Swedbank

Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē

22
(atjaunots 10:09 11.09.2020)
Kādus kritērijus Latvijas bankas ņem vērā izsniedzot kredītus uzņēmumiem un kas traucē palielināt aizdevumu apjomus.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Bankas ir gatavas piešķirt vairāk kredītu, taču uzņēmumu loks, kuri atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, ir ierobežots, pastāstīja Latvijas Radio Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Pirmajā pusgadā, kuru lielā mērā ietekmēja koronavīrusa krīze, kopējais kredītportfelis palielinājies par 0,9%. Pēc Bajāres sacītā, no vienas puses, tas nav daudz, taču, ņemot vērā kopējo situāciju, tas ir neslikts sasniegums. Bankas vēlas kreditēt uzņēmumus, taču daudzi potenciālie pieteicēji neatbilst stabila aizņēmēja statusam. Lai uzņēmuma finanšu stāvoklis būtu stabils, tam ir jābūt rezervei 10-20% apmērā no naudas plūsmas, jābūt spējīgam atgriezt aizdevuma pamatsummu un firmas kapitālam jābūt ap 25% no kopējās summas.

Latvijā ir vairāk nekā 105 tūkstoši uzņēmumu, taču 64% no tiem apgrozījums gadā nesasniedz 50 tūkstošus eiro, un tikai 6% gada apgrozījums pārsniedz miljonu eiro. Bajāre uzsvēra, ka bankas kreditēšana ir nopietni ierobežota ar ēnu ekonomikas apjomu Latvijā.

"Noziedzīgi iegūti līdzekļi veido ļoti lielu īpatsvaru. Nenomaksātos nodokļos tie ir apmēram 500 miljoni eiro gadā, un korupcijā tie arī diemžēl ir ap 500 miljoniem eiro gadā.

Nākamais aspekts, kuru vajadzētu papētīt dziļāk un atrast risinājumus, ir maksātnespējas efektivitāte. Diemžēl 59% juridisko personu procesu beidzas ar izziņu par mantas neesamību. Tas tiešām ir ļoti būtisks rādītājs tajā brīdī, kad banka vērtē, kam un ko aizdot," uzsvēra Bajāre.

Swedbank Latvijas filiāles valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis atzīmēja, ka šobrīd ir piemērots brīdis iesniegt pieteikumu kredīta saņemšanai.

"Visas vēsturiskās problēmas ir izstrādātas, bilances ir spēcīgas. No banku perspektīvas problēma ir tā, ka trūkst kreditējamo. Mūsu portfelis ir pozitīvs, un mēs gribam kreditēt, bet pieprasījuma puse, var teikt, ka ir piecgades zemākajā punktā. Lai arī runājot un tiekoties ar uzņēmējiem, šis daudziem ražotājiem un eksportētājiem ir bijis labākais gads, kāds ir bijis, viņi tomēr visi ir diezgan piesardzīgi, neaizņemas un lielas investīcijas neplāno," paskaidroja Rubenis.

Saskaņā ar viņa prognozēm, projekts Rail Baltica un Eiropas finansējums, kuram ir jāpalīdz Latvijas ekonomikai atgūties no koronavīrusa krīzes, spēs palielināt uzņēmēju vēlmi pieaudzēt investīcijas un attīstīties.

"Mēs ar makroekonomikas ekspertiem runājām, ka tuvākajos divos trīs gados pat pastāv pārkaršanas riski. Bet es teiktu tā – skats ir pozitīvs, mēs esam uz izaugsmes viļņa.

Banku pusē ir apetīte kreditēt, un pieprasījuma puse lēnām atgriežas. Cerams, ka stimuli pieprasījumu palīdzēs aizvien audzēt," atzīmēja Rubenis.

Saskaņā ar Latvijas Bankas jūlijā veikto pētījumu, vietējām bankām ir visaugstākās kredītlikmes eirozonā. Tam var būt ilgtermiņa efekts un tas var bremzēt ekonomikas atkopšanos.

Reinis Rubenis šādiem secinājumiem nepiekrīt. Viņš uzskata, ka ražošanas uzņēmumu attīstību bremzē ne tik daudz augstās kredītlikmes, cik zema darbaspēka pieejamība, tā nepietiekamā kvalifikācija un pieprasījuma faktors eksporta tirgos.

22
Tagi:
finansēšana, bankas, Latvija
Pēc temata
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

4
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
4
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

12
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

12
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK