Ministru kabineta vadītājs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Pātagas pieeja nelīdzēs: absurdo auto nodokļa projektu pārrakstīs

27
(atjaunots 14:07 13.10.2020)
"Jaunie konservatori" izrādījušies muļķīgā situācijā: sākumā viņu ministrs ierosināja kaitnieciskos grozījumus jaunajā auto nodoklī, un pēc tam viņa paša partija atteicās tos atbalstīt; JKP neuzņemas atbildību par likumprojektu, liekot domāt, ka tā bijusi "AP!" ideja.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Ideja aplikt autotransportu ar jaunu nodokli apstājusies uz vietas vismaz uz kādu laiku, raksta Neatkarīgā. Tagad partijas cenšas noskaidrot, kuram ir lielāka vaina, bet pēc būtības tiek atkārtots pērnā gada skandāls, kad Satiksmes ministrija pēc jauno automobiļu dīleru sakūdīšanas draudēja pilnībā aizliegt lietotu automobiļu ievešanu, un pēc tam pati uzstājās pret savu ideju.

Jaunā konservatīvā partija atkal izrādījusies muļķīgā situācijā. To pārstāvošais ministrs Tālis Linkaits pats ierosināja grozījumus likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli un likumā par uzņēmumu vieglā autotransporta nodokli, bet tagad viņa paša partija pompozi atsakās viņu atbalstīt.

Pārrakstīt likumprojektu lika Ministru kabineta vadītājs Krišjānis Kariņš, tieši tāpat, kā pirms gada. Plašai publikai viņš par to paziņoja Twitter.

"Satiksmes ministrijai kopā ar VARAM un Finanšu ministrijai jāpārstrādā piedāvātais auto reģistrācijas nodoklis un jāpiedāvā jauns risinājums. Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina," uzrakstīja Kariņš.

​Lai gan likumprojekta mērķis bija "novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā", pēc būtības par vecām tika atzītas visas mašīnas, kas ir vecākas par 5 gadiem, un tas ir absurds ņemot vērā, cik resursu tiek tērēts viena automobiļa ražošanai un cik naudas ir nepieciešams, lai to nopirktu.

Īstais grozījumu priekšnosacījums bija vēlme trīs gadu laikā no autoīpašniekiem papildus ievākt 70 miljonus eiro. Par importa mašīnu būtu bijis nepieciešams samaksāt teju līdz 700 eiro atkarībā no dzinēja modeļa. Šāds nosacījums visstiprāk iesistu nevis politiķiem un valsts ierēdņiem, kuri turpinātu pārvietoties ar dienesta automobiļiem par nodokļu maksātāju naudu, bet gan vidējiem iedzīvotājiem un it sevišķi lauku iedzīvotājiem, kuriem privāts automobilis ir vienīgais pārvietošanās veids.

"Jaunie konservatori" vaino "Attīstībai/Par!"

Jaunā konservatīvā partijas neuzņemas atbildību par šo kaitniecisko ierosinājumu un liek domāt, ka patiesībā tas nācis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, jeb no partiju apvienības "Attīstībai/Par!", savukārt Satiksmes ministrija tikai formāli izvirzīja likumprojektu. "Jauno konservatoru" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmanis partijas mājaslapā paskaidroja: "lai arī minētais priekšlikums virzīts no JKP pārraudzītās Satiksmes ministrijas, valdības darbs ir kopdarbs, kur ideju autorība par iespējamo nozaru attīstību ne vienmēr sakrīt ar atbildības jomām". Pēc viņa domām, pātagas metode – tas šobrīd nav labākais variants autoparka atjaunošanai, nepieciešama burkāna pieeja. Savukārt tālāk Feldmanis met akmeni "Attīstībai/Par!" dārzā, paziņojot, ka VARAM derētu vairāk strādāt pie atbalsta mehānisma, nevis rūpēties par pātaga ieviešanu.

Runa, acīmredzot, ir par automobiļu aizvietošanas subsidēšanu, kas ir ieviesta rietumvalstīs, lai atbalstītu autorūpniecību un samazinātu CO2 izmešus. To, ko ārzemēs sasniedz, piedāvājot cilvēkiem naudu par jaunu mašīnu iegādi, Latvijā sākumā centās panākt, aizliedzot lietotu automobiļu ar iekšdedzes dzinēju importu, bet kad tas nebija izdevies, centās ieviest tādus nodokļus, ka cilvēki būtu spiesti pirkt jaunas mašīnas. Bet arī tas neizdevās: mediju un sabiedrības aktivitāte līdzīgi pērnā gada situācijai, bloķēja kaitnieciskos ierosinājumus.

Piektdien, 9. oktobrī, Ministru kabinets tikās ārkārtas sēdē. Valdība uzņēmās atbildību līdz nedēļas beigām izskatīt visus likumprojektus, kas saistīti ar budžetu, lai visu portfeli varētu nosūtīt Saeimai. Taču līdz tam brīdim trim atbildīgajām ministrijām neizdevās vienoties par to, kā pārrakstīt auto nodokļa likumprojektu.

Jaunā grozījumu versija tiks piedāvāta valdībai šonedēļ, taču, kā uzsvēra Satiksmes ministrija, galavārds pieder Saeimai.

27
Tagi:
Latvija, automašīnas, nodokļi, transporta līdzekļi
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

47
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
47
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva, foto no arhīva

"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju

147
(atjaunots 11:46 12.01.2021)
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka valsti nepārprotami saskatāms valdošās elites bankrots – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Latvijas šīgada budžeta pamatā ir ekonomika augšupejas prognoze un iekšzemes kopprodukta pieaugums, taču tā nebūs, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Latvijas ekonomiku par 80% nodrošina pakalpojumu nozare, kas nes peļņu tikai tad, ja ir patērētājs ar pietiekamu daudzumu naudas. Bet naudas nav, un iekšējais patēriņš samazinās," konstatēja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar visu pārējo valdība nodarījusi ekonomikai smagu triecienu ar savu nodokļu reformu.

"Uzbrukums mikrouzņēmumiem un mazajam biznesam, kā arī tiem, kas nodarbināts tehnoloģiskajās nozarēs un jomās ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir kolosāls trieciens nozarēm, kas nodrošina naudas pieplūdumu budžetā, dod iedzīvotājiem ienākumus un nodrošina iekšējo patēriņu," norādīja ekonomiste.

Zaiceva uzskata, ka jaunajā gadā neviena budžetam svarīgākā nozare nespēs "pacelt galvu".

Piemēram, nevarēs atgūties tūrisms, jo robežas ir slēgtas un paliks slēgtas. Līdz ar tūrisma panīkumu neatgūstas viesnīcu bizness un pasažieru pārvadājumi, cieš reklāmas un mediju tirgus, paskaidroja eksperte.

"Kravu pārvadājumu jomā saglabājas neliels automašīnu tranzīta apjoms. Dzelzceļa tranzīts un pārkraušana ostās bija kritušies jau bez koronavīrusa. Pie tam turpinās Rail Baltica būvdarbi, kam, saskaņā ar plānu, vajadzētu pārvadāt kravas, nav tikai skaidrs, kādas un kur. No šīs puses augšupeja nav gaidāma. Kravu autopārvadātāji vēl strādāt, tomēr, ņemot vērā ES jaunās normas, šis bizness rentabilitāti zaudē," atzīmēja Zaiceva.

Viņa atgādināja, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi arī celtniecību – gatavās produkcijas realizācija nepārsniedz 20%.

"Tiek būvēti tirdzniecības centri un biroju ēkas, aizbildinoties ar to, ka to neesot pietiekami. Tomēr Rīgā centrālās ielas jau tāpat ir tukšas, veikali vēl joprojām slēdzas ciet. Tirdzniecības vietas ir, tās nemokās klientu pārlieka pieplūduma dēļ. Rūpnieciskā celtniecība vēl pavārgi turpinās – tas ir reāls naudas ieguldījums. Kas attiecas uz infrastruktūras izveidi – ceļu, maģistrāļu un inženiertehnisko tīklu izbūvi, – nauda tiek piešķirta nevis tai, bet gan bēdīgi slavenās Rail Baltica iecirknim, kam jāved cauri Rīgas centram, sagraujot to un Pārdaugavu. Tas ekonomikas uzplaukumu nenodrošinās," ir pārliecināta ekonomiste.

Zaiceva norādīja, ka Latvija varētu sevi visā pilnībā nodrošināt ar pārtiku, ja vien sniegtu atbalstu lauksaimniecībai, taču to zemkopji nesaņem.

"Valdība varētu pirms sējas izstrādāt fjūčersu līgumu sistēmu, lai pilnībā nodrošinātu Latviju ar produktiem. Pandēmijas apstākļos tas dāvātu iekšzemes ekonomikas pacēlumu, tomēr tas nav paveikts. Zemnieki meklē, kur vairāk maksā, Latvijas piensaimniecības nodod pienu Lietuvai. Ja kaimiņi atteiksies pirkt mūsu pienu, līdz pavasarim piena lopus nokaus," brīdināja Sputnik sarunbiedre. Ekonomiste uzvēra: IKP pieaugums, ko valsts uzrādīja pērn, bija saistīts vien ar algas pielikumu valsts pārvaldes sektorā.

"Pie tam valdība, izejot pie cilvēkiem, stāsta tādas muļķības, ka nav nekāda iedzīvotāju morālā atbalsta. Var konstatēt Latvijas valdošās elites bankrotu – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā," secināja analītiķe.

147
Tagi:
Latvija, ekonomika, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

Lindermans: kāpēc Latvijā "nomests" ministrs?

0
(atjaunots 22:46 16.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Vladimirs Gubins apsprieda skaļākos politiskos skandālus, intrigas un aktuālākos jaunumus.

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā no saviem krēsliem aizlidojuši vairāki ministri. Par to, kāpēc tā noticis aprunājās publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Vladimirs Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija.

0
Tagi:
Mihails Gubins, Ilze Viņķele, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu