Rīgas panorāma, foto no arhīva

Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas

38
(atjaunots 10:27 09.09.2020)
Lielākās bankas Latvijā nav ievērojušas baltkrievu uzņēmēju pieplūdumu, lai arī interesi par iespēju pārcelt darbību uz Latviju it kā paudušas vairāk nekā 100 kompānijas.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Bankas Latvijā strādājošās bankas nav konstatējušas pieprasījuma pieplūdumu no Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri vēlētos atvērt bankas kontu un sākt darbību, un arī nākotnē izmaiņas arī nav prognozējamas.

Latvija ir atvērusi durvis baltkrievu uzņēmējiem un aicinājusi pārcelt savu darbību pie mums, tomēr banku pusē piesardzība pret jauniem klientiem nav zudusi, stāsta portāls lsm.lv. Augstie drošības standarti saglabājas, un baltkrievu uzņēmumiem un privātpersonām kā nerezidentiem nāksies pierādīt saikni ar Latviju un naudas izcelsmi.

Aptuveni pirms nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informēja par īpašu kampaņu ar mērķi piesaistīt augsta līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas speciālistus no Baltkrievijas: speciālistu komandai operatīvi jāapstrādā uzņēmēju pieteikumi, jāpiedāvā iespējami risinājumi, piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem. LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka šajā laika posmā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem un desmit no tiem jau ir pieņēmuši lēmumu par daļēju vai pilnīgu savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka valsts vēlme piesaistīt uzņēmumus no Baltkrievijas ir apsveicama, bet iespējami šķēršļi.

"Tas ir tas, kas ir saistīts ar bankām. Kādā veidā baltkrievu uzņēmumi kādā no Latvijas bankām varētu atvērt kontu un kā pēc tam darboties ar NVS klientiem," norādīja Bāliņa.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka valstij ir jāpieturas pie tiem standartiem, ko ieviesa saistībā ar nelegālu finanšu līdzekļu plūsmas apkarošanu. Pēdējā gada laikā Latvija ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai finanšu sektors neiekļūstu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Pavisam citādi ir tad, ja baltkrievi Latvijā iegūst patvēruma meklētāja statusu.

"Ja cilvēki šeit iegūst, piemēram, patvēruma meklētāja statusu un ilgstoši šeit uzturēsies, tad tas var viņiem būt arī par legālu pamatu atvērt kontu mūsu bankās. Jā, šobrīd problēmas bankās atvērt kontus ir nerezidentiem, bet patvēruma meklētājs tad no adreses viedokļa kļūs par Latvijas rezidentu un spēj šeit atvērt bankas kontu," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Latvijas Radio aptaujāja vairākas bankas un noskaidroja: vismaz pagaidām nav lielas intereses no Baltkrievijas privātpersonām un uzņēmumiem atvērt kontu Latvijas bankās.

Swedbank pārstāvis Jānis Krops pastāstīja, ka viņa banka nesadarbojas ar klientiem, kam nav saskarsmes ar Eiropas Savienību vai Eiropas ekonomisko zonu.

"Un tāpēc šeit mēs varam runāt par Baltkrievijas uzņēmumu kontu atvēršanu tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir pārstāvniecības Latvijā, bizness Latvijā un viņi var pamatot, kāpēc viņiem vajag tieši Latvijā kontu. Ja šis uzņēmums darbojas tikai Baltkrievijā un pagaidām Latvijā nav neko sācis īsti darīt un tikai teorētiskā līmenī plāno, tad kontu nebūs nemaz tik viegli atvērt. Tas tāpēc, ka būs jāpamato naudas izcelsme, gan arī jāiziet klientu pārbaude, kā likums noteicis. Vēl papildus jāņem vērā bankas iekšējais riska līmenis," skaidroja Krops.

Luminor bankā pagaidām īpaša interese no Baltkrievijas uzņēmumiem par konta atvēršanu Latvijā tāpat nav bijusi.

Līdzīga situācija ir arī SEB bankā.

"Arī neprognozējam, ka interese varētu būtiski pieaugt, jo arī pēdējā pusgadā šādu gadījumu skaits "SEB bankā" ir bijis ne vairāk kā pieci. Turklāt pārsvarā interese ir bijusi no privātpersonām, kurām ir saikne ar Latviju vai kuras ir pārcēlušās uz dzīvi Latvijā," pastāstīja SEB bankas pārstāve Elīna Neimane.

Viņa akcentēja, ka klientu izvērtēšana vidēji aizņem dažas dienas, bet tā notiek individuāli. Attiecībā uz Baltkrievijas uzņēmumiem atlaides netiek dotas. Bankas noskaidro, kāda ir uzņēmuma īpašnieku struktūra, kas ir patiesie labuma guvēji, kādā ir naudas izcelsme un klientu loks. Nerezidentiem – gan Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām – jāpamato sava saikne ar Latviju.

Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

38
Pēc temata
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

11
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

11
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

Mājokļi padomju laika ēkās kļūst lētāki. Eksperts pastāstīja, kas sagaidāms

13
(atjaunots 07:50 23.09.2020)
Dzīvokļu cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos krītas, tomēr cenu sabrukums nav gaidāms, ir pārliecināti eksperti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Augustā bija vērojama dzīvokļu cenu krišanās padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgā, tomēr eksperti uzskata, ka tuvāko 2-3 gadu laikā būtiska cenu lejupslīde nav sagaidāma, tomēr var kristies darījumu skaits, vēsta programma "Doma laukums" Latvijas radio 4.

Augustā cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos vidēji kritās līdz 807 eiro par kvadrātmetru. Šī cena ir aptuveni divreiz zemāka nekā 2007. gada jūlijā, kad pat neizremontētu sērijveida dzīvokļu cena sasniedza rekordu – 1620 eiro par kvadrātmetru.

Tomēr eksperti uzskata, ka būtiska dzīvokļu cenu lejupslīde nav sagaidāma.

"Cenu izmaiņas pusgada laikā sastāda tikai 1,5%. To var nosaukt pat par korekciju vai matemātisku kļūdu. Protams, cenu krišanās tendence pastāv, taču situācija tirgū ik mēnesi mazliet mainās," konstatēja kompānijas Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš prognozēja, ka tuvāko divu vai triju gadu laikā iespējama tikai apjoma, ne cenas lejupslīde.

Vienlaikus pēdējo gadu laikā jūtami pieaugušas cenas jaunajos projektos – pirmajā pusgadā dzīvokļu vidējā cena galvaspilsētas mikrorajonos pieaugusi līdz 1580 eiro par kvadrātmetru, lai arī pērnā gada pirmajā pusgadā tā sastādīja 1455 eiro.

Koronavīrusa pandēmijas fonā tendences nekustamo īpašumu tirgū mazliet mainījušās, atklāja eksperts. "Šajā pusgadā galvenā izvēle – istabu skaits. Koronavīrusa epidēmija ir ietekmējusi stāvokli: tagad cilvēki vēlas lielāku skaitu istabu, ne īpaši palielinot kopējo platību," pastāstīja Laukalējs.

13
Tagi:
nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

0
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

0
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas