Vīrietis ar invaliditāti, foto no arhīva

Vismaz 170 eiro mēnesī: kuru var atbrīvot no minimālajām sociālajām iemaksām

25
(atjaunots 16:23 11.09.2020)
Kādēļ no minimālajām sociālajām iemaksām nevar atbrīvot cilvēkus ar invaliditāti un kad jaunie noteikumi varētu stāties spēkā.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. No minimālajām sociālajām iemaksām var atbrīvot pensionārus, studentus un ieslodzītos, taču ne cilvēkus ar invaliditāti, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), vēsta LTV.

Pašlaik ministrijā apspriež kategorijas, uz kurām topošās nodokļu izmaiņas netiks attiecinātas. Iekļaut šajā sarakstā cilvēkus ar invaliditāti traucē Satversmes tiesas lēmums.

Minimālo sociālo iemaksu ieviešanas projekts paredz, ka visiem strādājošiem cilvēkiem, to skaitā pašnodarbinātajiem, būs jāmaksā vismaz 170 eiro mēnesī neatkarīgi no algas apmēra.

2016. gada beigās, kad minimālās sociālās iemaksas praktiski ieviesa, Saeimas deputāti palielināja personu kategoriju skaitu, kuras varēs tās nemaksāt, līdz 13. Toreiz Labklājības ministrija norādīja, ka tas ir viens no reformas lūzuma punktiem, jo tādā gadījumā iemaksas veiks pārāk maz cilvēku.

Pēc Petravičas sacītā, esošajā posmā var pārliecinoši teikt par trīs izņēmuma kategoriju iekļaušanu sarakstā.

"Noteikti viena kategorija, kurai tur ir jābūt – tie ir pensionāri. Otra kategorija – jaunieši, studenti, jo studenti, protams, nevar strādāt pilnu darba laiku, līdz ar to viņu atalgojums ir un var būt mazāks par minimālo algu," paziņoja Petraviča.

Trešā kategorija ir ieslodzītie.

Pēc ministres sacītā, viņa vēlētos pievienot šajā sarakstā personas ar invaliditāti, taču tas, saskaņā ar ministrijas vērtējumu, būtu pretrunā ar Satversmes tiesas lēmumu, kura atzina zemākas sociālo iemaksu likmes personām ar invaliditāti par diskriminējošām.

"Satversmes tiesa atzinusi, ka tā ir bijusi nevienlīdzība pret personām ar invaliditāti. Līdz ar to viņi šobrīd ir tādā neapskaužamā situācijā," pastāstīja Petraviča.

Pēc viņas teiktā, attiecīgā likuma izstrāde joprojām turpinās, tādēļ izņēmumu saraksts var tikt paplašināts, piemēram, ar jaunajiem vecākiem.

Izmaiņas plānots apstiprināt līdz gada beigām, taču politiķi vienojās, ka tie stāsies spēkā tikai no nākamā gada 1. jūlija.

"Lai nebūtu tā, ka pieņem regulējumu novembrī vai decembrī un janvārī tas stāsies spēkā, mēs jau tagad plānojam, ka tas stātos spēkā no pusgada, lai mūsu sabiedrībai būtu laiks iepazīties, saprast un gatavoties šīm gaidāmajām izmaiņām," paskaidroja premjers Krišjānis Kariņš.

Finanšu ministrijā norādīja, ka ilgstošāks minimālo sociālo iemaksu ieviešanas laiks ir nepieciešams arī valsts iestādēm, lai Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pagūtu sagatavoties.

Arodbiedrību apvienība uzskata, ka ir nepieciešams pārejas periods, kad tie, kas pelna mazāk par minimālo algu, maksās 10% no ienākumiem, nevis 170 eiro.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, valdība atbalstīja veselu virkni nodokļu izmaiņu, kuras plānots ieviest trijos posmos. Tostarp paredzēts samazināt sociālās iemaksas par 1%, ieviest minimālo sociālo iemaksu un samazināt ienākumu nodokļa daļu, kura nonāk pašvaldību budžetā, no 80% uz 75%.

25
Tagi:
sociālā aizsardzība, Latvija, nodokļi, nodokļu reforma
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

89
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
89
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

25
(atjaunots 22:03 24.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

25
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva

Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

5
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Pakāpeniski noskaidrojas, ka visu šo Krievijai nedraudzīgo izlēcienu un sankciju galvenais mērķis nemaz nav Krievija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Nu jau šķiet, ka Eiropas Parlamenta jaunākās rezolūcijas jautājumā par Krieviju un tās politiku ir varen stingras – tās pat pieprasa mainīt valsts pamatlikumu. Taču pēkšņi tribīnē kāpj Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un viņas oficiālajā runā Krievija pieminēta tikai vienu reizi. Toties kādā kontekstā! Viņā atklāti piedraud "tiem, kuri atbalsta ciešākas attiecības ar Krieviju". Tātad drīzāk gan runa ir par valstīm un it īpaši politiskajām grupām pašā ES, kas vēl uzdrīkstas cerēt uz prātīgāku pieeju ārpolitikā. Vācijas bijusī aizsardzības ministre brīdina opozīciju Eiropā: "Mēs jūs vērojam."

Igaunija
© Sputnik / Вадим Анцупов

Pie tam Rietumu prese visā politiķes plašajā runā izcēla īso frāzi par Krieviju kā galveno nostādni un pirmajās slejās klāstīja: Eiropas Savienības līdere iesaka atturēties no sakariem ar Krieviju. Tātad šī tēze ir jāpaziņo visiem, ko prese regulāri saukā par "Kremļa noderīgajiem idiotiem".

Nav ne mazāko šaubu: attieksme pret iekšējo opozīciju krasi pasliktinājusies ne jau sakarā ar skandālu ap "Berlīnes pacientu", kā apgalvo daži Eiropas politiķi. tā drīzāk gan ir atbilde uz plašo kori "Putin! Putin!"  pie Krievijas vēstniecības sienām Berlīnē. Tās ir bailes izdzirdēt patiesību, - izrādās, ka tā ir aizvien lielākā cieņā Vācijā.

Nesen šo "problēmu" atklāti aprakstīja vācu avīze Süddeutsche Zeitung. Citēsim: "Vācijā, kur Navaļnija saindēšana radīja plašus strīdus, valda liela Krievijas valsts mediju ietekme. Valsts televīzijas vācu valodā strādājošās nodaļas RT Deutsch raksti ir neticami populāri: ECBC (Eiropas ārējo sakaru dienests – aut.) dati liecina, ka tie pašlaik ieņem otro vietu citātu skaita ziņā vācu sociālajos tīklos."

Süddeutsche Zeitung autori nav spējīgi padomāt, kāpēc tā notiek, kāpēc pēdējos gados krasi krītas vācu avīžu popularitāte. Viņuprāt, Krievijas mediju galvenais mērķis Eiropā ir "sēt šaubas" Eiropas sabiedrības taisnajās rindās. Interesanti, kopš kura laika Rietumu žurnālistiem šķiet, ka šaubas – tas ir kaut kas slikts un šausmīgs? It kā jau demokrātiskā Eiropa vienmēr ir nosodījusi (vismaz vārdos) totalitārismu un oficiālo vienprātību. Bet tagad Rietumu žurnālisti un politiķi neliekuļoti brīnās: kāpēc viņu tautieši, mēģinādami sameklēt vismaz kaut kādu jēgu ziņās par "saindēšanām" un "iejaukšanos", meklē veselīgu alternatīvu vietējām avīzēm un ziņu kanāliem, kas bez jebkādas kritikas retranslē tikai no augšas raidīto "vienīgo pareizo" versiju.

© Sputnik / Брайан Смит

Runa jau nav tikai par Vāciju. Lai kādu Eiropas valsti mēs ņemtu, tur noteikti uzdursies diskusijai par to, kāpēc "prokrieviskais" viedoklis ir tik populārs "ārpussistēmas" medijos un sociālajos tīklos. Piemēram, čehu eksperts Jans Širs to skaidro ar žurnālistu "nesagatavotību". Viņus vienkārši vajagot "pareizi noorientēt": paskat, piespiedīsi viņus saukt Donbasa dumpiniekus par "Krievijas armiju", nevis "separātistiem", un uzreiz būs panākts vajadzīgais rezultāts. Un nevienu neinteresē tas, ka visus šos gadus neviens ne reizi nav atradis Krievijas armiju Donbasā! Galvenais taču ir uzspiest lasītājiem "neaizmiglotu" bildi, kas nepieļauj šaubas un divdomīgus traktējumus. Savukārt šim nolūkam, pēc Šira domām, Čehijas televīzijas ēterā jāuzaicina tikai "pareizos" ekspertus, kuri neatļausies (kādas šausmas!) apšaubīt "Krievijas režīma vēlmi saindēt Navaļniju un to, ka tas izdarīts ar "Novičok" palīdzību".

Vai tiešām Širs un viņam līdzīgi eksperti neaptver, ka ikviens saprātīgi domājošs cilvēks, visās avīzēs ieraugot ziņas par Krievijas "okupantiem" vai "Putinu-saindētāju", agri vai vēlu mēģinās atrast šo sensacionālo "faktu" pierādījumus. Ja avīzēs nekas nav atrodams, viņš noteikti pievērsīsies alternatīviem avotiem. Tieši tāpēc jau Krievijas mediji Eiropā kļūst aizvien populārāki, nevis kaut kādu iekšējā ienaidnieka niķu un stiķu dēļ. Tie ļauj izskatīt problēmu no dažādām pusēm un skatītājiem nonākt pie saviem slēdzieniem. Lūk, no kā baidās Rietumu eksperti, ko apsēdusi cīņa ar Krieviju un citādi domājošajiem pašā Eiropā.

Vēl vienu svaigu šīs apsēstības piemēru rāda nesenās pašvaldību vēlēšanas vairākos Itālijas reģionos. Ģenerālās līnijas mediji, pārbijušies par opozīcijā esošās uz labējo flangu nosliekušās "Līgas" uzvaras perspektīvu tradicionāli "sarkanajā" Toskānā, atkal izvilka dienas gaismā Krievijas kārti – viņi atsauca atmiņā jau sūnām apaugušo stāstu par "finansējumu no Krievijas".

Galvenais pierādījums: kādas kompānijas īpašnieks, kurš agrāk bija saistīts ar "Līgu", apprecējis krievieti un... pārskaitījis viņai naudu uz Krieviju. It kā jau tāds "skandāls" apgāž pārmetumus "Līgai" – iznāk taču, ka nauda plūst uz Krieviju, nevis otrādi. Tomēr lasītāju jāpārliecina par opozīcijas sakariem ar Kremli, vienalga, vai tas vispār atbilst loģikai.

"Līgas" līdera Salvini paziņojums, par to, ka visu šo gadu laikā neviens pie viņa nav atradis "ne rubli, ne matrjošku", absolūti neinteresē liberālos itāļu medijus un Briseles politiķus. Piebalsojot šīm spekulācijām, pazīstamais Eiropas liberāļu ideologs un rupors Gijs Verhofstadts EP zālē publiski pārmeta Salvini "Putina naudas" saņemšanu. "Es uzskatu par skandalozu faktu, ka cilvēki, kuri mēģina mūs pamācīt, saņem naudu Eiropas Savienības sagraušanai," klāstīja Beļģijas bijušais premjers.

Patiesībā, tieši tāda pret iekšējo opozīciju vērsto "apsūdzību" būtība – nav nozīmes tam, vai tā vispār ir prokrieviska, vai tai ir jebkādi sakari ar Maskavu. Pats galvenais – aizbāzt muti. Ko tad var atbildēt oponents, ja viņam, acīs skatoties, aizrāda, ka viens no viņa piekritējiem apprecējis krievieti vai uz plaukta mājās stāv matrjoška? Tā ir vairākās Eiropas valstīs jau sen iemēģināta metode.

Līdz ar to kļūst skaidri atklāti draudi, ko oponentiem adresēja Eiropas jaunā "dzelzs lēdija" Urzula fon der Leiena. Aukstais karš nav iespējams bez "raganu medībām". Šajā karā Eiropa neplāno atstāt starp dzīvajiem gūstekņus – visiem, ko tā pasludinās par "piekto kolonnu", draud totāla tīrīšana. Un tas ir tikai sākums.

5
Tagi:
rusofobija, Krievija, Rietumi
Pēc temata
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Politologs: protams, Rietumi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču uz KF rēķina