Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus

151
(atjaunots 11:32 09.09.2020)
Latvijas valdības jaunajos ierosinājumos par izmaiņām nodokļu sistēmā ir tikai izdevumi uzņēmumiem, kas saistīti ar grāmatvedības programmu regulēšanu.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Latvijas valdība apgalvo, ka apstiprinātās izmaiņas nodokļu sistēmā ieviestas ar mērķi palielināt sociālo aizsardzību un ekonomikas konkurētspēju, taču patiesībā tās nozīmē tikai iedzīvotāju kārtējo "cirpšanu".

"Tas, ko valdība stāsta par sociālā maksājuma samazināšanu par 1% un summas izmaiņu, uz ko attiecināts neapliekamais diferencētais minimums, no 1200 eiro līdz 1800, - tās visas ir pasakas par balto vērsīti. Nekāda labuma nebūs, tikai kārtējie izdevumi uzņēmumiem grāmatvedības programmu regulēšanai," konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

Viņa iepazīstināja Sputnik Latvija ar saviem aprēķiniem.

"Ja runāt par cilvēka algu trīs tūkstošu eiro apmērā, jaunajos apstākļos darba devējs ietaupīs 15 eiro, bet pats darbinieks saņems par 11,55 eiro vairāk. Tādu rezultātu nes piedāvātās manipulācijas ar algu un sociālo maksājumu," uzsvēra Zaiceva.

Viņa uzskata, ka valdības idejas jautājumā par sociālā maksājuma obligāto objektu nav īstenojamas praktiski un neko labu nedos.

"Prātīgi cilvēki saprot, ka tās ir muļķības – krīzes apstākļos pieprasīt, lai pašnodrošinātais ar 100 eiro ienākumu samaksātu par sevi sociālo nodokli 170 eiro apmērā. Piedāvāta shēma, kas paredz: ja cilvēks strādā pie vairākiem darba devējiem un kopā nesaņem minimālo algu, kādam (atkal jau nav skaidrs, kam) ir jāpiemaksā sociālais maksājums līdz maksājumam no minimālās algas," pastāstīja Zaiceva.

Tāpat ekonomiste norādīja, ka valdība sākusi kārtējo uzbrukumu mikrouzņēmumiem.

"Faktiski tas ir uzbrukums biznesam ar augstāko pievienoto vērtību. Bet valdība visu laiku uzsver, ka grib atbalstīt tādu biznesu. Bizness vienmēr vēlas minimizēt nodokļus, un mikrouzņēmuma statuss tā pašreizējā variantā, principā, ļauj cilvēkiem iznākt no ēkas. Viss, ko šodien piedāvā valdība, iedzīs cilvēkus atpakaļ ēnā. Tas ir ne tikai mans viedoklis vien – par to ir pārliecināti daudzi," viņa piezīmēja.

Latvijas valdība pastāvīgi jauc divas dažādas lietas, atzīmēja ekonomiste.

"Ir mikrouzņēmums, SIA. Ja tas vairs nevarēs strādāt ar tādu statusu, tā izdevumi darbinieku uzturēšanai pieaugs. Proporcija ir viens pret vienu: viens eiro cilvēkam, viens – valstij nodokļos. Ja cilvēks saņēma 500 eiro, darba devējam viņš izmaksās gandrīz tūkstoti. Gribas zināt, vai darba devējs varēs tērēt šo tūkstoti eiro par darbinieku? Lielākajā daļā gadījumu – ne. Tātad bizness tiks slēgts," secināja ekonomiste.

Eksperte norādīja, ka fiziskās personas ar mikrouzņēmuma statusu ir labāk aizsargātas sociāli nekā pašnodarbinātie. "Viņi maksā sociālo maksājumu regulāri no visas savu ienākumu summas un, slēdzot savu biznesu, viņiem ir tiesības uz bezdarba pabalstu. Ja pašnodarbinātais slēdz savu biznesu, bezdarbnieka pabalsts viņam nepienākas," paskaidroja Zaiceva.

Latvijas valdības ierosinājumā nav nekā reāla, tā ir īsta pasaka, secināja ekonomiste.

151
Tagi:
nodokļu reforma, Latvija, ekonomika, Jevgēņija Zaiceva
Kaķis, foto no arhīva

Katrai piektajai mājsaimniecībai ir grūti apmaksāt komunālos pakalpojumus

28
(atjaunots 21:24 06.03.2021)
2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gadā komunālo pakalpojumu apmaksa kļuva par smagu slogu katrai piektajai mājsaimniecībai Latvijā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Visgrūtāk apmaksāt komunālos pakalpojumus ir vientuļiem sirmgalvjiem, vecākiem par 65 gadiem (grūtības rodas 35,4%) un ģimenēm, ko veido viens vecāks un viens vai vairāki bērni (30%). Starp daudzbērnu ģimenēm (trīs un vairāk bērni) ar abiem vecākiem komunālos pakalpojumus grūti apmaksāt 19,6% - daudz lielākam skaitam, nekā starp pilnajām ģimenēm ar vienu bērnu (19,4%) vai diviem bērniem (8,1%). Visretāk grūtības šajā jomā rodas bezbērnu pāriem (4,1%).

Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet krities mājsaimniecību skaits, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā aizkavējušies ar komunālo maksājumu nomaksu līdzekļu trūkuma dēļ.

2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī, par 5 eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Pie tam izdevumu daļa mājokļa uzturēšanai vēl joprojām samazinās – 2019. gadā tā vidēji sastādīja 12,2% ienākuma, 2020. gadā – 11,8%.

Vissmagāk klājas vientuļajiem senioriem – viņi ir spiesti tērēt komunālajiem pakalpojumiem 22,1% savu ienākumu. Ģimenēs ar vienu vecāku šī daļa sastāda 16,4% ienākumu, pilnajām ģimenēm ar bērniem – 10,8%, bezbērnu ģimenēm – 11,1% no ienākumiem.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, 9,6% Eiropas Savienības iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē 40% savu ienākumu.

28
Tagi:
Latvija, CSP
Pēc temata
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

65
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

65
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

13
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

13
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla