Dmitrijs Golubovskis

Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes

101
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Pie Latvijas bankām ķērušies amerikāņu regulatori, tāpēc Latvijai atlicis iztikt uz šprotu un Jūrmalas rēķina – vairs nav nekādu izredžu atgriezties pie labās dzīves uz krievu naudas rēķina.

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas finanšu sistēmas "kapitālremonta", ko sarīkoja amerikāņu iestādes, vietējās bankas baidās atvērt kontus, konstatē eksperti.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ieteica kredītiestādēm pievērsties risku menedžmentam, nevis izvairīties no tiem. Viņš uzskata, ka bankām jābeidz meklēt "netīrā" nauda, jādomā par attīstību.

Tā kā pie Latvijas bankām ķērušies amerikāņu regulatori, nevienam nav cerību atgriezties pie labās dzīves, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

"Pie Latvijas bankām ķērusies Amerika, bet Eiropa sāka spiedienu ASV prasību gultnē. Izcēlās liels skandāls par nezināmas izcelsmes naudas plūsmu no Krievijas, kas izrādījās saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu ASV. Amerikā plaukst paranoja sakarā ar to, ka sveša nauda varot iejaukties viņu iekšpolitikā. ASV varasiestādes pievērsās visiem lielajiem finanšu punktiem, kuriem cauri plūst Krievijas nauda. Viņi panākuši Krievijas pilsoņu kontu slēgšanu Kiprā un ļoti spēcīgi ķērās pie Latvijas," atgādināja Golubovskis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas bankām uzmanību pievērsusi pasaules augstākā finanšu vara.

"Amerikāņu regulatoru autoritāte ir vislielākā. Tāpēc Latvijas varasiestādes var pieprasīt no bankām, ko vien vēlas, bankas to nedarīs – tās zina, ka rezultātā viņām iesaldēs korespondētājkontus ASV un tās būs izmestas no pasaules banku sistēmas," paziņoja analītiķis.

Golubovskis norādīja: ja baņķieris vēlas norēķināties dolāros, viņam vajadzīgi korespondētājkonti bankās ASV, kas šos maksājumus "izlaidīs cauri".

"Jebkura dolāru transakcija iet cauri Amerikai, kur to izskata zem palielināmā stikla. Ja Latvijas baņķierim ieteica tā nerīkoties, viņš to nedarīs, vienalga, ko domātu viņa valdība. iezemiešu valdības nevienu neinteresē. Tā var lūgt bankas un pieprasīt, ko vien vēlas, - ja bankas ir prātīlgas, tās šajā gadījumā ignorēs savas valdības viedokli," paskaidroja Sputnik sarunbiedrs.

Golubovskis konstatēja, ka "Latvija ir beigusies".

"Vēl viņiem ir šprotes, ir Jūrmala, uz tā rēķina dzīvos. Tagad jāpierod dzīvot tā, kā dzīvoja līdz brīdim, kad uzsēdās uz finanšu plūsmas no Krievijas... Patiesībā uz šī rēķina viņi kadu laiku dzīvoja ļoti labi, pēc tam dzīvoja labi, taču uz Krievijas naudas rēķina viņi dzīvoja pavisam skaisti, un tagad tas ir beidzies," secināja analītiķis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka pērn Latvijas banku sektora peļņa sastādīja 118,203 miljonus eiro – gandrīz 2,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir rekordzems rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Голубовский: Латвия шикарно жила за счет российских денег
101
Tagi:
bankas, Latvija, ASV
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Otrais vilnis, tikai ne Covid: "Citadele" slēdz kontus Latvijas kravu pārvadātājiem
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

76
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

76
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē