Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
(atjaunots 12:22 10.09.2020)
Baltkrievijas uzņēmumi nesteidz uz Latviju bargo banku noteikumu dēļ, raizējoties, ka tiem vienkārši neatvērs kontus; ekonomikas ministrs vēlas atrisināt šo jautājumu.RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Darbā ar nerezidentiem, kuriem tiek piemēroti bargāki noteikumi, bankām derētu izveidot "zaļo koridoru" investoriem, paziņoja kanālam LTV ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra iepriekš piedāvāja Baltkrievijas uzņēmumiem daļēji vai pilnībā pārcelt savu darbību uz Latviju. Daži biznesmeņi izrādīja interesi, taču daudzi baidās sadarboties ar Latvijas bankām, ņemot vērā bargos uzstādījumus pret nerezidentu naudu, kura praktiski automātiski tiek uzskatīta par saistītu ar naudas atmazgāšanu.
"Ir grūti piesaistīt investīcijas, ja uzņēmums ienāks Latvijā un nevarēs atvērt šeit bankas kontu. Ar atbildīgajām iestādēm esam nemitīgā kontaktā. Un tieši attiecībā uz baltkrievu investoriem svarīgi rīkoties ātri," paziņoja Vitenbergs.
Viņš cer, ka izdosies panākt kompromisu un mīkstināt nosacījumus, izveidojot "zaļo koridoru" investoriem. Skaidrība šajā jautājumā var tikt ieviesta jau nākamnedēļ, piebilda ministrs.
Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja bankas pārstāt katru klientu turēt aizdomās par negodīgumu. Vērts atzīmēt, ka pirms diviem gadiem Kariņš pats izsludināja finanšu sektora "kapitālremontu", kur viens no elementiem bija "atbrīvošanās" no nerezidentu naudas. Beigās bankas nopietni pavirzījās uz priekšu šajā jautājumā, tiesa, pa šo laiku Latvijā strauji samazinājās noguldījumu daļa ne vien no NVS valstīm, bet arī no citām ES valstīm.
Tagi:
Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.
Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.
Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).
Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.
2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.
Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.
Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.
Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.
Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.
Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.
HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.
Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.
Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.
Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.
Tagi: