Rīgas TEC-2

Monopolistu strīds ir izdevīgs rīdziniekiem: regulators interesējas par siltumtarifiem

22
(atjaunots 14:10 07.11.2020)
Ne vien "Rīgas siltums", bet arī SPRK uzskata "Latvenergo" apkures cenu kāpumu par netipisku, jo nekādas ekstremālas svārstības dabasgāzes tirgū nav novērotas.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Sakarā ar "Rīgas siltuma" pieteikto apkures tarifu celšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzsākusi "Latvenergo" siltumenerģijas ražošanas izmaksu novērtējumu, vēsta Neatkarīgā.

Salīdzinājumā ar oktobri, novembrī "Latvenergo" siltumelektrostacijās ražotā siltuma cena ir pieaugusi par trešdaļu. Tieši šis siltums ar "Rīgas siltuma" starpniecību apsilda galvaspilsētas mājas.

Oktobrī siltums no TEC 1 maksāja 22,50 eiro par megavatstundu, savukārt no TEC 2 – 23,19 eiro par megavatstundu. Novembrī – attiecīgi 30,04 eiro un 31,63 eiro.

Gāze tradicionāli sadārdzinājusies

Pēc "Rīgas siltuma" domām, šis bija neparedzēts palielinājums, tāpēc uzņēmums vēlas paaugstināt arī savu tarifu par 11%. "Rīgas siltums" brīdina, ka, ja siltums, kas tiek pirkts no "Latvenergo", atkal sadārdzināsies, tarifu nāksies pārskatīt atkārtoti. Rīgas pašvaldības uzņēmums publiski apšaubīja "Latvenergo" tarifu pamatotību, savukārt "Latvenergo" atsaucas uz gāzes sadārdzinājumu.

Pēc vasaras krituma gāzes cenas patiešām ir palielinājušās, taču tas notiek katru gadu pirms ziemas sezonas, kad ir vērojams augsts pieprasījums. Turklāt šogad cenas nav tik augstas, kā agrāk – TTF gāzes neitrālais indekss šī gada novembrī sastāda 14,25 eiro par megavatstundu, savukārt 2018. gada novembrī tas vispār sastādīja 26,29 eiro par megavatstundu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arī uzskata, ka "Latvenergo" tarifu kāpums ir netipisks.

""Latvenergo" ražošanas tarifs nav ekonomiski pamatots, regulators pieprasīs AS "Latvenergo" veikt pārrēķinu un atbilstoši tam tiks pārskatīts arī AS "Rīgas siltums" tarifs. Iepirktās siltumenerģijas izmaksu pieaugumu AS "Rīgas siltums" tarifu projektā regulatoram ir jāizvērtē līdz šā gada 23. novembrim. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam regulatoram ir jāpieņem lēmums par AS "Rīgas siltums" tarifu. Ja gadījumā AS "Rīgas siltums" faktiskās izmaksas būs mazākas, AS "Rīgas siltums" nākamos periodos piemēros atbilstošu tarifa samazinājumu," ziņo regulators.

Regulators izvērtēs abus tarifus

Kompānija "Latvenergo" paziņoja par sava siltumtarifa palielināšanu 30. oktobrī. Uzņēmums "Rīgas siltums" reaģēja nekavējoties, 2. novembrī iesniedzot savu tarifu celšanas projektu. Tagad regulators pārbauda abus šos tarifus.

"Gadījumā, ja regulators izvērtējuma rezultātā gūs apstiprināju, ka AS "Latvenergo" ražošanas tarifs nav ekonomiski pamatots, regulators pieprasīs AS "Latvenergo" veikt pārrēķinu un atbilstoši tam tiks pārskatīts arī AS "Rīgas siltums" tarifs," atzīmē SPRK.

"Rīgas siltuma" projektu SPRK ir jāizskata līdz 23. novembrim. Ja tarifs tiks pārskatīts, un faktiskie "Rīgas siltuma" izdevumi būs zemāki, uzņēmumam arī būs jāsamazina tarifs par attiecīgo periodu.

Tādēļ teorētiski rīdziniekiem vēl ir cerība, ka divu monopolistu strīds nāks viņiem par labu, un tarifu pacelšana, ja netiks atcelta, tad vismaz nebūs tik strauja. Jo gāzes tirgū, uz kuru atsaucas "Latvenergo", šobrīd netiek vērotas nekādas straujas svārstības.

22
Tagi:
cenas, Rīga, apkure
Pēc temata
Apkures cenas atšķiras divas reizes: kur Latvijā maksās visvairāk un vismazāk
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus
Rekordzems tarifs Rīgā: gāzes cenas mainās trešo reizi četru mēnešu laikā
Donalds Tramps

Tramps apsolījis bloķēt ASV aizsardzības budžeta projektu

18
(atjaunots 11:26 04.12.2020)
Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2".

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka bloķēs saskaņoto aizsardzības budžeta projektu, jo kongresmeņi nav iekļāvuši tajā strīdīga panta grozījumus, vēsta RIA Novosti.

"Ļoti skumji mūsu tautai. Šķiet, senators Džims Inhofs neiekļaus aizsardzības budžetā grozījumu par 230. panta dzēšanu. (..) Pēdējā iespēja ir palaista garām. Es uzlikšu veto!" Tramps pastāstīja savā lapā Twitter.

Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Keilija Makinani informēja, ka Tramps bloķēs budžetu, ja no likuma par ētikas normu ievērošanu publikācijās netiks dzēsts 230. pants. Tas atbrīvo interneta platformas no atbildības par lietotāju komentāru saturu, kā arī dāvā servisiem iespējas veikt moderāciju.

Tramps uzsvēra, ka pants apdraud nacionālo drošību un vēlēšanas.

Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"  (Nord Stream 2). Piemēram, ierobežojumus plānots attiecināt uz kompānijām, kas veicina gāzesvada būvdarbiem nepieciešamo cauruļvadu izbūves kuģu pārdošanu, nomu vai piešķiršanu. Saskaņā ar iniciatīvu, ASV prezidents var atcelt sankcijas pret kādu no to subjektiem, ņemot vērā nacionālās intereses.

Savienotās Valstis, kas cenšas pārdot Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi, aktīvi iebilst pret Krievijas projektu. Oktobrī Vašingtona paplašināja sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un vērsa tās pret uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus cauruļvada izbūvē iesaistītajiem kuģiem. Šie ierobežojumi veido daļu no paketes PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Sertificējošā kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" (DNV GL) jau ziņoja, ka ierobežo plānoto pakalpojumu sniegšanu.

Novembrī Vācijas valdība negatīvi novērtēja eksteritoriālās sankcijas pret Krievijas gāzesvada projektu. Berlīne uzsvēra, ka koordinēs tālākos soļus ar partneriem Eiropā, Eiropas Komisiju un gāzesvada būvdarbos iesaistītajām kompānijām.

18
Tagi:
Ziemeļu straume 2, budžets, aizsardzība, Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Bild: Baidens apglabās gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

22
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

22
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

0
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt