Piemineklis konserviem pie Kolumbija Ltd administrācijas ēkas, foto no arhīva

Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca

147
(atjaunots 13:12 18.09.2020)
Zivju konservu rūpnīca, kas strādāja Liepājā kopš tālā 1892. gada, ir pārcietusi milzum daudz kataklizmu, tomēr ar pašreizējo sistēmu Latvijā galā netika.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Liepājā slēgta pēdējā zivju pārstrādes rūpnīca. Valsts apsolīja atbalstu tās īpašniekam Igoram Krupņikam, bet patiesībā nonāvēja ražošanu.

"Liepājas rūpnīcas tēmu esmu slēdzis no 1. septembra, tagad tur saimniekos "Trasta komercbankas" maksātnespējas administratori. Latvijā nevienam nekas nav vajadzīgs. Patiesībā tā jau ir pamesta zeme, pašas rūpnīcas vairs nav. Teritorijā ir tikai apsargi, un pat viņi braukā no Rīgas," sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja bijušais Liepājas zivju konservu rūpnīcas īpašnieks Igors Krupņiks.

Latvijas biznesmenis ar Krievijas pasi un vēl vienu – Izraēlas – pilsonību atrisināja jautājumu kardināli. Noguris cīnīties ar sistēmu, viņš šonedēļ kopā ar sievu un meitu uz visiem laikiem aizlidoja uz Izraēlu. Tagad viņš dzīvos Netānijā. Arī tā ir jūras krastā, tikai silta.

Sodīt, nedrīkst apžēlot

Zivju konservu rūpnīca, kas strādāja Liepājā kopš tālā 1892. gada, ir pārcietusi milzum daudz kataklizmu – divus pasaules karus, politisko režīmu maiņu, pirmos neatkarības gadus, teju vai netika slēgta 2000. gadu sākumā, taču, pateicoties maskavieša Igora Krupņika apņēmībai, faktiski augšāmcēlās no mirušajiem. Ar toreizējā Liepājas mēra Ulda Seska atbalstu.

Taču 2016. gadā uzņēmumam par ļaunu nāca "Trasta komercbankas" bankrots, kurā firmai "Kolumbija Ltd." bija kredītlīnija. Bankai un pēc tam arī rūpnīcai virsū metās maksātnespējas administratori. Sākumā tika slēgts zivju audzēšanas komplekss un zivju nūjiņu ražotne – jauns biznesa veids, kurā Krupņiks investēja līdzekļus. Administratori atļāva ražot tikai konservus, taču, ņemot vērā Krievijas slēgto tirgu, tas nebija viegli. No 450 darbiniekiem izdevās saglabāt tikai 80.

Pirms karantīnas sākuma Sputnik paspēja apciemot toreiz vēl strādājošo rūpnīcu. "Mēs te gandrīz visu jau esam pensionāri, tomēr ļoti gribam strādāt. Es pati rūpnīcā strādāju jau 15 gadus. Smagi? Jā, viegli nav, taču tagad pie mums dienā saražo 20-40 tūkstošus bundžu, bet agrāk bija pa 90 tūkstošiem bundžu, nebija laika ne elpu atvilkt, tomēr tikām galā. Galvenais, lai tik Igors Oļegovičs vilktu rūpnīcu tālāk," ar cerību balsī stāstīja konservu maiņas meistare Ināra Suhareva.

"Es esmu zivju apstrādātāja, tagad stāvu pie bundžu aizdares mašīnām. Reizēm strādāju ar divām mašīnām, kad atnāk steidzams pasūtījums. Galvenais – kaut tikai mūs neaizvērtu," kolēģei piebalsoja Svetlana Šamane. Viņa rūpnīcā strādāja jau 23 gadus.

Tad sākās koronavīrusa pandēmija, kas stāvokli pasliktināja – Igors Krupņiks pieņēma lēmumu no jūnija ražošanu apturēt. Aprīlī, kad Sputnik pastāstīja par grūto stāvokli "Kolumbija Ltd.", to uztvēra visi vadošie mediji. Pēc saceltā trokšņa valsts apsolīja Krupņikam atbalstu – kompensāciju 20% apmērā no iespējamās lejupslīdes aprīlī, maijā un jūnijā.

Tomēr izrādījās, ka dokumenti jāiesniedz burtiski divu dienu laikā. Tas nebija iespējams. Tomēr pavasarī Krupņiks ziņoja, ka darbība tiks apturēta tikai līdz septembra vidum – ledusskapjos atstāja saldētas zivis, lai konteineru varētu palaist nekavējoties. Tomēr tas neizdevās.

"Žēl cilvēku. Viņi vasaru stāvēja biržās, cerēja, ka rūpnīca atsāks darbu, tomēr diemžēl es nespēju vienoties ar bankas administratoru. Lūdzu dot garantijas darbam līdz 2021. gada 1. jūnijam, bet viņš atteica. Bet mēs taču neko neprasījām – tikai iespēju strādāt," atceras uzņēmējs.

Viņš vairs nav sašutis, vairs nedusmojas kā pavasarī, kad pārdzīvoja par uzņēmumu. Viņš ir samierinājies ar to, ka strādājošas rūpnīcas Latvijā nav vajadzīgas. Tagad visi dokumenti ir sagatavoti, un uzņēmējs ir pametis valsti.

Made in Israel

"Es pats sev pierādīju, ka spēju veidot biznesu Latvijā, un 17 gadus nodzīvoju ar to. Tagad strādāšu Izraēlā. Importētāji ir saskārušies ar grūtībām, sarūpējot valstij produktus koronavīrusa dēļ, ostas ir slēgtas, uzņēmumi pasaulē nestrādā, tāpēc veidosim un attīstīsim biznesu šeit. Mani jau pieņēma darbā par konsultantu ar labu algu, tālāk – paskatīsimies," stāstīja Krupņiks.

Глава компании Kolumbija Ltd Игорь Крупник
© Sputnik / Sergey Melkonov
Bijušais Liepājas zivju konservu rūpnīcas īpašnieks Igors Krupņiks

Drīz vien Igora Krupņika ziņā Izraēlā var parādīties jau Izraēlā ražoti zivju konservi, piemēram, skumbrija vai siļķe eļļā. Šajā nozarē viņam zināmas visas ieejas un izejas. Zivju pārstrādātāji no Latvijas bieži vien lepni klāstīja, ka pēc Krievijas tirgus slēgšanas viņi savu produkciju orientējuši arī uz Izraēlu. Tagad viņiem var parādīties jauns konkurents.

"Maksātnespējas administratori nav motivēti glābt bankrotējošos uzņēmumus, lai saglabātos darba vietas, lai tiktu maksāti nodokļi. Viņi nav ekonomisti, viņi ir juristi. Viņu uzdevums ir ātrāk visu pārdot, lai saņemtu savu procentu no darījuma. Kamēr sistēma Latvijā būs tāda, te nebūs normālu ražotņu," pavasara sākumā norādīja Igors Krupņiks.

Sistēma nav mainījusies, pēc karantīnas atcelšanas stāvoklis ir tikai sliktāks. Tāpēc uzņēmējs nopirka biļeti līdz Telavivai vienā virzienā. Tagad viņš kopā ar ģimeni izsaiņo mantas, iekārtojas un pielāgojas jaunajiem dzīves apstākļiem. Uz Latviju viņš lidos atpūsties, kad Izraēlā laiks būs pārāk karsts.

147
Tagi:
zivrūpniecība, Latvija

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

41
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

41
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Kuģītis no eiro naudaszīmes

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

75
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.

Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.

Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.

HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.

Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.

Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.

Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.

75
Tagi:
parādi, ekonomika, valdība, Latvija
Pēc temata
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

0
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām