Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Baltkrievijas kravu dēļ maigāki nekļūsim: Linkaits atbildēja uz sankciju draudiem

121
(atjaunots 17:00 11.09.2020)
Ekonomiskās intereses neliks Latvijai rosināt mīkstāku politiku attiecībā uz Minsku, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Baltkrievijas kravu pazaudēšana var kļūt par vēl vienu triecienu Latvijas tranzīta nozarei. Aptuveni piektā daļa kravu, kuras pārvadā "Latvijas Dzelzceļs", nāk no kaimiņu republikas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka riski pazaudēt Baltkrievijas kravas neietekmēs Rīgas pozīciju attiecībā pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vēsta LSM.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un vēl vairākām Baltkrievijas amatpersonām, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārmešana no Lietuvas uz Krievijas ostām, tostarp Ustlugu, tika apspriesta Krievijas un Baltkrievijas premjeru Mihaila Mišustina un Romāna Golovčenko pārrunas 3. septembrī. Pēcāk enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Baltkrievija varētu pārorientēt 3-4 miljonus tonnu savu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krievijas ostām, savstarpēji izdevīgus sadarbības nosacījumus izstrādās septembra laikā.

Pērn aptuveni piektā daļa pa Latvijas dzelzceļu pārvadājamo kravu gāja no vai uz Baltkrieviju – kopumā tie ir aptuveni 7 miljoni tonnu, savukārt šī gada astoņos mēnešos – gandrīz 3 miljoni tonnu. Lielākoties tie ir naftas produkti.

Lai padziļinātu sadarbību, pirms pāris gadiem "Latvijas Dzelzceļš" atvēra pārstāvniecību Minskā.

"Baltkrievija ir nozīmīgs sadarbības partneris. Mēs sekojam līdzi, kas notiek Baltkrievijā, šie notikumi ir satraucoši, bet tajā pašā laikā kravu plūsma turpinās. [..] Vairāk nekā puse aiziet uz trim lielākajām ostām. Protams, kravas arī paliek Latvijā, kā arī iet sauszemes tranzītā," paziņoja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saskaņā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes informāciju, Baltkrievijas kravu īpatsvars kopējā kravu struktūrā sastāda aptuveni 5%, taču svarīgāks Baltkrievijas partneris ir otra lielākā Latvijas osta – Ventspils osta.

"Arī vakar pie mums bija Baltkrievijas uzņēmumi, kuri vēlas atvērt ražotni tieši ostas industriālajā zonā. Mēs šobrīd Baltkrievijas uzņēmumiem izbūvējam ēku, kuru nodosim ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, tāpēc mums ir ļoti nozīmīga sadarbība ar Baltkrieviju," atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Kravu apgrozījuma kritums Ventspils ostā ir ievērojamāks, nekā citās Latvijas ostās. Visvairāk ir sarukuši ogļu tranzīta apjomi no Krievijas – vairāk nekā par 90%. Līdz ar to Baltkrievijas kravu īpatsvars pieaug, lai gan arī to apjoms ir krities. Ventspils brīvostas pārvaldnieks uzskata, ka ar Baltkrieviju saistītās kravas šogad varētu sasniegt 20% no kopējā kravu apjoma.

Par Latvijas politikas sekām attiecībā uz Baltkrieviju un iespējamo baltkrievu partneru atteikšanos no iekraušanas Ventspilī Purmalis runā izvairīgi un cer, ka līdz tam nenonāks.

"Tās ir starptautiskās kravu piegādes ķēdes, kurās bieži vien Baltkrievija ir tikai valsts, caur kuru iet šī krava. Viņi nav ne ražotājs, ne preces nosūtītājs. [..] Mēs gribētu šajā kravu ķēdē turpināt strādāt, neskatoties ne uz ko. Protams, mums ir jāņem vērā, kas notiek politiskajā arēnā," sacīja Purmalis.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), komentējot situāciju, paziņoja, ka pagaidām politiskā situācija nav ietekmējusi kravu plūsmu no Baltkrievijas, taču šis jautājums jebkurā gadījumā neietekmēs Rīgas pozīciju attiecībā uz Aleksandra Lukašenko režīmu.

"Baltijas valstu pozīcija attiecībās ar Baltkrieviju ir skaidra, viennozīmīgi tā ir arī pausta. Nav nekādu iemeslu to mainīt," uzsvēra Linkaits, aicinot nedramatizēt situāciju.

121
Tagi:
Tālis Linkaits, Latvija, Baltkrievija, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

29
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

29
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

86
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

86
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

0
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

0
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi