Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Baltkrievijas kravu dēļ maigāki nekļūsim: Linkaits atbildēja uz sankciju draudiem

88
(atjaunots 17:00 11.09.2020)
Ekonomiskās intereses neliks Latvijai rosināt mīkstāku politiku attiecībā uz Minsku, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Baltkrievijas kravu pazaudēšana var kļūt par vēl vienu triecienu Latvijas tranzīta nozarei. Aptuveni piektā daļa kravu, kuras pārvadā "Latvijas Dzelzceļs", nāk no kaimiņu republikas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka riski pazaudēt Baltkrievijas kravas neietekmēs Rīgas pozīciju attiecībā pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vēsta LSM.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un vēl vairākām Baltkrievijas amatpersonām, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārmešana no Lietuvas uz Krievijas ostām, tostarp Ustlugu, tika apspriesta Krievijas un Baltkrievijas premjeru Mihaila Mišustina un Romāna Golovčenko pārrunas 3. septembrī. Pēcāk enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Baltkrievija varētu pārorientēt 3-4 miljonus tonnu savu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krievijas ostām, savstarpēji izdevīgus sadarbības nosacījumus izstrādās septembra laikā.

Pērn aptuveni piektā daļa pa Latvijas dzelzceļu pārvadājamo kravu gāja no vai uz Baltkrieviju – kopumā tie ir aptuveni 7 miljoni tonnu, savukārt šī gada astoņos mēnešos – gandrīz 3 miljoni tonnu. Lielākoties tie ir naftas produkti.

Lai padziļinātu sadarbību, pirms pāris gadiem "Latvijas Dzelzceļš" atvēra pārstāvniecību Minskā.

"Baltkrievija ir nozīmīgs sadarbības partneris. Mēs sekojam līdzi, kas notiek Baltkrievijā, šie notikumi ir satraucoši, bet tajā pašā laikā kravu plūsma turpinās. [..] Vairāk nekā puse aiziet uz trim lielākajām ostām. Protams, kravas arī paliek Latvijā, kā arī iet sauszemes tranzītā," paziņoja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saskaņā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes informāciju, Baltkrievijas kravu īpatsvars kopējā kravu struktūrā sastāda aptuveni 5%, taču svarīgāks Baltkrievijas partneris ir otra lielākā Latvijas osta – Ventspils osta.

"Arī vakar pie mums bija Baltkrievijas uzņēmumi, kuri vēlas atvērt ražotni tieši ostas industriālajā zonā. Mēs šobrīd Baltkrievijas uzņēmumiem izbūvējam ēku, kuru nodosim ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, tāpēc mums ir ļoti nozīmīga sadarbība ar Baltkrieviju," atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Kravu apgrozījuma kritums Ventspils ostā ir ievērojamāks, nekā citās Latvijas ostās. Visvairāk ir sarukuši ogļu tranzīta apjomi no Krievijas – vairāk nekā par 90%. Līdz ar to Baltkrievijas kravu īpatsvars pieaug, lai gan arī to apjoms ir krities. Ventspils brīvostas pārvaldnieks uzskata, ka ar Baltkrieviju saistītās kravas šogad varētu sasniegt 20% no kopējā kravu apjoma.

Par Latvijas politikas sekām attiecībā uz Baltkrieviju un iespējamo baltkrievu partneru atteikšanos no iekraušanas Ventspilī Purmalis runā izvairīgi un cer, ka līdz tam nenonāks.

"Tās ir starptautiskās kravu piegādes ķēdes, kurās bieži vien Baltkrievija ir tikai valsts, caur kuru iet šī krava. Viņi nav ne ražotājs, ne preces nosūtītājs. [..] Mēs gribētu šajā kravu ķēdē turpināt strādāt, neskatoties ne uz ko. Protams, mums ir jāņem vērā, kas notiek politiskajā arēnā," sacīja Purmalis.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), komentējot situāciju, paziņoja, ka pagaidām politiskā situācija nav ietekmējusi kravu plūsmu no Baltkrievijas, taču šis jautājums jebkurā gadījumā neietekmēs Rīgas pozīciju attiecībā uz Aleksandra Lukašenko režīmu.

"Baltijas valstu pozīcija attiecībās ar Baltkrieviju ir skaidra, viennozīmīgi tā ir arī pausta. Nav nekādu iemeslu to mainīt," uzsvēra Linkaits, aicinot nedramatizēt situāciju.

88
Tagi:
Tālis Linkaits, Latvija, Baltkrievija, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

76
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

76
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē