Eksperts  Vasilijs Koltašovs

Ekonomists: ES varasiestādes nedalīs naudu par baltu velti

29
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Kad Eiropas Komisija nežēlīgi uzbrūk minimālajai darba algai, ir dīvaini cerēt, ka cilvēkiem tāpat vien piešķirs naudu – beznosacījuma minimālos ienākumus.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Eiropas Savienībā apspriež iespēju ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus visiem ES pilsoņiem koronavīrusa pandēmijas seku fonā. Vācija ķērusies klāt eksperimentam, kura ietvaros pilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem izmaksā 1200 eiro mēnesī trīs gadu garumā. Pētījumam atlasītajiem 120 cilvēkiem uzlikts pienākums regulāri atskaitīties par savu dzīvesveidu. Berlīne jau paziņojusi, ka šāda taktika iedragā valsts sociālos sasniegumus.

Ideja ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus ir visnotaļ vilinoša tiem, kam nav darba, taču tās īstenošanas perspektīvas ES ir ārkārtīgi šaubīgas, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"ES ekonomikā nelegāli atrodas milzīgs skaits cilvēku, turklāt Briselē valda budžeta un parādu krīze, jo daudzas valsts ir pārslogotas ar parādiem un deficītu. Tādēļ ES gluži vienkārši nav resursu, lai izmaksātu beznosacījuma minimālos ienākumus," paskaidroja Koltašovs.

Pēc eksperta sacītā, pats bēdīgākais ir tas, ka Eiropas Savienībā netiecas veidot darbavietas, un tas vēl padziļina krīzi Eiropas sistēmā.

"Ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus Eiropā un izmaksāt naudu milzīgam cilvēku skaitam nepavisam nav eirokomisāru garā. Viņi pēdējos gadus nežēlīgi uzbrūk minimālajai algai, darba līgumiem un sociālajām garantijām tikai tādēļ, lai darbaspēku padarītu lētāku. Tāpēc par brīvu izsniegt naudu cilvēkiem – tas nav viņu princips," nobeigumā sacīja Koltašovs.

Koronavīrusa pandēmija radījusi ievērojamus zaudējumus Eiropas Savienības valstu ekonomikai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gadā – 15%. Speciālisti uzsver, ka tā ir lielākā ekonomikas lejupslīde visā Eiropas pēckara vēsturē.

29
Tagi:
Latvija, beznosacījuma minimālais ienākums
Pēc temata
Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem
Katram somam pa 600 eiro: rudenī tiks izraudzīti eksperimenta dalībnieki
Rīgas osta

Mazāk ogļu, vairāk graudu: jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas

22
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).

Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).

Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.

Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.

Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).

Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).

2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

22
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Naudas maks, foto no arhīva

Ierēdņi kļūst bagātāki, pārējie krīt nabadzībā: Latvijā palielinājusies sociālā plaisa

34
(atjaunots 08:28 20.04.2021)
Plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem palielinās, un koronavīruss izgaismoja nevienlīdzības problēmu, kurai gadiem ilgi centās nepievērst uzmanību.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Covid-19 krīzes ietekme parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, norāda Lauksaimniecības tirgus attīstības centra vadītāja Ingūna Gulbe, raksta ВВ.lv.

Ierēdņi kļūst bagātāki

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," sacīja Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldē strādājošo algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi kļuvuši mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā paša laikā iedzīvotāju ienākumi, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs (gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā), ieņēmumi ir samazinājušies.

Maize bagātajiem un nabagajiem

Tāpēc, pēc Gulbes vārdiem, radās polarizācija preču sortimentā - katram tirdzniecības tīklam ir viens lēts piens, viena lēta maize, milti, cukurs un tā tālāk. "Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā. Ražotāji un tirgotāji saprot, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida preces un daļai - cita veida preces," viņa paskaidroja.

"Es, kā pircējs, pilnīgi noteikti uzskatu, ka man nav jāpērk dārgais cukurs pa 1,15 eiro kilogramā, ja to var nopirkt par 50 centiem lētākā veikalā, jo tas ir viens un tas pats cukurs, nav nekādas kvalitātes atšķirības," piebilda Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šādas lielas un mazas cenas parādās, jo galvenais mārketinga uzdevums ir, lai cilvēki "gandarījumu un prieku samaksā daudz", tāpēc par to, ka prece ir ļoti dārga, nav jāvaino ražotāji, jo ir iespēja iegādāties arī lētākus produktus. "Tā kopumā ir māka pārdot un māka arī iepirkties," norādīja eksperte.

Vienlaikus viņa paudusi cerību, ka pārtikas cenu kāpums šogad būs mērens, jo jāņem vērā pandēmijas ietekme uz iedzīvotāju ekonomiku un pirktspēju.

Iepriekš ziņots, ka līdzīgas problēmas pastāvējušas Eiropas Savienībā arī pirms pandēmijas. Pēc Eurostat datiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā un nabadzības un sociālās atstumtības robežas bija 92,4 miljoni cilvēku, jeb 21,1% iedzīvotāju. Tagad situācija ir vēl ļaunāka.

34
Tagi:
nabadzība
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Priekš kam Latvijai iedzīvotāji? ES plāno pataisīt valsti par zaļu rezervātu

MiG-31 "gaisa cīņa" virs Klusā okeāna

0
(atjaunots 06:53 21.04.2021)
Piloti izspēlēja manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi. "Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Iznīcinātāju MiG-31BM ekipāžas izspēlēja "gaisa cīņas" ar nosacītā pretinieka lidmašīnām mācībās virs Klusā okeāna akvatorijas. Video savā YouTube kanālā publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.  

Ierakstā redzams, kā Klusā okeāna flotes lidmašīnas paceļas gaisā un pilnveido gaisa tuvcīņas taktiskos paņēmienus.

AM atzīmēja, ka piloti izspēlējuši arī manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi.

"Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Lidmašīna MiG-31 paredzēta gaisa mērķu pārtveršanai un likvidācijai minimālā, vidējā un lielā augstumā, jebkurā diennakts laikā, jebkādos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo radiolokācijas traucējumu un termisko viltus mērķu pielietošanas apstākļos.

0