Rīgas panorāma, foto no arhīva

Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas

44
(atjaunots 10:27 09.09.2020)
Lielākās bankas Latvijā nav ievērojušas baltkrievu uzņēmēju pieplūdumu, lai arī interesi par iespēju pārcelt darbību uz Latviju it kā paudušas vairāk nekā 100 kompānijas.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Bankas Latvijā strādājošās bankas nav konstatējušas pieprasījuma pieplūdumu no Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri vēlētos atvērt bankas kontu un sākt darbību, un arī nākotnē izmaiņas arī nav prognozējamas.

Latvija ir atvērusi durvis baltkrievu uzņēmējiem un aicinājusi pārcelt savu darbību pie mums, tomēr banku pusē piesardzība pret jauniem klientiem nav zudusi, stāsta portāls lsm.lv. Augstie drošības standarti saglabājas, un baltkrievu uzņēmumiem un privātpersonām kā nerezidentiem nāksies pierādīt saikni ar Latviju un naudas izcelsmi.

Aptuveni pirms nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informēja par īpašu kampaņu ar mērķi piesaistīt augsta līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas speciālistus no Baltkrievijas: speciālistu komandai operatīvi jāapstrādā uzņēmēju pieteikumi, jāpiedāvā iespējami risinājumi, piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem. LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka šajā laika posmā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem un desmit no tiem jau ir pieņēmuši lēmumu par daļēju vai pilnīgu savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka valsts vēlme piesaistīt uzņēmumus no Baltkrievijas ir apsveicama, bet iespējami šķēršļi.

"Tas ir tas, kas ir saistīts ar bankām. Kādā veidā baltkrievu uzņēmumi kādā no Latvijas bankām varētu atvērt kontu un kā pēc tam darboties ar NVS klientiem," norādīja Bāliņa.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka valstij ir jāpieturas pie tiem standartiem, ko ieviesa saistībā ar nelegālu finanšu līdzekļu plūsmas apkarošanu. Pēdējā gada laikā Latvija ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai finanšu sektors neiekļūstu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Pavisam citādi ir tad, ja baltkrievi Latvijā iegūst patvēruma meklētāja statusu.

"Ja cilvēki šeit iegūst, piemēram, patvēruma meklētāja statusu un ilgstoši šeit uzturēsies, tad tas var viņiem būt arī par legālu pamatu atvērt kontu mūsu bankās. Jā, šobrīd problēmas bankās atvērt kontus ir nerezidentiem, bet patvēruma meklētājs tad no adreses viedokļa kļūs par Latvijas rezidentu un spēj šeit atvērt bankas kontu," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Latvijas Radio aptaujāja vairākas bankas un noskaidroja: vismaz pagaidām nav lielas intereses no Baltkrievijas privātpersonām un uzņēmumiem atvērt kontu Latvijas bankās.

Swedbank pārstāvis Jānis Krops pastāstīja, ka viņa banka nesadarbojas ar klientiem, kam nav saskarsmes ar Eiropas Savienību vai Eiropas ekonomisko zonu.

"Un tāpēc šeit mēs varam runāt par Baltkrievijas uzņēmumu kontu atvēršanu tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir pārstāvniecības Latvijā, bizness Latvijā un viņi var pamatot, kāpēc viņiem vajag tieši Latvijā kontu. Ja šis uzņēmums darbojas tikai Baltkrievijā un pagaidām Latvijā nav neko sācis īsti darīt un tikai teorētiskā līmenī plāno, tad kontu nebūs nemaz tik viegli atvērt. Tas tāpēc, ka būs jāpamato naudas izcelsme, gan arī jāiziet klientu pārbaude, kā likums noteicis. Vēl papildus jāņem vērā bankas iekšējais riska līmenis," skaidroja Krops.

Luminor bankā pagaidām īpaša interese no Baltkrievijas uzņēmumiem par konta atvēršanu Latvijā tāpat nav bijusi.

Līdzīga situācija ir arī SEB bankā.

"Arī neprognozējam, ka interese varētu būtiski pieaugt, jo arī pēdējā pusgadā šādu gadījumu skaits "SEB bankā" ir bijis ne vairāk kā pieci. Turklāt pārsvarā interese ir bijusi no privātpersonām, kurām ir saikne ar Latviju vai kuras ir pārcēlušās uz dzīvi Latvijā," pastāstīja SEB bankas pārstāve Elīna Neimane.

Viņa akcentēja, ka klientu izvērtēšana vidēji aizņem dažas dienas, bet tā notiek individuāli. Attiecībā uz Baltkrievijas uzņēmumiem atlaides netiek dotas. Bankas noskaidro, kāda ir uzņēmuma īpašnieku struktūra, kas ir patiesie labuma guvēji, kādā ir naudas izcelsme un klientu loks. Nerezidentiem – gan Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām – jāpamato sava saikne ar Latviju.

Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

44
Pēc temata
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

35
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

35
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

30
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

30
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija