RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

© AFP / JOHN THYS

"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

© CC0 / svklimkin

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

© CC BY 2.0 / Marco Verch

Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Sputnik / Sergey Melkonov

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņem dīkstāves pabalstus sakarā ar krīzi Covid-19 pandēmijas rezultātā. Tomēr, saskaņā ar pašreizējo likumu, pabalstu saņemšanas laiks netiek iekļauts stāžā, jo no šiem pabalstiem netiek atrēķināti sociālie maksājumi. Labklājības ministrija steigšus labo likumu, raksta MK-Latvija.

© CC BY 2.0 / Marco Verch

Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu

Patlaban sociāli neapdrošināti palikuši cilvēki, kuri saņem krīzes pabalstus: valsts dīkstāves pabalsts darbiniekiem, vecāku pabalsta izmaksu pagarināšana, piemaksa dīkstāves pabalstam par apgādībā esošu bērnu, bezdarba pabalsts, jaunā speciālista pabalsts bezdarba apstākļos.

Vienīgais izņēmums – pensiju apdrošināšana, kam krīzes pabalstu saņēmēji varēja pievienoties brīvprātīgi, apmaksājot šīs iemaksas patstāvīgi.

Tomēr Labklājības ministrija pamanījusi savu nevērību, un situācija drīz tiks labota, pateicoties Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem, sola resors.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa pastāstīja, ka grozījumi paredz pielīdzināt darba stāžam krīzes pabalsta saņemšanas periodus. Šie periodi tiks uzskatīti par sociālās apdrošināšanas periodiem, kuru laikā persona bija apdrošināta kā darbinieks vai pašnodarbinātais. Tāpēc cilvēki nezaudēs tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas izmaksām un valsts pensijām.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Valsts parāds kāpj pāri malām: cik pandēmija izmaksājusi Latvijas budžetam?

Šos periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, kas dāvā tiesības uz valsts pensiju, un tiesības uz sociālās apdrošināšanas un apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, jaunos noteikumus attiecinās arī uz iepriekš izmaksātajiem krīzes pabalstiem.

Likums attieksies uz visiem obligāto iemaksu maksātājiem: darba devējiem, darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kuri veic pensiju apdrošināšanas obligātās iemaksas un kas par šiem periodiem maksās solidaritātes sistēmas ietvaros.