Latvijas karogs, foto no arhīva

Atsakot daudzām jēdzīgām vajadzībām: vai Latvijai palīdzēs reklāma par 4 miljoniem

28
(atjaunots 23:56 05.10.2020)
Kamēr lidostā nepietiek normālu bagāžas lentu, nekāds uzraksts "Laipni lūgti Latvijā" nelīdzēs; esošajos apstākļos piešķirt 4 miljonus eiro "vienota Latvijas tēla" izveidošanai – tā ir izšķērdība, pārliecināts bijušais LIAA vadītājs Andris Ozols.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Valdība bez iebildumiem apstiprināja Ekonomikas ministrijas plānu, kura vēlas iztērēt vairāk nekā četrus miljonus eiro tuvāko trīs gadu laikā "vienota Latvijas tēla" izveidošanai, vēsta "Nekā personīga". Jau nākamgad šiem mērķiem vēlas piešķirt 1,39 miljonus eiro, savukārt 2022. un 2023. gadā vēl pa 1,36 miljoniem eiro gadā.

Pastāv daudz dažādu Latvijas reklāmas kampaņu, taču tās ir sadrumstalotas, tādēļ tās ir jāiekļauj vienotā koncepcijā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijas valsts vienotajā tēlā papildus kultūras aspektam jānosprauž priekšstats par valsts ekonomisko potenciālu, lai padarītu to par pievilcīgāku investoriem. Turklāt Latviju reklamēs ne vien ārzemēs, bet arī pašā valstī.

Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aprēķiniem, vienota mārketinga kampaņa Latvijas tēla virzībai jau nākamgada nodrošināt investīciju piesaistīšanu 130 miljonu eiro apmērā, izveidos vismaz 1000 jaunu darbavietu. 2022. un 2023. gadā ekonomiskajam efektam, pēc LIAA domām, tikai un vienīgi jāpieaug. Tiesa, nav skaidrs, kā to var aprēķināt.

Ekonomikas ministrijas iniciatīvu kritizē bijušais LIAA direktors Andris Ozols. Viņš uzskata, ka piedāvājamā mārketinga kampaņa ir tas pats, kas slēgta veikala reklāma, kurā nedrīkst iepirkties.

"Kāpēc ne tagad? Uz aizņemtas naudas rēķina, atsakot ļoti daudzām jēdzīgām vajadzībām, 82. reizi veidot Latvijas tēlu un samaksāt atkal, lai konstatētu, ka Latvija ir tik dažāda," ironizē Ozols.

Viņš uzskata, ka politiķi tieši koronavīrusa krīzes periodā vēlas iztērēt naudu sev vēlamā virzienā. Turklāt Ozols ir neapmierināts, ka līdzekļi tiks iedalīti caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, taču netiks piešķirti tās stiprināšanai.

"Tas ir nepareizi. Kāpēc premjers tā rīkojas, es nesaprotu," paziņoja Ozols.

Viņš uzskata, ka sākumā ir jānodrošina, lai pievilcīgam tēlam ir drošs pamats, un pēc tam jau jārūpējas par virzīšanu.

"Kamēr lidostā vajag bagāžas lentas, lai koferis neatnāk ar nolauztu kloķi, bet virsraksts sagaida – "Laipni lūgti Latvijā", nav samērīguma starp to, cik mēs esam izdarījuši mājasdarbus un kā mēs sevi pasniedzam," atzīmēja bijušais LIAA vadītājs.

Viņš uzskata, ka esošajos apstākļos piešķirt vairāk nekā četrus miljonus eiro trīs gadu laikā reklāmas kampaņai – tā ir izšķērdība.

Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks arī šaubās, ka šāds projekts nāks par labu valstij.

"Grūti atrast jocīgāku laika, kad vēl to kampaņu taisīt," atzīmēja Stendzenieks.

Viņš pieļauj, ka mazkustīgais ierēdņu aparāts sāka gatavot šo projektu vēl pirms pandēmijas, un tikai tagad tas ir nonācis līdz valdībai.

"Vai īsts projekts valstij, tur man ļoti lielas šaubas, un, es domāju, ka valsts ir pārāk sarežģīts organisms, lai to varētu aprakstīt ar vienu nepaplašinātu teikumu un zem vai virs kaut kāda krāsaina rimbuļa. Nebūs.

Atsevišķu nozari var kaut kā reklamēt. Ja tas ir tūrisms, varbūt tās ir investīcijas, varbūt tā ir kultūra, galu galā, varbūt tā ir gastronomija. Bet visu valsti pabāzt zem viena simbola. Ir tādi mēģinājumi bijuši, daudzi to ir darījuši, bet tā lieta ir stipri formāla," paziņoja Stendzenieks.

Kā liecina Kantar TNS aptauja, vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecinoši pret šādiem tēriņiem Latvijas reklamēšanai.

28
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Ēd par Latviju": veikala reklāmas sauklis izraisīja sociālo tīklu lietotāju sašutumu
Eksperte: ārvalstniekiem nav vienota Latvijas tēla
Latvija reklamēs šprotes Parīzē uz 28,5 tūkstošu eiro vērta stenda
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

16
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

16
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

42
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

42
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

0
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs