Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada

32
(atjaunots 16:33 07.11.2020)
Pensijas pielikumi nonākuši kaut kādā apburtā lokā: ja tās apspriedīs tā, kā tas notiek pašlaik, naudu tām neatradīs nekad.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Finanšu ministrija pašlaik atsakās atbalstīt piemaksu atjaunošanu par stāžu līdz 1996. gadam Latvijas iedzīvotājiem, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada, bez rūpīgiem aprēķiniem, raksta Neatkarīgā.

Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja pensiju grozījumus un nespēja pieņemt lēmumu par deputāta Andreja Klementjeva ierosinājumu atjaunot piemaksas par stāžu visiem pensionāriem. Faktiski šo pašu piedāvājumu Labklājības ministrija izvirza jau divus gadus, taču apstiprināt to nekādā veidā neizdodas, lai gan tas ir guvis gan Latvijas Pensionāru federācijas, gan citu pensionāru organizāciju atbalstu.

Simtiem tūkstošu bez pielikuma

Šis jautājums skar visus, kas aizgājis pensijā, sākot ar 2012. gadu, kā arī visus, kas vēl plāno aiziet pensijā. Viņiem likums pielikums par stāžu līdz 1996. gadam nepienākas, savukārt tie, kas aizgāja pensijā agrāk, to saņem.

Labklājības ministrija sagatavoja pakāpeniskas piemaksas atgriešanas projektu, taču valdība to neapstiprināja, jo tai bija citas prioritātes. Ja projektu apstiprinātu, tad jau 2021. gadā pielikumu saņemtu vēl 20 300 vecuma pensionāri un 6300 invaliditātes pensionāri, kuri aizgāja pensijā 2012. un 2013. gadā.

Tā kā Sociālo un darba lietu komisija šobrīd strādā pie grozījumiem pensiju likumdošanā, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs iesniedza piedāvājumu papildināt likumu ar pārejas nosacījumiem, kuri atgrieztu cilvēkiem piemaksas, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada. No 2022. gada Klementjevs piedāvā piemaksāt par katru stāža gadu tiem, kas sāka saņemt pensiju 2012.-2014. gadā, no 2023. gada – tiem, kas aizgāja pensijā 2015. gadā, savukārt no 2026. gada – visiem, kam ir stāžs līdz 1996. gadam.

Klementjevs atgādināja, ka jautājumu par šīm piemaksām komisija izskata jau daudzus gadus, taču tālāk par sarunām lieta nevirzās. Savos grozījumos viņš izvēlējās tieši 2022. gadu, lai šie grozījumi stājas spēkā, saprotot, ka ir neperspektīvi cerēt uz piemaksu atjaunošanu nākamgad. Savukārt līdz 2022. gadam jau var ieplānot attiecīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu – saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, runa ir par papildu 12 miljoniem eiro.

Nepieciešams aprēķins

Labklājības ministrijas eksperte Dace Tušinska pastāstīja, ka iestāde atbalsta šo grozījumu, jo faktiski tieši to arī nosūtīja budžetam kā vienu no savām prioritātēm.

Pēc tam šajā sakarā palūdza izteikties Finanšu ministrijas pārstāvi Karinu Ploku.

"Labklājības ministrija nevar sarēķināt izdevumus tikai uz vienu gadu, jo mēs redzam, ka šim priekšlikumam būs ietekme uz citiem gadiem, tāpēc jābūt detalizētam plānam, cik tas maksās visus turpmākos gadus," uzsvēra Ploka.

No viņas sacītā izriet, ka paust savu viedokli šajā jautājumā Finanšu ministrija nevar.

Vērts atgādināt, ka vismaz pirms dažām sēdēm Labklājības ministrija Saeimā prezentēja trīs dažādus piemaksu izmaksas atjaunošanas variantus, katru ar savu tāmi. Jebkurā gadījumā žurnālistiem tie ir pieejami.

Vēl Ploka uzvēra, ka pensiju piemaksas nebūt nebija Labklājības ministrijas augstākās prioritātes, jo tās bija ienākumu minimuma līmeņa celšana atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam. Tiesa, diez vai Satversmes lēmuma izpildi par maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem var uzskatīt tikai par Labklājības ministrijas prioritāti – tam ir jābūt visas valdības pienākumam un uzdevumam, par ko skaidri paziņoja pati tiesa.

Tāpat Ploka paziņoja, ka šobrīd nevar apspriest 2022. gadu, jo visi ar 2022. gada budžetu saistītos jautājumus varēs risināt, kad tiks apstiprināts 2021. gada budžets. Satversmes Juridiskais birojs ieteica pārliecināties, vai ir nauda šim jaunievedumam, lai tas nekļūtu par kārtējo tukšo solījumu.

Pensijas pielikumi nonākuši kaut kādā apburtā lokā: ja tās apspriedīs tā, kā tas notiek pašlaik, naudu tām neatradīs nekad.

32
Pēc temata
Pensionārus Latvijā vēlas aplikt ar jaunu nodokli: uz ko tas attieksies
Latvija nav Īrija: kas pensionāriem par naudu, tas ierēdņiem – par brīvu
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Ko 2020. gads atnesis Latvijas pensionāriem – esošajiem un topošajiem

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

40
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

40
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

99
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

99
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības