Liepājas panorāma, foto no arhīva

Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā

28
(atjaunots 14:25 28.09.2020)
Tūrisma bizness Latvijas galvaspilsētā ir cietis Covid-19 pandēmijas dēļ, toties Liepājā tūristu plūsma ir tikai pieaugusi.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Šī gada tūrisma sezona Liepājā un Kurzemē izrādījusies negaidīti veiksmīga, pateicoties Lietuvas tūristiem un rīdziniekiem, raksta LSM.lv.

Tūrisma sezona Liepājā sākās jūnijā, uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas. Sākumā viesu plūsma bija visnotaļ neliela, taču jūlijā dambis plīsa – tik daudz tūristu Liepājā sen nav bijis.

"Jūlijs un augusts Liepājā, kā saka paši uzņēmēji, bija labākā vasara piecu gadu laikā. Cilvēku – un mēs paši to redzējām ielās un restorānos, kafejnīcās, viesnīcās bija neiedomājami daudz. Tostarp, protams, daudz viesu no Lietuvas, kā arī rīdzinieku, Latvijas iedzīvotāju, kuri gadiem ilgi nav ceļojuši apkārt valstij," pastāstīja Liepājas Tūrisma informācijas reģionālā biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Jaunais restorāns Liepājā, kura atklāšana aizkavējās ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas dēļ, beigās aizvadīja veiksmīgu pirmo sezonu, pateicoties apmeklētājiem no Lietuvas.

"Ļoti labi gāja! Protams, lielākā daļa klientu bija lietuvieši. Tas nav noslēpums, Liepājā visur tā bija – gan viesnīcās, gan restorānos, praktiski visur bija lietuvieši. Lietuvieši faktiski "izvilka" mums šo vasaru. Taču tagad, sākot no 3. septembra, sācies straujš kritums, var teikt, ka par 50%," pastāstīja restorāna īpašniece.

"Karostas glābšanas biedrībā", kas strādā tūristu vidū populārajā Kara pilsētiņas virssardzē, vasaras sākumā uztraucās, ka sezona būs neveiksmīga, taču bailes nepiepildījās.

"Varu pateikt, ka tūristu bija vairāk, nekā jebkad ir bijis. Un, protams, tie visi bija Latvijas tūristi un lietuvieši, ļoti daudz lietuviešu, pīķa brīžos mums tur bija vairāk nekā 200 tūristu vienlaikus. Mēs strādājām ne tikai uz 100%, bet dažkārt uz 150% un 200%, strādājām dažkārt dienu un nakti, taču mēs visi sapratām, ka tā būs vien dažas nedēļas, ir jāiztur. Nu, tā, protams, arī bija - kolīdz augusts beidzās, tad vairāk vai mazāk viss kaut kā arī beidzās," stāsta biedrības vadītāja Monta Krafte.

Lai atbalstītu uzņēmējus un piesaistītu tūristus, Liepājas dome sarīkoja projektu konkursu un piešķīra finansējumu to īstenošanai. Pateicoties konkursam, Karostas virssardze atrada jaunus sadarbības ceļus ar citiem uzņēmējiem, piedāvāja tūristiem jaunus maršrutus un pasākumus, piemēram, ar lieliem panākumiem notikušo ar nosaukumu "Karostas vasara".

Rezultātā Liepājā tūrisma sezona pagāja daudz veiksmīgāk nekā galvaspilsētā.

"Šī vasara Liepājā, salīdzinot ar Rīgu… Vispār nevar salīdzināt! Visi sabiedriskās ēdināšanas nozares, restorānu biznesa pārstāvji no Rīgas, ar kuriem ir gadījies runāt, atzīmēja, ka slikti viss ir gājis. Liepājā gāja ļoti labi, Kuldīgā labi un vispār Kurzemē gāja neslikti. Tāda īpašība, man liekas, ir pirmo gadu. Arī mūsu piegādātāji teica, ka visi ir šokā – tā, kā gāja Kurzemē, nav bijis nekad. Savukārt Rīgā gan bija slikti, gan arī tagad turpinās. Jā, vairāk vai mazāk var teikt, ka lietuviešu dēļ. Domāju, ka lietuvieši mums bija vismaz 60% apmeklētāju," pastāstīja kāda restorāna īpašniece.

Viens no izskaidrojumiem – Rīgas iedzīvotāji vēlējās atpūsties ārpus galvaspilsētas robežām, tādēļ arī brauca uz reģioniem, pirmām kārtām izvēloties Kurzemi.

"Atpūtu bieži saista ar skaistu pludmali, un mums Liepājā tā ir. Tādēļ tūristu plūsma rietumu piekrastē arī bija nesalīdzināmi augstāka, nekā viesu skaits citos reģionos. Taču mēs dzirdējām, ka Vidzemē, Latgalē un Zemgalē arī neslikti gājis. Domāju, ka rīdzinieki ļoti gribēja izrauties no galvaspilsētas. Un ar lietuviešiem bijis tāpat – Kauņas un Viļņas iedzīvotāji meklēja iespējas aizbraukt no lielas pilsētas uz jūru," pastāstīja Šoriņa.

Tūristu plūsma no Lietuva strauji apstājās pēc 3. septembra, kad pārplīsa "Baltijas burbulis". Tomēr Liepājā arī tagad ir visai daudz viesu – Latvijas iedzīvotāji steidz izbaudīt septembrim neierasto siltumu.

28
Tagi:
Lietuva, tūrisms, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Pasaules tūrisma diena
Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā

259
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.

Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.

Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.

Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.

"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.

Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.

Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.

ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.

Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.

Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.

Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.

"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.

259
Tagi:
automašīnas, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

140
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

140
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF
Pentagons

NYT: Pentagons bez tiesas ordera pērk datus par cilvēku pārvietošanu

0
(atjaunots 10:23 25.01.2021)
Iepriekš mediji jau ziņojuši, ka ASV valdība dažreiz izmanto šādu informāciju kārtības aizsardzības nolūkos "valsts teritorijā".

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Pentagona izlūkošanas pārvalde jau vairākus gadus pērk tirgū pieejamās datu bāzes ar informāciju par amerikāņu un ārzemnieku atrašanās vietu un pārvietošanām, nepieprasot tiesas orderi, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz New York Times.

Kā izriet no dokumentiem, saņemtajiem pēc senatora Rona Vadena pieprasījuma, pēdējo divarpus gadu laikā pārvaldes darbinieki piecu izmeklēšanu ietvaros izsekoja amerikāņu pārvietošanos, izmantojot datu bāzi, kas saņem informāciju no aplikācijām viedtālruņos.

Saskaņā ar izdevuma datiem, tas atklāj spraugu amerikāņu likumā: lai gan varas iestādēm ir pienākums pieprasīt orderi, lai piespiestu telefona kompānijas nodot informāciju par savu klientu atrašanās vietu, tā vietā valdība bez tiesas ordera var vienkārši iegādāties analoģiskus materiālus pie starpniekiem.

Iepriekš mediji jau ziņojuši, ka ASV valdība dažreiz izmanto šādu informāciju kārtības aizsardzības nolūkos "valsts teritorijā", piemēram, imigrācijas lietu izmeklēšanai.

"Tāpat ir zināms, ka dažreiz militāras personas izlūkošanas nolūkos izmanto informāciju par atrašanās vietu," raksta laikraksts. Izdevums norāda, ka pārvalde, "visticamāk, galvenokārt pērk un izmanto informāciju par atrašanās vietu, veicot izmeklēšanu par ārzemniekiem ārzemēs", lai atklātu draudus ASV karaspēkam visā pasaulē.

Informācijas brokeri, pie kuriem izlūkošana iegādājas datu bāzes, "nesadala amerikāņus un ārzemniekus", proti, pārvalde patstāvīgi filtrē informāciju, un izdala atsevišķā bāzē tos, kuri atrodas ASV, norāda izdevums. Pēc tam, lai saņemtu atļauju piekļūt datu bāzei ar informāciju par amerikāņiem, analītiķiem jāpieprasa speciāla atļauja, kas tika izsniegta piecas reizes pēdējo divarpus gadu laikā, raksta New York Times.

Senators Vaidens iecerējis ierosināt likumu, lai nodrošinātu aizsardzību datiem par amerikāņu atrašanās vietu. Viņš uzskata, ka šāda prakse apdraud konstitucionālās tiesības uz privātumu. Izdevums neprecizē, informāciju par kuru valstu pilsoņiem ārpus ASV, pārvalde iegūst ar šo datu bāzu palīdzību.

0
Tagi:
Pentagons, ASV
Pēc temata
Kā Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference
Demokrātijas standartiem ASV pārvilkušas pāri krustu: Trampa bloķēšana sociālajos tīklos
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
Zaharova paziņoja par Rietumu ideoloģijas dziļāko krīzi