VID direktore Ieva Jaunzeme, foto no arhīva

Zema alga pamats aizdomām: VID atklāj nodokļu nemaksātājus

42
(atjaunots 16:26 30.10.2020)
VID vadītāja Ieva Jaunzeme pastāstīja, kā atšķirt tos, kas nevar samaksāt nodokļus, no tiem, kas nevēlas.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienestā ir izstrādāta metodika, kura ļauj atšķirt tos, kas nevar maksāt nodokļus no tiem, kas nevēlas to darīt, pastāstīja VID direktore Ieva Jaunzeme intervijā RīgaTV 24.

Viņa pastāstīja, ka speciālisti iedala uzņēmumus grupās atkarībā no tā, cik savlaicīgi un cik pilnvērtīgi tie maksā nodokļus.

Pēc Jaunzemes sacītā, algas šajās grupās arī krasi atšķiras.

VID vadītāja pastāstīja, ka uzņēmumu segmentā ar vislabāko nodokļu samaksas disciplīnu vidējā alga ir pusotrs tūkstotis eiro. Nākamais segments ir 900 eiro, un pēc tam seko tie, kas maksā ap 500 eiro.

Viņa uzsvēra, ka runa nav par konkrētām nozarēm: vienas nozares firmas var būt dažādos segmentos.

Jaunzeme stāstīja, ja celtniecības nozarē alga šobrīd ir vismaz 700-800 eiro, ko paredz nozares ģenerālā vienošanās, kāpēc kādā no uzņēmumiem strādā cilvēks ar 500 eiro algu. Cilvēks taču visu saprot, viņš, visticamāk, neies strādāt par zemāku algu, ja tirgū darba alga ir augstāka.

Tādā veidā tiek noteiktas šīs plaisas. Tad VID skatās, cik ļoti reālā alga atšķiras no tās, ko maksā.

VID vadītāja atzīmēja, ka tā iespējams izcelt uzņēmumus, kur alga ir neierasti zema, salīdzinājumā ar citām līdzīgām firmām. Nodokļu inspektori secina, ka šādos gadījumos var būt augsts aplokšņu algu risks.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, no nākamā gada valdība vēlas paaugstināt nodokļus virknei speciālo nodokļu režīmu darbiniekiem. Opozīcija un ekonomisti brīdina, ka tas var novest pie ēnu ekonomikas izaugsmes, jo mazie uzņēmumi nespēs atļauties maksāt šādus nodokļus par darbiniekiem, kuri strādā pilnu slodzi, un pāries pie aplokšņu algām vai būs spiesti slēgties ciet.

42
Tagi:
nodokļu reforma, nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk
Deputāti ar trīs tūkstošus eiro lielu algu lūdz 28 eiro kompensācijai
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Donalds Tramps

Tramps apsolījis bloķēt ASV aizsardzības budžeta projektu

18
(atjaunots 11:26 04.12.2020)
Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2".

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka bloķēs saskaņoto aizsardzības budžeta projektu, jo kongresmeņi nav iekļāvuši tajā strīdīga panta grozījumus, vēsta RIA Novosti.

"Ļoti skumji mūsu tautai. Šķiet, senators Džims Inhofs neiekļaus aizsardzības budžetā grozījumu par 230. panta dzēšanu. (..) Pēdējā iespēja ir palaista garām. Es uzlikšu veto!" Tramps pastāstīja savā lapā Twitter.

Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Keilija Makinani informēja, ka Tramps bloķēs budžetu, ja no likuma par ētikas normu ievērošanu publikācijās netiks dzēsts 230. pants. Tas atbrīvo interneta platformas no atbildības par lietotāju komentāru saturu, kā arī dāvā servisiem iespējas veikt moderāciju.

Tramps uzsvēra, ka pants apdraud nacionālo drošību un vēlēšanas.

Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"  (Nord Stream 2). Piemēram, ierobežojumus plānots attiecināt uz kompānijām, kas veicina gāzesvada būvdarbiem nepieciešamo cauruļvadu izbūves kuģu pārdošanu, nomu vai piešķiršanu. Saskaņā ar iniciatīvu, ASV prezidents var atcelt sankcijas pret kādu no to subjektiem, ņemot vērā nacionālās intereses.

Savienotās Valstis, kas cenšas pārdot Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi, aktīvi iebilst pret Krievijas projektu. Oktobrī Vašingtona paplašināja sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un vērsa tās pret uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus cauruļvada izbūvē iesaistītajiem kuģiem. Šie ierobežojumi veido daļu no paketes PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Sertificējošā kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" (DNV GL) jau ziņoja, ka ierobežo plānoto pakalpojumu sniegšanu.

Novembrī Vācijas valdība negatīvi novērtēja eksteritoriālās sankcijas pret Krievijas gāzesvada projektu. Berlīne uzsvēra, ka koordinēs tālākos soļus ar partneriem Eiropā, Eiropas Komisiju un gāzesvada būvdarbos iesaistītajām kompānijām.

18
Tagi:
Ziemeļu straume 2, budžets, aizsardzība, Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Bild: Baidens apglabās gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

22
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

22
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

0
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

0
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā