Kalkulātors

Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts

24
(atjaunots 11:03 03.10.2020)
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka dziļākais ekonomiskais kritums jau ir pārvarēts un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā iepriekš prognozēts.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Banka publiskojusi atjaunotas galveno makroekonomikas rādītāju izmaiņu prognozes – tās izskatās visnotaļ optimistiski. Lai gan par precizitāti ekonomisti negalvo – pārliecību par nākotni bojā ģeopolitiskie riski.

Latvijas Banka samazinājusi valsts IKP krituma prognozi šim gadam no 7,5% (jūnija dati) uz 4,7%. Taču IKP prognoze 2021. gadam izskatās mazāk optimistiska – iekļauts ekonomikas pieaugums 5,1% apmērā, nevis iepriekš noteiktie 6,7%. Prognoze IKP izaugsmei 2022. gadā palikusi nemainīga – 5%. Inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no nulles līdz 0,2%, nākamajam gadam – no 0,2% līdz 1,4%, 2022. gadam – no 1,3% līdz 1,8%. Optimistiskāka kļuvusi bezdarba prognoze – no 9,6% tā mainīta uz 8,1%, savukārt 2021. gadā – no 10,3% uz 7,8%.

Kopumā valsts ekonomikas atkopšanās prognoze no Covid-19 krīzes sekām izskatās optimistiskāk. To diskusijas laikā ar ekonomistiem un ekspertiem uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvji. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji pārdzīvoja smagu pavasara laiku ar mazākām negatīvām sekām, savukārt vasaras garumā ekonomika manāmi atjaunojās.

Diskusijas gaitā, kas tika veltīta ekonomikas attīstības prognozēm, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra: "Dziļākais krīzes punkts viennozīmīgi palicis mums aiz muguras – gan no noskaņojumu, gan no darījumu aktivitātes viedokļa. Pašlaik notiek atgriešanās process pie līdzšinējām pozīcijām. Noskaņojumi ir labāki, nekā varēja cerēt, tas ļauj domāt, ka nedz uzņēmumi, nedz mājsaimniecības neņems ilgstošāku pauzi, tātad – var negaidīt otro krīzes negatīvo seku vilni… Ienākumi nav stipri samazinājušies, tie sāka lēnāk uzkrāties, kā jau jebkādā krīze, taču izteiktu krīzes pazīmju nav."

Esošā krīze, kā norāda Kazāks, būtiski atšķiras no iepriekšējās, 2008. gada krīzes. Tad notika ekonomikas sabrukums, šobrīd vērojama tā saucamā finanšu krīze, taču pagaidām nevar teikts, vai tā sekas būs nopietnas. Turklāt, ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos, valdībai šī gada pavasarī izdevās izdevīgi refinansēt valsts ārējās saistības, kas ļāva ietaupīt aptuveni 200 miljonus uz parāda apmaksas rēķina. Milzīgu atbalstu sniedza (un sniegs) Eiropas fondi, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas Next Generation EU programma Eiropas Savienības valstīs, kuras ir Latvijas tirdzniecības partneri.

Krīze kopumā vienādi ietekmējusi Baltijas valstu ekonomiku, taču pastāv nianses. Tā, pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkases sacītā, Igaunijā un Latvijā stiprāk, nekā Lietuvā, ir cietis pakalpojumu eksports. Latvijā – stiprāk, nekā pārējās Baltijas valstīs, krīze radīja triecienu iekšzemes pieprasījumam: "Latvijas raksturīgā atšķirība ir bieža patērēšana, kura strauji saruka. Pie tam, gan Latvijas, gan Igaunijas gadījumā cieta pakalpojumu eksports."

Krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu mazāka, ja nebūtu bijušas problēmas, kas parādījās vēl pirms Covid-19. Pie šādām Rutkaste pieskaitīja divas: apgrozījuma kritumu transporta un tranzīta nozarē un Latvijas banku sistēmas "kapitālremonts". Par pēdējā negatīvajām sekām diskusijas laikā minēja arī  Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka: "Finanšu pakalpojumu apjoma samazināšanās, diemžēl, nozīmē, ka "kapitālremontam" ir otra, negatīvā puse. Manuprāt, to ir nepieciešams mazināt pēc iespējas ātrāk. Jo banku darbs tik smagos apstākļos neuzlabo nedz investīciju klimatu valstī, nedz attieksmi no klientu puses, kuri var un kuri aizies uz citām valstīm."

Pēc nozarēm var teikt sekojošo: visstiprāk ir cietusi tūrisma un viesu apkalpošanas nozare (restorāni un viesnīcas). Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, šī nozare izies no krīzes lēnāk, nekā pārējās. Krīze ir satricinājusi kultūras nozari – masveida pasākumi ir atcelti un pārcelti, un situācija saglabāsies vēl kādu laiku. Transporta nozare diez vai atgriezīsies pie līdzšinējiem, pirmskrīzes rādītājiem. Šajā gadījumā vainot nākas ne tik daudz "koronakrīzi", cik, piemēram, ES jūlijā apstiprinātās Mobilitātes pakotnes dēļ, kura nozīmē virkni nopietnu ierobežojumu ES austrumu valstu transporta kompānijām. Uzlabošanās pārstrādes rūpniecībā ir saistīta ar to, cik ātri no krīzes izkļūs valstis, kur tradicionāli iet eksporta plūsma no Latvijas. Labākā situācijā atrodas celtniecības nozare. Pēc Rutkastes sacītā, turpmāk katru gadu valsts ekonomika papildus saņems ap 500-600 miljoniem eiro, un lielākā daļa no šīs naudas nonāks tieši celtniecībā. "Tādēļ derētu uzmanīgāk izturēties pret pārkarsuma risku celtniecībā," sacīja Rutkaste.

Pastāv vēl viens risks, kuram uzmanību pievērsa Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, deputāts Ivars Zariņš: "Notiek masveida naudas ieplūdināšanas ekonomikā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka inflācija paliek zema. Tas, manuprāt, nozīmē, ka nauda aizkavējas finanšu tirgos un nenonāk līdz reālajai ekonomikai." Deputāts painteresējās – kas būs, ja ekonomikā tomēr tiks ieguldītas lielas naudas summas. Vai tas nenozīmē, ka pēc iziešanas no "koronakrīzes", ekonomika neizrādīsies citā krīze, kuru būs izraisījusi pārkaršana? Latvijas Bankas pārstāvji uzskata šādu notikumu attīstības variantu par ļoti maz iespējamu – jo šobrīd līdzekļi tiek novirzīti nozaru un darba tirgus "iesildīšanai", nevis pieprasījuma stimulēšanai, kas iedzītu inflāciju. Runājot par zemo pieprasījumu, tad šeit bremzējošu efektu rada mājsaimniecību uzvedība – tās pagaidām nelabprāt lemj par labu liekiem tēriņiem, tostarp neaktīvi kreditējas bankās, acīmredzot, gaidot prognozējamākus laikus.

Par prognozēm. No Latvijas Bankas pārstāvju uzstāšanām top skaidrs, ka, lai gan pagaidām prognozes izskatās labvēlīgi, Eiropā pieaugošā pandēmija var būtiski mainīt situāciju šī gada pēdējā ceturksnī. Pēc Kazāka sacītā, "lielu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā spēlē ģeopolitiskie riski – attiecības starp ASV un Ķīnu, politiskie procesi Eiropas Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm, ASV prezidenta vēlēšanas, ilgstošais Brexit. Taču galvenais risks joprojām ir un paliek koronavīruss.

24
Tagi:
Latvijas Banka, ekonomiskā krīze, ekonomika, IKP
Pēc temata
Jaunieši Eiropā zaudējuši darbu "koronakrīzes" dēļ
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Ekonomists: Brisele izvēlas – zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

32
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

32
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

39
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

39
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"