Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Vīrusu un elektronu mednieki: Latvija skaidro, kādos apstākļos nepirks elektrību Krievijā

21
(atjaunots 14:56 04.11.2020)
Latvija nesaņem elektroenerģiju no Baltkrievijas pa tiešu saslēgumu, taču tā var ienākt valstī caur Krieviju, tāpēc valdība nolēmusi pieprasīt Krievijas koncernam elektrības izcelsmes sertifikātus.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Latvijas Ministru kabinets atbalstījis grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un izmantošanas noteikumos, kuri paredz: Krievijai nāksies apstiprināt, ka Latvijai piegādātā elektroenerģija ražota Krievijā. Pēc valdības domām, šādi noteikumi garantē: elektroenerģija no Baltkrievijas AES valstī nenokļūs.

Apstiprinātie noteikumi paredz, ka valsts uzņēmumam "Augstsprieguma tīkls" jāsaņem no Krievijas atbildīgās iestādes informāciju, kas apstiprinās: Latvijai piegādātā enerģija ražota Krievijā.

Ja kaimiņvalsts neiesniegs atbilstošos dokumentus, "Augstsprieguma tīkla" pienākums ir atteikties no elektroenerģijas piegādes saskaņošanas ar Krieviju.

Šo noteikumi neattiecas uz elektroenerģiju, kas nepieciešama energosistēmas līdzsvarošanai un stabilam darbam.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems, komentējot grozījumus, nosauca valdību par vīrusu un elektrības ķērājiem.

"Es Jums nodemonstrēšu īstu populismu. Skatīt bildi. Valdība, kas izķer vīrusus un elektrību. Kā fiziski viņi plāno to realizēt? Es nesaprotu, kā praktiski un fiziski viņi plāno šo izdarīt. Piespiest Krieviju neļaut Astravjecai pieslēgties vienotajai Krievijas elektroapgādes sistēmai? Un meinstrīm mediji nekritiski tikai mauc tālāk. Jo domā, ka visi ir pilnīgi lohi. Tas būtu aptuveni tāpat, ja valdība kontrolētu Jūsu atraugu biežumu. Pilnīgs populisms neizglītotākajai sabiedrības daļai," Gobzems pastāstīja savā lapā Facebook.

Līdzīgi par grozījumiem izteicās deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

"Lai iespītētu Kremlim, "Batjkam" un fizikai! Nav nekā neiespējama tiem, kuri saistīti ar šo lozungu. Astravjecas (Baltkrievija) atomelektrostacijas boikotēšanai Latvija palūgs no Krievijas apliecību par elektroenerģijas izcelsmi! Nē, šodien nav 1. aprīlis. Arī rīt nebūs. Par to ziņās pilnīgi nopietni stāsta LTV! Par to ar nopietnu sejas izteiksmi stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (!!!) asociētais profesors (!). Nerunājot jau par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku.

Pie tam runā tik pārliecinoši, ka sāku šaubīties – vai man skolā mācījuši pareizo fiziku? Vai kaut kas tāds vispār ir iespējams? Vai varbūt mūsu RTU izgudrojusi jaunu revolucionāru tehnoloģiju elektronu izcelsmes identifikācijai?? Sak, baltkrievu – nepareizi elektroni. Vai – pareizie elektroni, eiropiešu. Vai varbūt mūsu specdienestiem ir informācija, ka tādas tehnoloģijas ir Maskavai?

Ja nav, kādu gan reputāciju mēs radām savai valstij, izvirzot tādas prasības kaimiņiem?! Kādu iespaidu mēs atstājam? Ka pie mums skolās fiziku jau sen vairs nemāca? Tā taču mēs kļūsim par Krievijas Comedy Club galveno tēmu!" viņš pastāstīja savā lapā Facebook.

Lietuva atslēgusies

BelAES sāka darbu 3. novembrī. Tās pirmais energobloks iekļauts Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā. Pēc AES darbības sākuma Lietuva samazināja caurlaides spēju līdz nullei komerciālajam elektroenerģijas importam no Baltkrievijas.

Atgādināsim, ka iepriekš Latvija, Lietuva un Igaunija izstrādāja trīspusēju metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju pēc BelAES palaišanas. Tā paredz, ka valstu tirdzniecības maksimālais apjoms var sasniegt 4,2 teravatstundas gadā. Ja metodika netiktu apstiprināta, faktiskā caurlaides spēja tirdzniecībā ar Krieviju var sasniegt 6,6 teravatstundas.

Šī iemesla dēļ Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks iesniedzis notu Lietuvas Enerģētikas ministrijai, kurā iesaka nepielietot papildu koeficientu (0,62) enerģijai, kas ienāk pa Latvijas un Krievijas savienojumu. Šo koeficientu Maskava uzskata par galveno negatīvo metodikas elementu.

Tāpat Krievija aicina atvērt tirdzniecībai Krievijas un Igaunijas savienojumu, kas, saskaņā ar jauno metodiku, tiks slēgts.

Novaks uzsvēra, ka metodikas pielietojums ir diskriminējošs, pasliktināsies noteikumi tirdzniecībā attiecībā pret vienīgo tirdzniecības partneri – Krievijas Federāciju, un neizbēgami novedīs pie piegādes lejupslīdes aptuveni 1 miljarda kilovatstundu apmērā gadā.

21
Tagi:
Latvija, elektroenerģija, Baltkrievija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuva novembra sākumā atslēgsies no Baltkrievijas elektrības
Lietuvas prezidents aicinājis nepieļaut "nevienlīdzīgu konkurenci" ES enerģijas tirgū
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

34
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

34
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

52
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

52
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

0
(atjaunots 13:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

0
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente