Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus

141
(atjaunots 11:32 09.09.2020)
Latvijas valdības jaunajos ierosinājumos par izmaiņām nodokļu sistēmā ir tikai izdevumi uzņēmumiem, kas saistīti ar grāmatvedības programmu regulēšanu.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Latvijas valdība apgalvo, ka apstiprinātās izmaiņas nodokļu sistēmā ieviestas ar mērķi palielināt sociālo aizsardzību un ekonomikas konkurētspēju, taču patiesībā tās nozīmē tikai iedzīvotāju kārtējo "cirpšanu".

"Tas, ko valdība stāsta par sociālā maksājuma samazināšanu par 1% un summas izmaiņu, uz ko attiecināts neapliekamais diferencētais minimums, no 1200 eiro līdz 1800, - tās visas ir pasakas par balto vērsīti. Nekāda labuma nebūs, tikai kārtējie izdevumi uzņēmumiem grāmatvedības programmu regulēšanai," konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

Viņa iepazīstināja Sputnik Latvija ar saviem aprēķiniem.

"Ja runāt par cilvēka algu trīs tūkstošu eiro apmērā, jaunajos apstākļos darba devējs ietaupīs 15 eiro, bet pats darbinieks saņems par 11,55 eiro vairāk. Tādu rezultātu nes piedāvātās manipulācijas ar algu un sociālo maksājumu," uzsvēra Zaiceva.

Viņa uzskata, ka valdības idejas jautājumā par sociālā maksājuma obligāto objektu nav īstenojamas praktiski un neko labu nedos.

"Prātīgi cilvēki saprot, ka tās ir muļķības – krīzes apstākļos pieprasīt, lai pašnodrošinātais ar 100 eiro ienākumu samaksātu par sevi sociālo nodokli 170 eiro apmērā. Piedāvāta shēma, kas paredz: ja cilvēks strādā pie vairākiem darba devējiem un kopā nesaņem minimālo algu, kādam (atkal jau nav skaidrs, kam) ir jāpiemaksā sociālais maksājums līdz maksājumam no minimālās algas," pastāstīja Zaiceva.

Tāpat ekonomiste norādīja, ka valdība sākusi kārtējo uzbrukumu mikrouzņēmumiem.

"Faktiski tas ir uzbrukums biznesam ar augstāko pievienoto vērtību. Bet valdība visu laiku uzsver, ka grib atbalstīt tādu biznesu. Bizness vienmēr vēlas minimizēt nodokļus, un mikrouzņēmuma statuss tā pašreizējā variantā, principā, ļauj cilvēkiem iznākt no ēkas. Viss, ko šodien piedāvā valdība, iedzīs cilvēkus atpakaļ ēnā. Tas ir ne tikai mans viedoklis vien – par to ir pārliecināti daudzi," viņa piezīmēja.

Latvijas valdība pastāvīgi jauc divas dažādas lietas, atzīmēja ekonomiste.

"Ir mikrouzņēmums, SIA. Ja tas vairs nevarēs strādāt ar tādu statusu, tā izdevumi darbinieku uzturēšanai pieaugs. Proporcija ir viens pret vienu: viens eiro cilvēkam, viens – valstij nodokļos. Ja cilvēks saņēma 500 eiro, darba devējam viņš izmaksās gandrīz tūkstoti. Gribas zināt, vai darba devējs varēs tērēt šo tūkstoti eiro par darbinieku? Lielākajā daļā gadījumu – ne. Tātad bizness tiks slēgts," secināja ekonomiste.

Eksperte norādīja, ka fiziskās personas ar mikrouzņēmuma statusu ir labāk aizsargātas sociāli nekā pašnodarbinātie. "Viņi maksā sociālo maksājumu regulāri no visas savu ienākumu summas un, slēdzot savu biznesu, viņiem ir tiesības uz bezdarba pabalstu. Ja pašnodarbinātais slēdz savu biznesu, bezdarbnieka pabalsts viņam nepienākas," paskaidroja Zaiceva.

Latvijas valdības ierosinājumā nav nekā reāla, tā ir īsta pasaka, secināja ekonomiste.

141
Tagi:
nodokļu reforma, Latvija, ekonomika, Jevgēņija Zaiceva
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

20
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

20
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

48
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

48
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Izpārdošana ASV. Foto no arhīva

Kas jāpatur prātā pirms "melnās piektdienas"

0
(atjaunots 16:45 27.11.2020)
Šogad komersanti lūdz patērētājus izturēties iejūtīgi – Covid-19 pandēmijas dēļ dažkārt gadās aizkavēšanās ar preču piegādēm.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lūdz cilvēkus būt uzmanīgiem tā saucamās "melnās piektdienas" un Ziemassvētku izpārdošanas laikā.

PTAC pēdējo mēnešu laikā saņēmis vairāk kā 700 patērētāju sūdzības par interneta veikalā apmaksātām, bet nepiegādātām precēm, vairāki tiešsaistes veikali ir beiguši savu darbību, bez naudas un precēm atstājos daudzus patērētājus.

"Tādēļ aicinu patērētājus šajā iepirkšanās drudzī īpaši atbildīgi un rūpīgi izvēlēties interneta vietni, kur iegādāties preces vai pakalpojumus! Uzmanīgi izvērtējiet jebkuru piedāvājumu, sevišķi, ja tas šķiet īpaši pievilinošs!" ieteica PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Tomēr jāpatur prātā, ka tirdzniecībai internetā ir arī savas problēmas. Ņemot vērā pasūtītjumu apjomus interneta veikalos, komersanti dažkārt nevar piegādāt preci tikpat ātri kā agrāk. Pie tam stāvokli ietekmē arī pandēmija. Tādos gadījumos iestāde aicināja patērētājus izturēties saprotoši un sazināties ar uzņēmumiem, lai risinātu radušos situāciju.

Vienlaikus interneta veikaliem ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību patērētājiem apsolītajiem preču un pakalpojumu piegādes termiņiem, to notiekumiem un citai svarīgai informācijai par preču pieejamību. Ja solītais netiek ievērots, to uzskata par patērētāju maldināšanu un negodīgu komerciālo praksi, atzīmēja organizācija.

Aktīva tirdzniecība patlaban notiek arī sociālajos tīklos Facebook un Instagram, kur, tāpat kā interneta veikalos, jābūt norādītam pārdevēja nosaukumam, reģistrācijas numuram un juridiskajai adresei, ja tā ir juridiska persona, vai vārdam, uzvārdam un adresei, ja pārdevējs ir fiziska persona. Jānorāda arī atteikuma noteikumi un citi attālinātā līguma noteikumi.

0
Tagi:
Uzņēmēji, tirdzniecība
Pēc temata
Dzīvo pāri saviem līdzekļiem: Latvijas iedzīvotājiem arvien grūtāk atmaksāt kredītus
PTAC ķersies klāt blogeriem un influenceriem: sods līdz 100 tūkstošiem eiro
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm