Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Latvijas valdība ir gatava piešķirt 49 miljonus eiro valsts atbalstam

15
(atjaunots 07:19 08.11.2020)
Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai novirzītu daļu valsts atbalsta sniegšanai ārkārtējās situācijas rezultātā cietušajām nozarēm, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs.

RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Finanšu ministrs Jānis Reirs pēc valdības sēdes piektdien, 6. novembrī, paziņoja, ka ārkārtējās situācijas laikā Latvijā valsts palīdzība varētu sastādīt aptuveni 49 miljonus eiro, kuri tiks paņemti no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", raksta jauns.lv.

Nepieciešamības gadījumā Valsts kasē atradīsies pietiekams daudzums līdzekļu, lai novirzītu tos atbalsta programmām, uzskata Reirs.

Dotajā brīdī precīzi nav zināms, kāds būs valsts atbalsts kompānijām, taču līdz 10. novembrim valdība centīsies atrisināt jautājumu ar tiem sektoriem, kuriem visvairāk nepieciešams valsts atbalsts, kurus ārkārtējās situācijas režīms ietekmēs vairāk, nekā pārējos, uzsvēra finanšu ministrs. Atbalsts šādām kompānijām tiks īstenots puslīdz tieša finansējuma veidā.

Tiek veidoti dažādi scenāriji, tiek izskatīts naudas atbalsta variants kompānijām, kuru nebūs jāatgriež, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemas periodā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valdība pieņēmusi lēmumu ieviests Latvijā ārkārtējās situācijas režīmu no pirmdienas, 9. novembra. Provizoriski, ārkārtējās situācijas režīms ilgs līdz 6. decembrim.

Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika pieņemts savstarpējā valdības un Krīzes vadības padomes sēdē un kļuva par ilgstošas apspriešanas rezultātu.

Saskaņā ar likumu, ārkārtējās situācijas režīms var tikt izsludināts uz laiku līdz 3 mēnešiem, un pēc tam pagarināts, ja pastāv šāda nepieciešamība.

15
Tagi:
Uzņēmēji, Jānis Reirs, pabalsts, Latvija, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Sociālajai aizsardzībai Latvija tērē vismazāk ES
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Jevgeņija Zaiceva

Krīze vēl ir priekšā: Zaiceva kritizē Latvijas Ekonomikas ministriju

15
(atjaunots 11:25 03.03.2021)
Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus, norāda neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija informēja, ka koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi izmaksa budžetam simts miljonus eiro mēnesī. Pēc iestādes informācijas, Latvijas IKP pērn samazinājās par 3,6%, eksports – par 2,7%, imports – par 3,3%.

Latvijas valsts eksperti nosauc skaitļus, nepaskaidrojot, ko tie tieši nozīmē, pastāstīja Sputnik Latvija neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

"Budžetam ir ieņēmumu un izdevumu daļa. Tāpēc izteikumu par to, cik valstij izmaksā ierobežojumi, var saprast divējādi. Vai tas nozīmē, ka valsts mēnesī tērē simts miljonus biznesa atbalstam, vai runa ir par neiemaksāto nodokļu summu?" klāsta Zaiceva.

Pēc viņas vārdiem, valsts kases pārskatā par janvāri figurē Latvijai unikāls kopējā budžeta proficīts 82 miljonu eiro apmērā. Zaiceva uzsvēra, ka 30 gadu laikā proficīts Latvijas gada budžetā ir bijis tikai vienu reizi.

"Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus," norādīja Sputnik.

Pēc ekonomistes domām, reālā statistika rāda, ka krīze Latvijā vēl ir priekšā.

"Zaudējumi gada budžeta izpildē ir septiņi procenti, un bezdarba līmenis nav īpaši liels... Tirdzniecības centri pagājušajā nedēļā izkāruši baltus karogus, proti, viņu biznesa izturības rezerve beidzas. Pagaidām dīkstāvē esošās nozares – sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecības centri, viesnīcas – neatlaiž savus darbiniekus un cilvēkiem ir kaut kāda nauda. Bet kas būs tālāk?" Zaiceva secināja.

Latvijas Ekonomikas ministrija šī gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā esošos ierobežojošos pasākumus, sagaida ekonomiskās aktivitātes kritumu. Pēc resora prognozēm, otrajā ceturksnī, sākoties pavasara sezonas darbiem, un līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, ekonomiskā aktivitāte sāks augt. Pēc provizoriskām prognozēm, Latvijā IKP pieaugums 2021. gadā sastādīs 3% vai pat vairāk.

Кризис еще впереди: Зайцева раскритиковала Минэкономики Латвии
15
Tagi:
krīze, IKP, Latvija
Pēc temata
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

Latvijas iedzīvotāji vēlas paplašināt "krīzes" atbalsta saņēmēju loku

14
(atjaunots 09:10 03.03.2021)
Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka vienreizējs pabalsts koronavīrusa seku pārvarēšanai būtu jāpiešķir dažādām iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.

Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.

Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Gandrīz izlabojusies

1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.

Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.

14
Tagi:
pabalsts, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Banku karte

Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem

0
(atjaunots 17:03 03.03.2021)
Policijas darbinieki atkal brīdina par telefona krāpniekiem, šopirmdien no lētticīgo latviešu kontiem pazuduši 16 000 eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Pirmajā pavasara dienā atkal aktivizējās telefona krāpnieki, informē Valsts policija. Šoreiz krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Komunikācija ar upuriem notiek galvenokārt krievu valodā, bet galvenais noziedznieku uzdevums ir izvilināt internetbankas pieejas datus - lietotājnumurus un paroles, kurus prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem (piemēram, izmantojot Smart-ID PIN kodi).

1. martā Rīgas Teikas iecirkņa policijas darbinieki saņēma informāciju no kādas Purvciema mikrorajona iedzīvotājas, kura informēja, ka no viņas bankas konta pazuduši 12 tūkstoši eiro. Izrādījās, ka cietušajai piezvanīja kāds vīrietis, kurš uzdevies par Luminor bankas darbinieku un brīdināja, ka no izsaucējas konta kāds mēģinot noņemt naudu. Vīrietis apgalvoja, ka to esot varētu apturēt tikai pieslēdzoties viņas Smart-ID.

Līdzīgi tika piekrāpta arī cita Rīgas iedzīvotāja, par kuru kļuva zināms Latgales policijas iecirkņa policijas darbiniekiem. Sieviete saņēma zvanu no it kā Swedbank darbinieces, kura informēja, ka no klientes bankas konta kāds cenšas noņemt naudu.

Cietusī uzticējusies zvanītāja solījumam novērst apdraudējumu un atklājusi bankas kartes numurus. Tā rezultātā viņai izkrāpti 1 163 eiro. Pēc tam krāpniece sacījusi, ka tiks atzvanīts no Luminor bankas drošības dienesta, jo izsaucēja ir šīs bankas kliente. No cita numura pārzvanījusi krieviski runājoša viltvārde, kas izkrāpusi vēl 843 eiro.

Savukārt Rīgas Kurzemes iecirkņa darbinieki ziņo par 1 930 eiro nolaupīšanu no Swedbank bankas konta. Šoreiz cietušais kļuva par viltus Swedbank konsultanta upuri.

Policijas darbinieki kārtējo reizi brīdina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam neizpaust savu bankas kontu pieejas datus. Ne banku darbinieki, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad neprasa atklāt šādu informāciju Tas, ka telefonsarunas laikā uzrādās Latvijas numurs vai pat valsts iestādes nosaukums, nenozīmē, ka zvana tiešām no Latvijas. Krāpnieki izmanto speciālus telefona numuru ģeneratorus.

Gadījumā, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī jāraksta iesniegums policijā. To var izdarīt portālā latvija.lv bez elektroniskā paraksta, vai ar elektronisko parakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv.

0
Tagi:
krāpnieki, bankas, policija
Pēc temata
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm
Latvijas iedzīvotājus cenšas "aptīrīt" pirms svētkiem: kāda ir populāra krāpnieku shēma
Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās