Sieviete ar tukšu naudas maku, foto no arhīva

Piecu bērnu māmiņa: nodokļu reforma mani izsviež no darba tirgus

23
(atjaunots 13:30 05.11.2020)
Nodokļu reformas sekas valsts ekonomikā un cilvēku dzīvē būs daudz smagākas nekā koronavīrusam, uzskata pašnodarbināta sieviete no Daugavpils novada: viņa jūt, ka par vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta.

RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Gaidāmā nodokļu reforma smagi skars pašnodarbinātos, īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma, pašnodarbinātā Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta, raksta Neatkarīgā.

Viņa stāsta, ka pārcēlusies no Rīgas uz Daugavpils novadu, lai dzīvotu tuvāk dabai, pašiem audzētu pārtiku. Piecu bērnu audzināšanu viņa uzskata par galveno dzīvē, un viņai ir svarīgi pēc iespējas vairāk pavadīt laiku ar bērniem, nevis pazust darbā. Viņa vada pašvaldības folkloras ansambli un par to saņem 140 eiro – uz papīra. Toties darbs viņai sagādā prieku. Tomēr koronavīrusa dēļ pašdarbības kolektīvu darbs nopietni ierobežots.

Ilze ir pašnodarbinātā – palīdz rakstīt projektus un sniedz konsultācijas. Tas nes nelielus un neregulārus ienākumus – vienu mēnesi var nopelnīt 200-300 eiro, citu mēnesi - neko.

"Rīdziniekiem mani ienākumu cipari liksies nereāli smieklīgi, bet lauku iedzīvotāji gluži labi sapratīs, ka nav te laukos to naudīgo darba vietu. Tomēr nelieli ienākumi var būt pamatprasības apmierinoši, jo daļa no pilsētniekiem tipiskajiem izdevumiem neeksistē. Lai nodrošinātu komfortu ‒ mājokli, siltumu, ūdeni, lielu daļu pārtikas ‒ no lauku iedzīvotāja tiek prasīts laiks un fizisks darbs, bet ne lieli naudas ieguldījumi," skaidroja lauciniece.

Viņa uzsvēra, ka nesūdzas par dzīvi – ienākums ir neliels, tomēr ar to pietiek, un pats galvenais – tā ir viņas izvēle.

Tomēr nākamgad iecerētās nodokļu sistēmas pārmaiņas padara situāciju satraucošāku un neprognozejāmāku.

"Man sāk izskatīties, ka nodokļu reforma atstās vēl dziļākas pēdas ekonomikā un vairāk salauztu cilvēku nekā Covid-19," konstatēja Ilze.

Ļoti sarežģīta ir situācija pašvaldībās, kuru ienākumi saruks. Šobrīd tās histēriski meklē iespējas, kā samazināt izdevumus, konsolidēt štata vietas. Tiem, kuri šobrīd strādā uz pusslodzi mazajās lauku pašvaldībās, visticamāk, draud atlaišana.

Ilze norāda, ka pēc reformas viņu varēs labākajā gadījumā noalgot uz diviem mēnešiem gadā, piemēram, vienu mēnesi pirms Lieldienām un vienu - pirms Ziemassvētkiem. Tomēr tādā režīmā uzturēt ansambli neizdosies.

"Saprotu arī pašvaldības, jo naudas tām būs tik, cik būs. Turklāt jārēķinās, ka nodokļu reformas rezultātā palielināsies sociālais slogs. Daudzi paliks bez algota darba vai arī nespēs turpināt strādāt kā pašnodarbinātie. Visas šis problēmas gulsies uz pašvaldības pleciem," viņa uzsvēra.

Viņa norādīja: šajā pašvaldībā ir veltas visas Finanšu ministrijas cerības uz to, ka daudzi varēs sameklēt apmaksāto darbu.

"Ja tiešām plānotās nodokļu izmaiņas stāsies spēkā, es nezinu, ar ko tas beigsies. Arī man ir smagas pārdomas par to, ko darīt tālāk. Proti, pēc pašreiz iecerētās nodokļu reformas sanāk, ka pašnodarbinātai personai ar nelieliem ienākumiem, tas ir tādai kā man, katru mēnesi sociālajā nodoklī būs jāsamaksā 50 eiro neatkarīgi no tā, ir bijuši ienākumi vai ne. Redzot, kā tiek ieviesta nodokļu reforma, kuras rezultātā cilvēkiem paliks daudz mazāk naudas, mani māc bažas, ka mani pašnodarbinātā ienākumi varētu sarukt. Savukārt pašvaldībai es būšu kļuvusi ārkārtīgi neizdevīga, jo manam darba dēvējam par mani nodokļos būs jāsamaksā 3,14 reizes vairāk!

Valsts ar finansiālām represijām gatavojas mani izmest no darba tirgus. Kas man un citiem man līdzīgiem atliek šādā situācijā? Nestrādāt vispār, pāriet ēnu ekonomikā, reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstī?

Neviena no šīm iespējām mani nevilina, un dažas pat pilnībā nav pieņemamas. Tomēr pieņemu, ka būs cilvēki, kas, situācijas spiesti, kādu no tām izvēlēsies.

Sāpīga un nesaprotama ir valsts vēlme mazus ienākumus gūstošajiem atņemt arī to pašu mazumiņu," stāstīja Ilze.

Viņa uzsvēra, ka patiesībā vairs nebūs neviena nodokļu režīma, kas būtu piemērots tādiem, kuru ienākumi ir nelieli un neregulāri. Mikrouzņēmumu nodokļa un autoratlīdzību nodokļu režīmu grasās nākotnē likvidēt vispār, savukārt pašnodarbinātos ielikt vispārējā nodokļu režīmā.

"Es tieku smagi sodīta, ka esmu izvēlējusies dzīvi laukos, tālāk no civilizācijas, ka vēlos bērniem dot iespēju augt tīrā vidē, ka daudzas dzīvei nepieciešamās lietas sagādājam paši ar savu darbu, ka varu būt noderīga citiem un, galvenais, ka esmu atļāvusies būt neatkarīga," secināja Ilze Mežniece.

23
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji
Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

30
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

30
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

51
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

51
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

0
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana