Ekonomisko situāciju var aprakstīt tikai ar krievu burtu, uzskata SVF
(atjaunots 12:19 04.11.2020)
SVF pētījumu departamenta vadītājs uzskata, ka pašreizējā recesija nav līdzīga nevienai agrākajai. RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Globālās ekonomikas attīstības trajektorija pēc koronavīrusa apkarošanai ieviesto pasākumu radītās krīzes dažādās valstīs būs tik līkumaina, ka tās aprakstam būs piemēroti tikai krievu burti, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda Pētījumu departamenta vadītāja vietnieks Antonio Spilimbergo. Savu viedokli viņš paudis Starptautiskajā biržas forumā, vēsta RIA Novosti.
Spilimbergo atzīmēja, ka pašreizējā recesija nav līdzīga nevienai agrākajai.
"Tā patiešām ir ļoti dīvaina. Tā ir unikāla recesija, un runa nav tikai par tās mērogiem. Atsaucot atmiņā krievu valodu, ir vērts runāt nevis par latīņu alfabēta burtiem, atjaunošanās līknei vajadzētu būt kaut kādai Ш-veidīgai, ja izmantosim krievu burtus," viņš konstatēja.
Spilimbergo ieteica meklēt atjaunošanās līknei piemērotu formu "krievu alfabēta dzīlēs".
"Esmu pārliecināts, ka tas būs nelineārs grafiks. Man šķiet, mūs sagaida kaut kādus "amerikāņu kalniņus" – pacelšanās un kritumi turpināsies vēl vismaz vairākus mēnešus," piebilda SVF pārstāvis.
Viņš pauda viedokli, ka stāvoklis normalizēsies, kad tiks atrastas iedarbīgas zāles pret Covid-19.
"Un vēlreiz saku, es meklētu piemērotu burtu krievu alfabētā: varbūt "Я", varbūt "Ю", "Ш"," piezīmēja Spilimbergo.
Iepriekš foruma "Krievija sauc!" konsultāciju un pētījumu kompānijas "TS Lombard" Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas tirgu un globālo politisko pētījumu izpilddirektors Kristofers Granvils ierosināja globālās ekonomikas attīstības trajektorijas aprakstam periodā pēc pandēmijas izmantot nevis parasti pielietotos latīņu alfabēta burtus U vai V, kas liecinātu par rādītāju vispārēju atjaunošanos, bet gan, drīzāk, burtu "K", jo kaut kas kāps augšup, bet kaut kas cits – turpinās kristies.
Koronavīrusa pandēmija ir aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti jau vairāk nekā 46 miljoni infekcijas gadījumu, 1,2 miljoni pacientu miruši. Lielākais infekcijas gadījumu skaits tiek reģistrēts ASV, Indijā un Brazīlijā.
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.
Zaudējumi un peļņa
Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).
Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).
Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.
Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).
Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).
Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
Aktīvi
Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.
Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).
Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)
Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.
Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.
Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank aktīvu apjoms.
Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.
Ieguldījumi
Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.
Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).
Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).
2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.
Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).
Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.
Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.
LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.
Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.
Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.
"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.
Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.
Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.
Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Tagi:
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā. RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.
Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.
VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.
©
Foto : Valsts ieņēmumu dienests
Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.
Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.
Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.
Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.