Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
(atjaunots 12:22 10.09.2020)
Baltkrievijas uzņēmumi nesteidz uz Latviju bargo banku noteikumu dēļ, raizējoties, ka tiem vienkārši neatvērs kontus; ekonomikas ministrs vēlas atrisināt šo jautājumu.RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Darbā ar nerezidentiem, kuriem tiek piemēroti bargāki noteikumi, bankām derētu izveidot "zaļo koridoru" investoriem, paziņoja kanālam LTV ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra iepriekš piedāvāja Baltkrievijas uzņēmumiem daļēji vai pilnībā pārcelt savu darbību uz Latviju. Daži biznesmeņi izrādīja interesi, taču daudzi baidās sadarboties ar Latvijas bankām, ņemot vērā bargos uzstādījumus pret nerezidentu naudu, kura praktiski automātiski tiek uzskatīta par saistītu ar naudas atmazgāšanu.
"Ir grūti piesaistīt investīcijas, ja uzņēmums ienāks Latvijā un nevarēs atvērt šeit bankas kontu. Ar atbildīgajām iestādēm esam nemitīgā kontaktā. Un tieši attiecībā uz baltkrievu investoriem svarīgi rīkoties ātri," paziņoja Vitenbergs.
Viņš cer, ka izdosies panākt kompromisu un mīkstināt nosacījumus, izveidojot "zaļo koridoru" investoriem. Skaidrība šajā jautājumā var tikt ieviesta jau nākamnedēļ, piebilda ministrs.
Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja bankas pārstāt katru klientu turēt aizdomās par negodīgumu. Vērts atzīmēt, ka pirms diviem gadiem Kariņš pats izsludināja finanšu sektora "kapitālremontu", kur viens no elementiem bija "atbrīvošanās" no nerezidentu naudas. Beigās bankas nopietni pavirzījās uz priekšu šajā jautājumā, tiesa, pa šo laiku Latvijā strauji samazinājās noguldījumu daļa ne vien no NVS valstīm, bet arī no citām ES valstīm.
Tagi:
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.
Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.
"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums! Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.
Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.
"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.
Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.
"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.
LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.
"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.
Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.
Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.
Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.
Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.
"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.
Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.
"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.
Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.
Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
Krievijā izskanēja atbilde uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Aizsardzības ministriju
(atjaunots 07:48 26.11.2020)
Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. Pēc viņu pārliecības, Vašingtona cenšas "nožņaugt" Maskavu, taču nav domājams, ka iespējamie ierobežojumi atspoguļosies Krievijas ekonomikā. Nozīmīgākos komentārus publicēja RIA Novosti.
Krievijas Federācijas Padomes Valsts suverenitātes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kļimovs amerikāņu plānos saskatīja vēlmi cīnīties ar konkurentiem.
©
Sputnik / Наталья Селиверстова
"ASV kārtējo reizi mēģina mūs maksimāli nožņaugt. Pie tam runa ir tieši par nozarēm, kas viņiem ir jutīgākās, kas amerikāņiem rada lielāko spriedzi konkurences cīņā," konstatēja senators.
Ja minētie ierobežojumi tiks ieviesti, Krievija noteikti atbildēs ASV, ir pārliecināts politiķis.
Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina uzskata, ka Vašingtona cenšas nobremzēt Maskavas un Pekinas sadarbību stratēģiskā bruņojuma jomā, kaitēt Krievijas militārās rūpniecības kompleksa sadarbībai ar ārvalstu partneriem un bloķēt piekļuvi ārzemēs ražotiem komplektējošajiem elementiem.
Vienlaikus amerikāņi cer apdraudēt Krievijas uzņēmumu sadarbību civilās aviobūves nozarē, piebilda politiķe.
Viņa norādīja, ka ASV plāno kavēt Ķīnas piekļuvi Krievijas tehnoloģijām – tā nepieciešama, lai nepieļautu Pekinas atpalicību no Vašingtonas militārajā sfērā.
Savukārt starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" programmu direktors Ivans Timofejevs, komentējot ASV plānus, paziņoja, ka Krievijas ekonomiku jaunās sankcijas neietekmēs gandrīz nemaz.
"Aizsardzības ministrijai no tām nebūs ne silts, ne auksts. Resors strādā Krievijā un neveic gandrīz nekādas ekonomiskās transakcijas aiz valsts robežām," eksperta viedokli citēja avīze "Vzgļad".
Timofejevs uzsvēra, ka Vašingtona, pieņemot minētos ierobežojumus, kaitēs tikai starpresoru dialogam ar Maskavu.
©
Sputnik / Алексей Никольский
Viņš atgādināja, ka līdz šim ASV ir izvairījušās no sankcijām pret Krievijas aviokosmiskajiem uzņēmumiem un kodolenerģetisko sfēru, taču tagad ierobežojumu sarakstā var nokļūt "Roskosmos" un "Rosatom".
"Šīs kompānijas neko daudz necietīs, ja tām tiks liegta piekļuve tirgum ASV. Daudz smagākas sankciju sekas izjutīs Ķīnas uzņēmumi," secināja Timofejevs.
Iepriekš kļuva zināms, ka Donalda Trampa administrācija plāno sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.
Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.