Andrejs Klementjevs

Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu

72
(atjaunots 10:58 03.10.2020)
Jaunas nodevas no nelielo ienākumu saņēmējiem, netaisnība "jauno" pensionāru stāža aprēķinā saglabāsies, solījumi ir aizmirsti: "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs neredz iemeslus, kāpēc budžeta projektu dēvēt par "sociālāku".

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Neskatoties uz valdošo politiķu izteikumiem, nākamā gada budžets neļaus mazināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, pārliecināts "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs. Savu viedokli viņš pastāstīja intervijā avīzei "Latvijskije vesti".

Klementjevs nesaskata iemeslus, kas ļautu apgalvot: jaunā budžeta projekts ir sociālāks nekā agrāk.

"Sociālā nevienlīdzība nesamazināsies. Vēl vairāk, atļaušos teikt, ka tā pat pieaugs. Piemēram, piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā paredz nodokļu sloga pieaugumu cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Cita starpā valdība vēlas uzdot pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, kā arī tiem, kuri strādā saskaņā ar patentiem, maksāt minimālās sociālās iemaksas vairāk nekā 170 eiro apmērā. Nav šaubu, šo nodokļu režīmu darbiniekiem arī vajadzīga sociālā aizsardzība, taču ne jau atņemot viņiem pat minimālos ienākumus.

Iznāk, ka nākamās sociālās garantijas tūkstošiem iedzīvotāju sola apmaiņā pret ikmēneša pieticīgo ienākumu samazināšanu šodien!" akcentēja Kļementjevs.

Viņš nosodīja arī lēmumu palielināt mediķu algas, atņemot pašvaldībām 5% ienākumu, ko tās patlaban saņem no ienākumu nodokļa. Pēc deputāta domām, tas ir netaisnīgi, jo vietvarām būs jāizmaksā sociālie pabalsti, ko Satversmes tiesa lēmusi celt.

Viens no lēmumiem tiesas sprieduma izpildes ietvaros – garantētā minimālā ienākuma celšana līdz 109 eiro.

"Tā, protams, ir ņirgāšanās, nevis pabalsts! Jā, 109 eiro – tas ir vairāk, nekā maksā līdz šim – 64 eiro, taču visiem saprātīgi domājošiem cilvēkiem ir skaidrs, ka arī par tādu naudu izdzīvot nevar," teica politiķis.

Viņš uzskata, ka vispirms Labklājības ministrijai atkal ir jāķeкas pie reālā iztikas minimuma un minimālā patēriņa groza aprēķiniem. Uz šo rādītāju pamata būs iespējams aprēķināt adekvātu GMI summu, un tā, protams, būs daudz lielāka nekā 109 eiro.

Deputāts pieminēja arī citas problēmas valsts sociālajā politikā. No vienas puses, tiek atceltas daudzas privilēģijas bērnības invalīdiem pēc pilngadības sasniegšanas.

"Atvainojiet, bet tas taču ir pilnīgs absurds! Vai tas pēc 18 gadiem invalīds automātiski izveseļojas un var pilnvērtīgi iziet darba tirgū?! Un viņa aizbildņi taču arī nevar pilnvērtīgi strādāt, jo ir spiesti daudz laika veltīt invalīda kopšanai," atgādināja Kļementjevs.

Partija "Saskaņa" cenšas panākt privilēģiju saglabāšanu arī pēc pilngadības sasniegšanas. Tā, piemēram, vēlas atcelt prasību bērnības invalīdu vecākiem apmaksāt rehabilitācijai nepieciešamās sanatorijas pakalpojumus pilnā apjomā.

"Interesanti, kāpēc karstajos punktos pabijušo karavīru sievām un bērniem Aizsardzības ministrija vēlas pilnībā apmaksāt rehabilitācijas ceļazīmes, bet bērnības invalīdu vecāki no no valsts nesaņems? Kur ir loģika?" taujāja Kļementjevs.

Vēl viens varasvīru piemirsts solījums ir neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro.

"Es pagaidām nesaskatu nekādas valsts nākamā gada budžeta "sociāluma"pazīmes. Diemžēl man neizdevās panākt no valdošajiem arī solījuma pildīšanu sākt atgriezt "jaunajiem" pensionāriem līdzekļus, kas viņiem netaisnīgi atņemti agrākajos gados," nožēloja deputāts.

Runa ir par to, ka 145 tūkstoši iedzīvotāju, kas devušies pensijā no 2012. gada, nesaņem piemaksu par stāžu, kas viņiem bijis līdz 1996. gadam – pirms pensiju reformas.

"Iznāk absolūti absurda situācija: tie, kas devušies pensijā līdz 2011. gadam, tādas piemaksas par stāžu saņem, bet "jaunie" pensionāri – ne!" saka Kļementjevs.

Starpība var būt liela – no 20-30 līdz 100-120 eiro.

"Saskaņa" jau vairākkārt ir centusies likvidēt šo netaisnību, taču panākumi nav gūti. Arī nākamgad pensionāri naudu nedabūs. Finanšu ministrija plāno atvēlēt brīvos līdzekļus mediķu algu celšanai un sociālo pabalstu palielināšanai. Grūti spriest, kā situācija veidosies tālāk, it īpaši ņēmot vērā koronavīrusa pandēmiju.

"Protams, es nepiekāpšos un jau tuvākajā laikā iesniegšu savu likumprojektu par piemaksām par stāžu jau no nākamā gada. Izredzes, protams, nav lielas, taču, ja jau Labklājības ministrija saka, ka tā viņiem ir prioritāte, lai tad kaut ko dara!

Var izdarīt bēdīgu secinājumu: nabagie mūsu valstī arī tuvākajos gados paliks nabagi, "jaunos" pensionārus joprojām diskriminēs, plaisa starp bagātajiem un nabagajiem joprojām pieaugs.

Tomēr tas nenozīmē, ka opozīcija sēdēs, rokas klēpī salikusi. Mēs turpināsim cīnīties par maznodrošināto tiesībām, par to, lai visi pensionāri saņemtu piemaksas par darba stāžu!" konstatēja Andrejs Kļementjevs.

72
Tagi:
nabadzība, budžets
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

25
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

25
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

72
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

72
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā

Demokrātijas standartiem ASV pārvilkušas pāri krustu: Trampa bloķēšana sociālajos tīklos

0
(atjaunots 09:40 20.01.2021)
ASV aizejošā prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos apdraud fundamentālās tiesības un brīvības, uzskata Krievijas Domes spīkers Vjačeslavs Volodins.

Valsts domes plenārsēdē tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins izskatīja virkni iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu, tai skaitā tika apspriesta situācija ar vārda brīvību ASV.

Sociālo tīklu lēmumu bloķēt aizejošā amerikāņu prezidenta Donalda Trampa kontus Volodins uzskata par patvaļu. Viņš atzīmēja, ka agrāk ASV ir mācījuši demokrātijas standartus visai pasaulei, bet tagad pašas pārvilkušas tiem pāri krustu.

"Esošajam prezidentam, par kuru nobalsojuši gandrīz septiņdesmit pieci miljoni amerikāņu, viņa atbalstītāji, atņēma fundamentālās tiesības - vārda brīvību," atgādināja spīkers.

Viņš atzīmēja, ka dažām amerikāņu informācijas platformām piemīt monopola raksturs, un, ja tās tā uzvedas savā valstī, tad var tikai minēt, kā tās uzvedīsies citās valstīs.

Donaldu Trampu nobloķēja sociālajos tīklos pēc viņa paziņojumiem par 6. janvāra nekārtībām Vašingtonā. Tolaik pēc Trampa uzstāšanās viņa atbalstītāji ieņēma Kapitoliju. Pieci cilvēki gāja bojā.

Pats aizejošais ASV prezidents noraidīja apsūdzības kūdīšanā uz dumpi.

0