaritātes sistēmas ietvaros.

25
Tagi:
darba tirgus, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

0
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

0
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās