Swedbank

Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē

22
(atjaunots 10:09 11.09.2020)
Kādus kritērijus Latvijas bankas ņem vērā izsniedzot kredītus uzņēmumiem un kas traucē palielināt aizdevumu apjomus.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Bankas ir gatavas piešķirt vairāk kredītu, taču uzņēmumu loks, kuri atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, ir ierobežots, pastāstīja Latvijas Radio Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Pirmajā pusgadā, kuru lielā mērā ietekmēja koronavīrusa krīze, kopējais kredītportfelis palielinājies par 0,9%. Pēc Bajāres sacītā, no vienas puses, tas nav daudz, taču, ņemot vērā kopējo situāciju, tas ir neslikts sasniegums. Bankas vēlas kreditēt uzņēmumus, taču daudzi potenciālie pieteicēji neatbilst stabila aizņēmēja statusam. Lai uzņēmuma finanšu stāvoklis būtu stabils, tam ir jābūt rezervei 10-20% apmērā no naudas plūsmas, jābūt spējīgam atgriezt aizdevuma pamatsummu un firmas kapitālam jābūt ap 25% no kopējās summas.

Latvijā ir vairāk nekā 105 tūkstoši uzņēmumu, taču 64% no tiem apgrozījums gadā nesasniedz 50 tūkstošus eiro, un tikai 6% gada apgrozījums pārsniedz miljonu eiro. Bajāre uzsvēra, ka bankas kreditēšana ir nopietni ierobežota ar ēnu ekonomikas apjomu Latvijā.

"Noziedzīgi iegūti līdzekļi veido ļoti lielu īpatsvaru. Nenomaksātos nodokļos tie ir apmēram 500 miljoni eiro gadā, un korupcijā tie arī diemžēl ir ap 500 miljoniem eiro gadā.

Nākamais aspekts, kuru vajadzētu papētīt dziļāk un atrast risinājumus, ir maksātnespējas efektivitāte. Diemžēl 59% juridisko personu procesu beidzas ar izziņu par mantas neesamību. Tas tiešām ir ļoti būtisks rādītājs tajā brīdī, kad banka vērtē, kam un ko aizdot," uzsvēra Bajāre.

Swedbank Latvijas filiāles valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis atzīmēja, ka šobrīd ir piemērots brīdis iesniegt pieteikumu kredīta saņemšanai.

"Visas vēsturiskās problēmas ir izstrādātas, bilances ir spēcīgas. No banku perspektīvas problēma ir tā, ka trūkst kreditējamo. Mūsu portfelis ir pozitīvs, un mēs gribam kreditēt, bet pieprasījuma puse, var teikt, ka ir piecgades zemākajā punktā. Lai arī runājot un tiekoties ar uzņēmējiem, šis daudziem ražotājiem un eksportētājiem ir bijis labākais gads, kāds ir bijis, viņi tomēr visi ir diezgan piesardzīgi, neaizņemas un lielas investīcijas neplāno," paskaidroja Rubenis.

Saskaņā ar viņa prognozēm, projekts Rail Baltica un Eiropas finansējums, kuram ir jāpalīdz Latvijas ekonomikai atgūties no koronavīrusa krīzes, spēs palielināt uzņēmēju vēlmi pieaudzēt investīcijas un attīstīties.

"Mēs ar makroekonomikas ekspertiem runājām, ka tuvākajos divos trīs gados pat pastāv pārkaršanas riski. Bet es teiktu tā – skats ir pozitīvs, mēs esam uz izaugsmes viļņa.

Banku pusē ir apetīte kreditēt, un pieprasījuma puse lēnām atgriežas. Cerams, ka stimuli pieprasījumu palīdzēs aizvien audzēt," atzīmēja Rubenis.

Saskaņā ar Latvijas Bankas jūlijā veikto pētījumu, vietējām bankām ir visaugstākās kredītlikmes eirozonā. Tam var būt ilgtermiņa efekts un tas var bremzēt ekonomikas atkopšanos.

Reinis Rubenis šādiem secinājumiem nepiekrīt. Viņš uzskata, ka ražošanas uzņēmumu attīstību bremzē ne tik daudz augstās kredītlikmes, cik zema darbaspēka pieejamība, tā nepietiekamā kvalifikācija un pieprasījuma faktors eksporta tirgos.

22
Tagi:
finansēšana, bankas, Latvija
Pēc temata
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
VID ēka, foto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienests uzsāk dīkstāves pabalsta pieteikumu pieņemšanu

10
(atjaunots 16:37 01.12.2020)
Pieteikumus dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju piešķiršanai VID iesniedz darba devējs, savukārt paredzētā nauda tiešā veidā tiek ieskaitīta darbinieku kontā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) drīkst iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai, raksta Press.lv.

Ministru kabinets grūtību valsts ekonomiskajā situācijā Covid-19 pandēmijas fonā dēļ pieņēma lēmumu ieviest atbalsta pasākumus algoto darbinieku, kā arī pašnodarbināto un patentmaksas maksātāju ienākumu kompensācijām. Pieteikumus pabalstiem VID pieņem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pieteikumus iesniedz darba devējs, savukārt pabalsti atnāk jau darbinieku kontos.

Uzņēmēji varēs saņemt pabalstus dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas tiem darbiniekiem, kuri sakarā ar patreizējo situāciju ir spiesti strādāt nepilnu darbadienu. Tāpat dīkstāves pabalsti būs pieejami pašnodarbinātām personām un patentmaksas maksātājiem.

Pabalstu saņemšanai par novembri pieteikums ir jāiesniedz līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, par janvāri – līdz 15. februārim.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc pirmā koronavīrusa viļņa un ar epidēmiju saistītiem ierobežojumiem VID pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kuri tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID nolēma būt pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda situācija vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticēšanos uzņēmējiem un izmaksas sāksies krietni vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersona ir tiesīga paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

10
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem sola elektroenerģijas rēķinu samazināšanos par 5%

11
(atjaunots 13:59 01.12.2020)
Jaunās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Latvijā stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Obligāto komponentu un jaudas komponentu vidējais rādītājs samazināsies par 23%, līdz 17,51 eiro par megavatstundu, vēsta Baltic Course.

"Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR," paziņoja Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

No 2021. gada 1. janvāra OIK vērtība, kuru apmaksā atbilstoši patēriņam, sastādīs 0,00932/kWh līdzšinējo 0,01476 eiro/kWh vietā. Tas nozīmē ka dabasgāzes TEC OIK sastādīs 0,00098 eiro/kWh, savukārt atjaunojamo enerģijas resursu OIK – 0,00834 eiro/kWh. Turklāt jaudas komponentu vērtība, ko apmaksā par uzstādīto elektrisko jaudu, nav mainījusies kopš 2018. gada.

Izmaksas elektroenerģijas iegādei virs tirgus cenas no koģenerācijas stacijām, kuras strādā uz dabasgāzes, plānots ievērojami samazināt apjomu un iepirkuma cenas krituma dēļ. Rezultātā nākamgad OIK daļa no TEC samazinājusies par 86%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, elektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

11
Tagi:
Latvija, cenas, elektroenerģija, OIK
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam

0
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Krimināllikumā varētu iekļaut atbildību par aicinājumiem neievērot ārkārtējās situācijas režīma ierobežojošos pasākumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu var tikt ieviesta kriminālatbildība, savukārt prasību izpildīšanas kontrolei var tikt piesaistīti Aizsardzības ministrijas resursi, pastāstīja Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

Pēc viņa sacītā, pēc dažām nedēļām Saeimas apakškomisija varētu sākt pārskatīt Krimināllikumu, lai paredzētu tajā atbildību par aicinājumiem neievērot ierobežojošos pasākumus. Apspriešanā plānots iesaistīt ekspertus, policiju, prokuratūru, tiesu pārstāvjus.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," teica Rancāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ierobežojumu ievērošanas kontrole nav pietiekama, un ir pienācis brīdis lūgt palīdzību Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," paudis komisijas priekšsēdētājs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš paziņoja, ka ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt policijai ierobežojumu kontrolēšanai, ja IeM nespēs tikt gala. Pēc viņa sacītā, šādā gadījumā pārsvarā var piesaistīt zemessargus.

Jautājums par kriminālatbildības ieviešanu par aicinājumiem nelietot sejas aizsargmaskas tika apspriests Saeimas komisijā arī iepriekš, tomēr pie vienota viedokļa deputāti nenonāca. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne tostarp atgādināja, ka vārda brīvības ierobežojumus valsts var noteikt tikai tad, ja pastāv neapstrīdami un tieši draudi sabiedrībai.

Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova ("Saskaņa") komentēja Rancāna iniciatīvu sociālajos tīklos.

"Deputātam derētu uz mirkli aizdomāties, kā darbosies šāds sods, kad noteikumi mainās katru nedēļu. Šonedēļ nedrīkst nākt uz skolu, nākamnedēļ – taisīt manikīru, pēc tam manikīru drīkst taisīt, taču nedrīkst aicināt ciemiņus. Katru nedēļu – savi aizliedzošie vārdi, galvenais, lai policija nesajauc, kurš par ko jāsoda. Varbūt, valdībai derētu pamēģināt izveidot loģiskākus un konsekventākus ierobežojumus. Tad tos būs vienkāršāk ievērot un nenāksies sodīt par viedokļa paušanu," uzrakstīja Krivcova savā Facebook lapā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Lemberga "tingel-tangelis" sadusmoja ministri: VM vadītāja draud ar stingriem pasākumiem
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Staķis: tie, kas nevar atļauties nopirkt sejas maskas, saņems tās par brīvu