Andrejs Klementjevs

Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu

59
(atjaunots 10:58 03.10.2020)
Jaunas nodevas no nelielo ienākumu saņēmējiem, netaisnība "jauno" pensionāru stāža aprēķinā saglabāsies, solījumi ir aizmirsti: "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs neredz iemeslus, kāpēc budžeta projektu dēvēt par "sociālāku".

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Neskatoties uz valdošo politiķu izteikumiem, nākamā gada budžets neļaus mazināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, pārliecināts "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs. Savu viedokli viņš pastāstīja intervijā avīzei "Latvijskije vesti".

Klementjevs nesaskata iemeslus, kas ļautu apgalvot: jaunā budžeta projekts ir sociālāks nekā agrāk.

"Sociālā nevienlīdzība nesamazināsies. Vēl vairāk, atļaušos teikt, ka tā pat pieaugs. Piemēram, piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā paredz nodokļu sloga pieaugumu cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Cita starpā valdība vēlas uzdot pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, kā arī tiem, kuri strādā saskaņā ar patentiem, maksāt minimālās sociālās iemaksas vairāk nekā 170 eiro apmērā. Nav šaubu, šo nodokļu režīmu darbiniekiem arī vajadzīga sociālā aizsardzība, taču ne jau atņemot viņiem pat minimālos ienākumus.

Iznāk, ka nākamās sociālās garantijas tūkstošiem iedzīvotāju sola apmaiņā pret ikmēneša pieticīgo ienākumu samazināšanu šodien!" akcentēja Kļementjevs.

Viņš nosodīja arī lēmumu palielināt mediķu algas, atņemot pašvaldībām 5% ienākumu, ko tās patlaban saņem no ienākumu nodokļa. Pēc deputāta domām, tas ir netaisnīgi, jo vietvarām būs jāizmaksā sociālie pabalsti, ko Satversmes tiesa lēmusi celt.

Viens no lēmumiem tiesas sprieduma izpildes ietvaros – garantētā minimālā ienākuma celšana līdz 109 eiro.

"Tā, protams, ir ņirgāšanās, nevis pabalsts! Jā, 109 eiro – tas ir vairāk, nekā maksā līdz šim – 64 eiro, taču visiem saprātīgi domājošiem cilvēkiem ir skaidrs, ka arī par tādu naudu izdzīvot nevar," teica politiķis.

Viņš uzskata, ka vispirms Labklājības ministrijai atkal ir jāķeкas pie reālā iztikas minimuma un minimālā patēriņa groza aprēķiniem. Uz šo rādītāju pamata būs iespējams aprēķināt adekvātu GMI summu, un tā, protams, būs daudz lielāka nekā 109 eiro.

Deputāts pieminēja arī citas problēmas valsts sociālajā politikā. No vienas puses, tiek atceltas daudzas privilēģijas bērnības invalīdiem pēc pilngadības sasniegšanas.

"Atvainojiet, bet tas taču ir pilnīgs absurds! Vai tas pēc 18 gadiem invalīds automātiski izveseļojas un var pilnvērtīgi iziet darba tirgū?! Un viņa aizbildņi taču arī nevar pilnvērtīgi strādāt, jo ir spiesti daudz laika veltīt invalīda kopšanai," atgādināja Kļementjevs.

Partija "Saskaņa" cenšas panākt privilēģiju saglabāšanu arī pēc pilngadības sasniegšanas. Tā, piemēram, vēlas atcelt prasību bērnības invalīdu vecākiem apmaksāt rehabilitācijai nepieciešamās sanatorijas pakalpojumus pilnā apjomā.

"Interesanti, kāpēc karstajos punktos pabijušo karavīru sievām un bērniem Aizsardzības ministrija vēlas pilnībā apmaksāt rehabilitācijas ceļazīmes, bet bērnības invalīdu vecāki no no valsts nesaņems? Kur ir loģika?" taujāja Kļementjevs.

Vēl viens varasvīru piemirsts solījums ir neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro.

"Es pagaidām nesaskatu nekādas valsts nākamā gada budžeta "sociāluma"pazīmes. Diemžēl man neizdevās panākt no valdošajiem arī solījuma pildīšanu sākt atgriezt "jaunajiem" pensionāriem līdzekļus, kas viņiem netaisnīgi atņemti agrākajos gados," nožēloja deputāts.

Runa ir par to, ka 145 tūkstoši iedzīvotāju, kas devušies pensijā no 2012. gada, nesaņem piemaksu par stāžu, kas viņiem bijis līdz 1996. gadam – pirms pensiju reformas.

"Iznāk absolūti absurda situācija: tie, kas devušies pensijā līdz 2011. gadam, tādas piemaksas par stāžu saņem, bet "jaunie" pensionāri – ne!" saka Kļementjevs.

Starpība var būt liela – no 20-30 līdz 100-120 eiro.

"Saskaņa" jau vairākkārt ir centusies likvidēt šo netaisnību, taču panākumi nav gūti. Arī nākamgad pensionāri naudu nedabūs. Finanšu ministrija plāno atvēlēt brīvos līdzekļus mediķu algu celšanai un sociālo pabalstu palielināšanai. Grūti spriest, kā situācija veidosies tālāk, it īpaši ņēmot vērā koronavīrusa pandēmiju.

"Protams, es nepiekāpšos un jau tuvākajā laikā iesniegšu savu likumprojektu par piemaksām par stāžu jau no nākamā gada. Izredzes, protams, nav lielas, taču, ja jau Labklājības ministrija saka, ka tā viņiem ir prioritāte, lai tad kaut ko dara!

Var izdarīt bēdīgu secinājumu: nabagie mūsu valstī arī tuvākajos gados paliks nabagi, "jaunos" pensionārus joprojām diskriminēs, plaisa starp bagātajiem un nabagajiem joprojām pieaugs.

Tomēr tas nenozīmē, ka opozīcija sēdēs, rokas klēpī salikusi. Mēs turpināsim cīnīties par maznodrošināto tiesībām, par to, lai visi pensionāri saņemtu piemaksas par darba stāžu!" konstatēja Andrejs Kļementjevs.

59
Tagi:
nabadzība, budžets
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

16
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

16
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

42
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

42
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu