Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
(atjaunots 12:22 10.09.2020)
Baltkrievijas uzņēmumi nesteidz uz Latviju bargo banku noteikumu dēļ, raizējoties, ka tiem vienkārši neatvērs kontus; ekonomikas ministrs vēlas atrisināt šo jautājumu.RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Darbā ar nerezidentiem, kuriem tiek piemēroti bargāki noteikumi, bankām derētu izveidot "zaļo koridoru" investoriem, paziņoja kanālam LTV ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra iepriekš piedāvāja Baltkrievijas uzņēmumiem daļēji vai pilnībā pārcelt savu darbību uz Latviju. Daži biznesmeņi izrādīja interesi, taču daudzi baidās sadarboties ar Latvijas bankām, ņemot vērā bargos uzstādījumus pret nerezidentu naudu, kura praktiski automātiski tiek uzskatīta par saistītu ar naudas atmazgāšanu.
"Ir grūti piesaistīt investīcijas, ja uzņēmums ienāks Latvijā un nevarēs atvērt šeit bankas kontu. Ar atbildīgajām iestādēm esam nemitīgā kontaktā. Un tieši attiecībā uz baltkrievu investoriem svarīgi rīkoties ātri," paziņoja Vitenbergs.
Viņš cer, ka izdosies panākt kompromisu un mīkstināt nosacījumus, izveidojot "zaļo koridoru" investoriem. Skaidrība šajā jautājumā var tikt ieviesta jau nākamnedēļ, piebilda ministrs.
Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja bankas pārstāt katru klientu turēt aizdomās par negodīgumu. Vērts atzīmēt, ka pirms diviem gadiem Kariņš pats izsludināja finanšu sektora "kapitālremontu", kur viens no elementiem bija "atbrīvošanās" no nerezidentu naudas. Beigās bankas nopietni pavirzījās uz priekšu šajā jautājumā, tiesa, pa šo laiku Latvijā strauji samazinājās noguldījumu daļa ne vien no NVS valstīm, bet arī no citām ES valstīm.
Tagi:
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Latvijas bankām jāiemācās apkalpot augsta riska klientus tā, lai necieš valsts ekonomika un konkurētspēja, paziņoja Ilze Znotiņa.RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Latvijas valdība izpildīja mājasdarbu un valsti neiekļāva pelēkajā valstu sarakstā, kurām ir problēmas ar naudas atmazgāšanu. Tagad bankām ir jāizpilda savs darbs – jāiemācās apkalpot augsta riska klienti tā, lai no tā necieš ekonomika, paziņoja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa, vēsta tvnet.lv.
"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.
©
Foto : pixabay / geralt
Viņa atzīmēja, ka saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru organizācijām un politiķiem par to, ka viņas dienests "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu". Pēc Znotiņas domām, bankām ir jāuzņemas pieļaujamo daļu riska un jāiemācās strādāt ar šādiem klientiem. Saskaņā ar viņas novēroto, banku nemācēšana strādāt ar paaugstināta riska klientiem mudina uzņēmējus un privātpersonas meklēt patvērumu mazāk regulētos finanšu sektoros.
Znotiņa piebilda, ka tikai dažas Latvijas bankas ir devušas signālus, ar kādiem riskiem tās ir gatavas strādāt.
Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.
Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un atsevišķi politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu iestādēm un kredītiestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem nodokļu veidā piepildīja arī valsts budžetu.
Tagi:
Ekonomists: ES varasiestādes nedalīs naudu par baltu velti
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Kad Eiropas Komisija nežēlīgi uzbrūk minimālajai darba algai, ir dīvaini cerēt, ka cilvēkiem tāpat vien piešķirs naudu – beznosacījuma minimālos ienākumus.RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Eiropas Savienībā apspriež iespēju ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus visiem ES pilsoņiem koronavīrusa pandēmijas seku fonā. Vācija ķērusies klāt eksperimentam, kura ietvaros pilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem izmaksā 1200 eiro mēnesī trīs gadu garumā. Pētījumam atlasītajiem 120 cilvēkiem uzlikts pienākums regulāri atskaitīties par savu dzīvesveidu. Berlīne jau paziņojusi, ka šāda taktika iedragā valsts sociālos sasniegumus.
Ideja ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus ir visnotaļ vilinoša tiem, kam nav darba, taču tās īstenošanas perspektīvas ES ir ārkārtīgi šaubīgas, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.
"ES ekonomikā nelegāli atrodas milzīgs skaits cilvēku, turklāt Briselē valda budžeta un parādu krīze, jo daudzas valsts ir pārslogotas ar parādiem un deficītu. Tādēļ ES gluži vienkārši nav resursu, lai izmaksātu beznosacījuma minimālos ienākumus," paskaidroja Koltašovs.
Pēc eksperta sacītā, pats bēdīgākais ir tas, ka Eiropas Savienībā netiecas veidot darbavietas, un tas vēl padziļina krīzi Eiropas sistēmā.
"Ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus Eiropā un izmaksāt naudu milzīgam cilvēku skaitam nepavisam nav eirokomisāru garā. Viņi pēdējos gadus nežēlīgi uzbrūk minimālajai algai, darba līgumiem un sociālajām garantijām tikai tādēļ, lai darbaspēku padarītu lētāku. Tāpēc par brīvu izsniegt naudu cilvēkiem – tas nav viņu princips," nobeigumā sacīja Koltašovs.
Koronavīrusa pandēmija radījusi ievērojamus zaudējumus Eiropas Savienības valstu ekonomikai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gadā – 15%. Speciālisti uzsver, ka tā ir lielākā ekonomikas lejupslīde visā Eiropas pēckara vēsturē.
"Novičok" izstrādātājs vērtē "saindētas" pudeles parādīšanos Navaļnija lietā
(atjaunots 13:18 18.09.2020)
Navaļnija lapā Instagram parādījusies ziņa, ka "Novičok" atrasts uz plastmasas pudeles no viesnīcas "Xander Hotel" Tomskā, ko kāds Navaļnija līdzstrādnieks izvedis uz Vāciju.RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Ūdens pudele, ar kuras palīdzību it kā saindēts Aleksejs Navaļnijs, iespējams, vispār nav no Tomskas, sarunā ar RIA Novosti konstatēja viens no "Novičok" izstrādātājiem Leonīds Rinks.
©
Sputnik / Григорий Сысоев
Iepriekš Navaļnija lapā Instagram parādījusies ziņa, ka "Novičok" atrasts uz plastmasas pudeles no viesnīcas "Xander Hotel" Tomskā, ko kāds Navaļnija līdzstrādnieks izvedis uz Vāciju.
Tāpat publikācijas autors klāstīja: kad Korupcijas apkarošanas fonda darbinieki uzzinājuši, ka Navaļnijs nogādāts slimnīcā, viņi izsaukuši advokātu, ieradušies viesnīcā Tomskā, kur viņš uzturējās pirms izlidošanas, un sākuši fiksēt, aprakstīt un iesaiņot visu, kas tur atradies, tostarp arī viesnīcas piedāvātās dzeramā ūdens pudeles.
"Ņemot vērā, ka visas pudeles ir vienādas, tas ir nevērtīgs pierādījums. Mēs to apskatīt nevaram, bet viņiem tā ir. Visas pudeles ir vienādas, un ir neiespējami pierādīt, (..) ka tā ir tieši tā pudele, tātad to varēja sagatavot jebkurā vietā uz Zemes," komentēja Rinks.
Pie tam inde uz pudeles novestu ne tikai pie Navaļnija nāves – būtu miruši visi, kas tai pieskārušies, piezīmēja aģentūras sarunbiedrs.
Vienlaikus Krievijas tiesiskās normas neparedz kriminālatbildību par tādu "pierādījumu" izvešanu, norādīja jurists Aleksandrs Karabanovs. Viņš uzskata, ka pudeles ar "Novičok" pēdām ievešana Vācijā ir inscenēta.
"Man kā advokātam ar 20 gadu darba stāžu jurisprudencē un desmit gadu darba pieredzi izmeklētāja amatā šī situācija liek uzdot milzum daudz jautājumu no falsifikācijas viedokļa. Pastāv viesnīcas numuru uzkopšanas reglaments pēc iemītnieku izvākšanās. Maz ticams, ka numurā tiktu ielaistas nepiederošas personas. Uz Vāciju varēja nosūtīt jau pavisam citas pudeles ar neapšaubāmām ķīmisko vielu pēdām," sarunā ar RIA Novosti teica Karabanovs. Viņš piebilda, ka netic saindēšanas versijai un uzskata to par starptautisku reklāmu.
Jurists konstatēja: ja Navaļnijs patiešām būtu saindēts, viņam nedotu iespēju pamest valsti un dokumentēt saindēšanu.
"Šajā aspektā pierādījumu fiksācijas štāba darbības atgādina inscenējumu un falsifikāciju – viņi jau iepriekš zināja, ko darīt. Kriminālatbildības par priekšmetu izvešanu nebūs, jo nekāda krimināllieta nav ierosināta, un numurs nav pasludināts par nozieguma vietu, bet priekšmeti – par pierādījumiem.
Viņš piezīmēja: ja vēlāk tiks ierosināta krimināllieta, atbildība tāpat nevienam nedraud – tā iestāsies kopš brīža, kad vietai tiks piešķirts nozieguma vietas statuss.
Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.
Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".
©
Sputnik / Сергей Пятаков
Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.
Pie tam zināms, ka Vācijas izlūkošanas dienestam BGND no 90. gadiem bija piekļuve "Novičok". Turklāt to pētījušas aptuveni 20 rietumvalstis, arī Lielbritānija, ASV, Zviedrija, Čehija. Saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada Krievija pārtraukusi darbu ķīmisko ieroču jomā, un 2017. gadā likvidēja visus tamlīdzīgu vielu krājumus. To apstiprināja arī OPCW.
7. septembrī klīnika Charite informēja, ka pacienta stāvoklis ir uzlabojies, viņš atmodināts no komas un atslēgts no mākslīgas plaušu ventilācijas aparāta. Vakar Navaļnijs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju un pastāstīja, ka visu dienu varējis elpot patstāvīgi.