Piemineklis konserviem pie Kolumbija Ltd administrācijas ēkas, foto no arhīva

Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca

109
(atjaunots 13:12 18.09.2020)
Zivju konservu rūpnīca, kas strādāja Liepājā kopš tālā 1892. gada, ir pārcietusi milzum daudz kataklizmu, tomēr ar pašreizējo sistēmu Latvijā galā netika.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Liepājā slēgta pēdējā zivju pārstrādes rūpnīca. Valsts apsolīja atbalstu tās īpašniekam Igoram Krupņikam, bet patiesībā nonāvēja ražošanu.

"Liepājas rūpnīcas tēmu esmu slēdzis no 1. septembra, tagad tur saimniekos "Trasta komercbankas" maksātnespējas administratori. Latvijā nevienam nekas nav vajadzīgs. Patiesībā tā jau ir pamesta zeme, pašas rūpnīcas vairs nav. Teritorijā ir tikai apsargi, un pat viņi braukā no Rīgas," sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja bijušais Liepājas zivju konservu rūpnīcas īpašnieks Igors Krupņiks.

Latvijas biznesmenis ar Krievijas pasi un vēl vienu – Izraēlas – pilsonību atrisināja jautājumu kardināli. Noguris cīnīties ar sistēmu, viņš šonedēļ kopā ar sievu un meitu uz visiem laikiem aizlidoja uz Izraēlu. Tagad viņš dzīvos Netānijā. Arī tā ir jūras krastā, tikai silta.

Sodīt, nedrīkst apžēlot

Zivju konservu rūpnīca, kas strādāja Liepājā kopš tālā 1892. gada, ir pārcietusi milzum daudz kataklizmu – divus pasaules karus, politisko režīmu maiņu, pirmos neatkarības gadus, teju vai netika slēgta 2000. gadu sākumā, taču, pateicoties maskavieša Igora Krupņika apņēmībai, faktiski augšāmcēlās no mirušajiem. Ar toreizējā Liepājas mēra Ulda Seska atbalstu.

Taču 2016. gadā uzņēmumam par ļaunu nāca "Trasta komercbankas" bankrots, kurā firmai "Kolumbija Ltd." bija kredītlīnija. Bankai un pēc tam arī rūpnīcai virsū metās maksātnespējas administratori. Sākumā tika slēgts zivju audzēšanas komplekss un zivju nūjiņu ražotne – jauns biznesa veids, kurā Krupņiks investēja līdzekļus. Administratori atļāva ražot tikai konservus, taču, ņemot vērā Krievijas slēgto tirgu, tas nebija viegli. No 450 darbiniekiem izdevās saglabāt tikai 80.

Pirms karantīnas sākuma Sputnik paspēja apciemot toreiz vēl strādājošo rūpnīcu. "Mēs te gandrīz visu jau esam pensionāri, tomēr ļoti gribam strādāt. Es pati rūpnīcā strādāju jau 15 gadus. Smagi? Jā, viegli nav, taču tagad pie mums dienā saražo 20-40 tūkstošus bundžu, bet agrāk bija pa 90 tūkstošiem bundžu, nebija laika ne elpu atvilkt, tomēr tikām galā. Galvenais, lai tik Igors Oļegovičs vilktu rūpnīcu tālāk," ar cerību balsī stāstīja konservu maiņas meistare Ināra Suhareva.

"Es esmu zivju apstrādātāja, tagad stāvu pie bundžu aizdares mašīnām. Reizēm strādāju ar divām mašīnām, kad atnāk steidzams pasūtījums. Galvenais – kaut tikai mūs neaizvērtu," kolēģei piebalsoja Svetlana Šamane. Viņa rūpnīcā strādāja jau 23 gadus.

Tad sākās koronavīrusa pandēmija, kas stāvokli pasliktināja – Igors Krupņiks pieņēma lēmumu no jūnija ražošanu apturēt. Aprīlī, kad Sputnik pastāstīja par grūto stāvokli "Kolumbija Ltd.", to uztvēra visi vadošie mediji. Pēc saceltā trokšņa valsts apsolīja Krupņikam atbalstu – kompensāciju 20% apmērā no iespējamās lejupslīdes aprīlī, maijā un jūnijā.

Tomēr izrādījās, ka dokumenti jāiesniedz burtiski divu dienu laikā. Tas nebija iespējams. Tomēr pavasarī Krupņiks ziņoja, ka darbība tiks apturēta tikai līdz septembra vidum – ledusskapjos atstāja saldētas zivis, lai konteineru varētu palaist nekavējoties. Tomēr tas neizdevās.

"Žēl cilvēku. Viņi vasaru stāvēja biržās, cerēja, ka rūpnīca atsāks darbu, tomēr diemžēl es nespēju vienoties ar bankas administratoru. Lūdzu dot garantijas darbam līdz 2021. gada 1. jūnijam, bet viņš atteica. Bet mēs taču neko neprasījām – tikai iespēju strādāt," atceras uzņēmējs.

Viņš vairs nav sašutis, vairs nedusmojas kā pavasarī, kad pārdzīvoja par uzņēmumu. Viņš ir samierinājies ar to, ka strādājošas rūpnīcas Latvijā nav vajadzīgas. Tagad visi dokumenti ir sagatavoti, un uzņēmējs ir pametis valsti.

Made in Israel

"Es pats sev pierādīju, ka spēju veidot biznesu Latvijā, un 17 gadus nodzīvoju ar to. Tagad strādāšu Izraēlā. Importētāji ir saskārušies ar grūtībām, sarūpējot valstij produktus koronavīrusa dēļ, ostas ir slēgtas, uzņēmumi pasaulē nestrādā, tāpēc veidosim un attīstīsim biznesu šeit. Mani jau pieņēma darbā par konsultantu ar labu algu, tālāk – paskatīsimies," stāstīja Krupņiks.

Глава компании Kolumbija Ltd Игорь Крупник
© Sputnik / Sergey Melkonov
Bijušais Liepājas zivju konservu rūpnīcas īpašnieks Igors Krupņiks

Drīz vien Igora Krupņika ziņā Izraēlā var parādīties jau Izraēlā ražoti zivju konservi, piemēram, skumbrija vai siļķe eļļā. Šajā nozarē viņam zināmas visas ieejas un izejas. Zivju pārstrādātāji no Latvijas bieži vien lepni klāstīja, ka pēc Krievijas tirgus slēgšanas viņi savu produkciju orientējuši arī uz Izraēlu. Tagad viņiem var parādīties jauns konkurents.

"Maksātnespējas administratori nav motivēti glābt bankrotējošos uzņēmumus, lai saglabātos darba vietas, lai tiktu maksāti nodokļi. Viņi nav ekonomisti, viņi ir juristi. Viņu uzdevums ir ātrāk visu pārdot, lai saņemtu savu procentu no darījuma. Kamēr sistēma Latvijā būs tāda, te nebūs normālu ražotņu," pavasara sākumā norādīja Igors Krupņiks.

Sistēma nav mainījusies, pēc karantīnas atcelšanas stāvoklis ir tikai sliktāks. Tāpēc uzņēmējs nopirka biļeti līdz Telavivai vienā virzienā. Tagad viņš kopā ar ģimeni izsaiņo mantas, iekārtojas un pielāgojas jaunajiem dzīves apstākļiem. Uz Latviju viņš lidos atpūsties, kad Izraēlā laiks būs pārāk karsts.

109
Tagi:
zivrūpniecība, Latvija
Elektriskā apakšstacija

Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL

4
(atjaunots 08:43 23.10.2020)
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2021.-2030. gadam paredz investīcijas 405 miljonu eiro apmērā.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" (AST) no 2021. līdz 2030. gadam plāno ieguldīt attīstībā 405 miljonus eiro. Par to liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns, vēsta BNN.

Lielākā daļa izdevumu būs saistīta ar tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroenerģijas pārvades drošības veicināšanu ar mērķi īstenot 2025. gadā iziešanu no enerģijas gredzena BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E desmit gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu," komentēja plānu AST valdes priekšsēdētājs Varis Broks.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL gredzenā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no BRELL enerģijas gredzena.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības labad uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.

4
Tagi:
elektroenerģija, BRELL
Pēc temata
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

13
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

13
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

0
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

0
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus