Šprotu ražošana, foto no arhīva

Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem

44
(atjaunots 12:15 03.10.2020)
Aizvadītajā gadā Latvijas uzņēmumu darbu zivju pārstrādes jomā ietekmējis Krievijas aizliegums importēt šprotes un pirktspējas krišanās Centrālāzijas valstīs.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Zivju pārstrādes uzņēmums "Brīvais Vilnis" aizvadītajā gadā guvis peļņu, atšķirībā no gadu iepriekš ciestajiem zaudējumiem. Par to liecina informācija vietnē Firmas.lv, vēsta Baltic Course.

Kompānijas apgrozījums 2019. gadā sastādīja 9,458 milj. eiro – par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa — 149 597 eiro. 2018. gadā "Brīvais Vilnis" apgrozījums sastādīja 7,5 milj. eiro, zaudējumi — 386 238 eiro. 2017. gadā uzņēmuma zaudējumi sasniedza 1,122 milj. eiro.

Uzņēmuma vadība pastāstīja, ka pērn saražoti 16,4 milj. bundžu zivju konservu, tostarp – 6,8 milj. bundžu šprotu. Pērn uzņēmums pārdevis 17,1 milj. bundžu konservu par 9,5 milj. eiro – par 26% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbības rezultātus pērn ietekmēja Krievijas noteiktais šprotu importa aizliegums un pirktspējas lejupslīde Centrālāzijas valstīs. Kompānija stabilizēja stāvokli Latvijas tirgū, pieauga pārdošanas apjomi Uzbekistānā un Spānijā.

Atskaitē norādīts, ka tās publikācijas laikā "Brīvais Vilnis" nav sajutis Covid-19 pandēmijas ietekmi darbībā. 2020. gadā turpināsies sadarbība ar citiem zivju konservu ražotājiem ar mērķi palielināt pārdošanas apjomus un celt uzņēmuma rentabilitāti.

Atgādināsim, ka 2015. gada jūnija sākumā Krievijas lauksaimniecības produkcijas kontroles organizācija Rosseļhoznadzor aizliedza piegādāt Krievijā zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, ņemot vērā sistemātiskos pārkāpumus, ko iestāde konstatējusi inspekciju gaitā, kā arī benzopirēna saturu produktos.

2017. gada decembra vidū Rosseļhoznadzor atļāva piegādāt Krievijā šprotes diviem uzņēmumiem no Latvijas un Igaunijas. Piegādes ļauts atjaunot SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam DGM Shipping AS. 2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Iepriekš Arnolds Babris pastāstīja, ka "Brīvais vilnis" pat necenšas atgriezties Krievijas tirgū un saņemt atļauju produkcijas piegādēm, lai arī nesen pārdevis KF 30% produkcijas. Viņš norādīja, ka aizliegums izrādījies pārāk sāpīgs, kompānija zaudējusi naudu ne tikai tāpēc, ka zuda iespēja piegādāt produkciju pēc ierastās shēmas, bet arī tāpēc, ka citi uzņēmumi bija spiesti ķerties pie dempinga, lai izpārdotu Krievijas tirgus vajadzībām saražotos produkcijas apjomus.

44
Tagi:
eksports, Krievija, Latvija, šprotes
Pēc temata
Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā
Zivju smaka man ir kā vīraks: mūziķis krīzes laikos kārto šprotes bundžās
Zivis vispār kūpināja? "Roskontroļ" izpētīja Latvijas šprotes
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Atlikušas vien šprotes un trikotāža: Latvija nogalinājusi rūpniecību ES un NATO dēļ
Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā

218
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.

Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.

Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.

Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.

"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.

Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.

Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.

ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.

Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.

Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.

Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.

"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.

218
Tagi:
automašīnas, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

135
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

135
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF
Baltic beauty

Policija nemedīs frizierus un manikīra meistarus: Rīgai nav resursu

0
(atjaunots 09:56 25.01.2021)
Frizieri un nagu servisa speciālisti, kas nogāja pagrīdē, var izelpot — policijā paziņoja, ka tai neesot pietiekamu resursu, lai visus noķertu.

RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses sekretārs Toms Sadovskis paziņoja, ka kārtības sargiem nav pietiekami daudz resursu, lai kontrolētu, vai skaistumkopšanas nozares speciālisti ievēro liegumu strādāt, ziņo Rus.tvnet.lv.

Sadovskis atzīmēja, ka policisti turpina kontrolēt, vai skaistumkopšanas saloni strādā, bet speciāli netiek apkopota informācija par to, cik salonu īpašnieki kopš decembra ir sodīti par ierobežojumu pārkāpšanu.

Taču, lai kontrolētu pagrīdes kosmetologus, frizierus un manikīra speciālistus, policistiem trūkst resursu. Ja vien modrie kaimiņi pasūdzēsies, ka kāds viņu mājā neievēro ierobežojumus.

Tāpat Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā paskaidroja, ka šādās situācijas kontroli policija var lielākoties īstenot, balstoties uz iedzīvotāju saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.

Policistiem nav plānu speciāli veikt pārbaudes dzīvojamās mājās.

Atgādinām, ka kopš 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 7. februārim, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, Latvijā ir aizliegti skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi.

0
Tagi:
ierobežojumi, Rīga, policija
Pēc temata
Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"