Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada

22
(atjaunots 16:33 07.11.2020)
Pensijas pielikumi nonākuši kaut kādā apburtā lokā: ja tās apspriedīs tā, kā tas notiek pašlaik, naudu tām neatradīs nekad.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Finanšu ministrija pašlaik atsakās atbalstīt piemaksu atjaunošanu par stāžu līdz 1996. gadam Latvijas iedzīvotājiem, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada, bez rūpīgiem aprēķiniem, raksta Neatkarīgā.

Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja pensiju grozījumus un nespēja pieņemt lēmumu par deputāta Andreja Klementjeva ierosinājumu atjaunot piemaksas par stāžu visiem pensionāriem. Faktiski šo pašu piedāvājumu Labklājības ministrija izvirza jau divus gadus, taču apstiprināt to nekādā veidā neizdodas, lai gan tas ir guvis gan Latvijas Pensionāru federācijas, gan citu pensionāru organizāciju atbalstu.

Simtiem tūkstošu bez pielikuma

Šis jautājums skar visus, kas aizgājis pensijā, sākot ar 2012. gadu, kā arī visus, kas vēl plāno aiziet pensijā. Viņiem likums pielikums par stāžu līdz 1996. gadam nepienākas, savukārt tie, kas aizgāja pensijā agrāk, to saņem.

Labklājības ministrija sagatavoja pakāpeniskas piemaksas atgriešanas projektu, taču valdība to neapstiprināja, jo tai bija citas prioritātes. Ja projektu apstiprinātu, tad jau 2021. gadā pielikumu saņemtu vēl 20 300 vecuma pensionāri un 6300 invaliditātes pensionāri, kuri aizgāja pensijā 2012. un 2013. gadā.

Tā kā Sociālo un darba lietu komisija šobrīd strādā pie grozījumiem pensiju likumdošanā, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs iesniedza piedāvājumu papildināt likumu ar pārejas nosacījumiem, kuri atgrieztu cilvēkiem piemaksas, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada. No 2022. gada Klementjevs piedāvā piemaksāt par katru stāža gadu tiem, kas sāka saņemt pensiju 2012.-2014. gadā, no 2023. gada – tiem, kas aizgāja pensijā 2015. gadā, savukārt no 2026. gada – visiem, kam ir stāžs līdz 1996. gadam.

Klementjevs atgādināja, ka jautājumu par šīm piemaksām komisija izskata jau daudzus gadus, taču tālāk par sarunām lieta nevirzās. Savos grozījumos viņš izvēlējās tieši 2022. gadu, lai šie grozījumi stājas spēkā, saprotot, ka ir neperspektīvi cerēt uz piemaksu atjaunošanu nākamgad. Savukārt līdz 2022. gadam jau var ieplānot attiecīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu – saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, runa ir par papildu 12 miljoniem eiro.

Nepieciešams aprēķins

Labklājības ministrijas eksperte Dace Tušinska pastāstīja, ka iestāde atbalsta šo grozījumu, jo faktiski tieši to arī nosūtīja budžetam kā vienu no savām prioritātēm.

Pēc tam šajā sakarā palūdza izteikties Finanšu ministrijas pārstāvi Karinu Ploku.

"Labklājības ministrija nevar sarēķināt izdevumus tikai uz vienu gadu, jo mēs redzam, ka šim priekšlikumam būs ietekme uz citiem gadiem, tāpēc jābūt detalizētam plānam, cik tas maksās visus turpmākos gadus," uzsvēra Ploka.

No viņas sacītā izriet, ka paust savu viedokli šajā jautājumā Finanšu ministrija nevar.

Vērts atgādināt, ka vismaz pirms dažām sēdēm Labklājības ministrija Saeimā prezentēja trīs dažādus piemaksu izmaksas atjaunošanas variantus, katru ar savu tāmi. Jebkurā gadījumā žurnālistiem tie ir pieejami.

Vēl Ploka uzvēra, ka pensiju piemaksas nebūt nebija Labklājības ministrijas augstākās prioritātes, jo tās bija ienākumu minimuma līmeņa celšana atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam. Tiesa, diez vai Satversmes lēmuma izpildi par maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem var uzskatīt tikai par Labklājības ministrijas prioritāti – tam ir jābūt visas valdības pienākumam un uzdevumam, par ko skaidri paziņoja pati tiesa.

Tāpat Ploka paziņoja, ka šobrīd nevar apspriest 2022. gadu, jo visi ar 2022. gada budžetu saistītos jautājumus varēs risināt, kad tiks apstiprināts 2021. gada budžets. Satversmes Juridiskais birojs ieteica pārliecināties, vai ir nauda šim jaunievedumam, lai tas nekļūtu par kārtējo tukšo solījumu.

Pensijas pielikumi nonākuši kaut kādā apburtā lokā: ja tās apspriedīs tā, kā tas notiek pašlaik, naudu tām neatradīs nekad.

22
Pēc temata
Pensionārus Latvijā vēlas aplikt ar jaunu nodokli: uz ko tas attieksies
Latvija nav Īrija: kas pensionāriem par naudu, tas ierēdņiem – par brīvu
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Ko 2020. gads atnesis Latvijas pensionāriem – esošajiem un topošajiem
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

6
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

6
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

12
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

12
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena