Rīgas panorāma, foto no arhīva

Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas

45
(atjaunots 10:27 09.09.2020)
Lielākās bankas Latvijā nav ievērojušas baltkrievu uzņēmēju pieplūdumu, lai arī interesi par iespēju pārcelt darbību uz Latviju it kā paudušas vairāk nekā 100 kompānijas.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Bankas Latvijā strādājošās bankas nav konstatējušas pieprasījuma pieplūdumu no Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri vēlētos atvērt bankas kontu un sākt darbību, un arī nākotnē izmaiņas arī nav prognozējamas.

Latvija ir atvērusi durvis baltkrievu uzņēmējiem un aicinājusi pārcelt savu darbību pie mums, tomēr banku pusē piesardzība pret jauniem klientiem nav zudusi, stāsta portāls lsm.lv. Augstie drošības standarti saglabājas, un baltkrievu uzņēmumiem un privātpersonām kā nerezidentiem nāksies pierādīt saikni ar Latviju un naudas izcelsmi.

Aptuveni pirms nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informēja par īpašu kampaņu ar mērķi piesaistīt augsta līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas speciālistus no Baltkrievijas: speciālistu komandai operatīvi jāapstrādā uzņēmēju pieteikumi, jāpiedāvā iespējami risinājumi, piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem. LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka šajā laika posmā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem un desmit no tiem jau ir pieņēmuši lēmumu par daļēju vai pilnīgu savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka valsts vēlme piesaistīt uzņēmumus no Baltkrievijas ir apsveicama, bet iespējami šķēršļi.

"Tas ir tas, kas ir saistīts ar bankām. Kādā veidā baltkrievu uzņēmumi kādā no Latvijas bankām varētu atvērt kontu un kā pēc tam darboties ar NVS klientiem," norādīja Bāliņa.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka valstij ir jāpieturas pie tiem standartiem, ko ieviesa saistībā ar nelegālu finanšu līdzekļu plūsmas apkarošanu. Pēdējā gada laikā Latvija ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai finanšu sektors neiekļūstu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Pavisam citādi ir tad, ja baltkrievi Latvijā iegūst patvēruma meklētāja statusu.

"Ja cilvēki šeit iegūst, piemēram, patvēruma meklētāja statusu un ilgstoši šeit uzturēsies, tad tas var viņiem būt arī par legālu pamatu atvērt kontu mūsu bankās. Jā, šobrīd problēmas bankās atvērt kontus ir nerezidentiem, bet patvēruma meklētājs tad no adreses viedokļa kļūs par Latvijas rezidentu un spēj šeit atvērt bankas kontu," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Latvijas Radio aptaujāja vairākas bankas un noskaidroja: vismaz pagaidām nav lielas intereses no Baltkrievijas privātpersonām un uzņēmumiem atvērt kontu Latvijas bankās.

Swedbank pārstāvis Jānis Krops pastāstīja, ka viņa banka nesadarbojas ar klientiem, kam nav saskarsmes ar Eiropas Savienību vai Eiropas ekonomisko zonu.

"Un tāpēc šeit mēs varam runāt par Baltkrievijas uzņēmumu kontu atvēršanu tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir pārstāvniecības Latvijā, bizness Latvijā un viņi var pamatot, kāpēc viņiem vajag tieši Latvijā kontu. Ja šis uzņēmums darbojas tikai Baltkrievijā un pagaidām Latvijā nav neko sācis īsti darīt un tikai teorētiskā līmenī plāno, tad kontu nebūs nemaz tik viegli atvērt. Tas tāpēc, ka būs jāpamato naudas izcelsme, gan arī jāiziet klientu pārbaude, kā likums noteicis. Vēl papildus jāņem vērā bankas iekšējais riska līmenis," skaidroja Krops.

Luminor bankā pagaidām īpaša interese no Baltkrievijas uzņēmumiem par konta atvēršanu Latvijā tāpat nav bijusi.

Līdzīga situācija ir arī SEB bankā.

"Arī neprognozējam, ka interese varētu būtiski pieaugt, jo arī pēdējā pusgadā šādu gadījumu skaits "SEB bankā" ir bijis ne vairāk kā pieci. Turklāt pārsvarā interese ir bijusi no privātpersonām, kurām ir saikne ar Latviju vai kuras ir pārcēlušās uz dzīvi Latvijā," pastāstīja SEB bankas pārstāve Elīna Neimane.

Viņa akcentēja, ka klientu izvērtēšana vidēji aizņem dažas dienas, bet tā notiek individuāli. Attiecībā uz Baltkrievijas uzņēmumiem atlaides netiek dotas. Bankas noskaidro, kāda ir uzņēmuma īpašnieku struktūra, kas ir patiesie labuma guvēji, kādā ir naudas izcelsme un klientu loks. Nerezidentiem – gan Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām – jāpamato sava saikne ar Latviju.

Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

45
Pēc temata
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Kaķis, foto no arhīva

Katrai piektajai mājsaimniecībai ir grūti apmaksāt komunālos pakalpojumus

26
(atjaunots 21:24 06.03.2021)
2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gadā komunālo pakalpojumu apmaksa kļuva par smagu slogu katrai piektajai mājsaimniecībai Latvijā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Visgrūtāk apmaksāt komunālos pakalpojumus ir vientuļiem sirmgalvjiem, vecākiem par 65 gadiem (grūtības rodas 35,4%) un ģimenēm, ko veido viens vecāks un viens vai vairāki bērni (30%). Starp daudzbērnu ģimenēm (trīs un vairāk bērni) ar abiem vecākiem komunālos pakalpojumus grūti apmaksāt 19,6% - daudz lielākam skaitam, nekā starp pilnajām ģimenēm ar vienu bērnu (19,4%) vai diviem bērniem (8,1%). Visretāk grūtības šajā jomā rodas bezbērnu pāriem (4,1%).

Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet krities mājsaimniecību skaits, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā aizkavējušies ar komunālo maksājumu nomaksu līdzekļu trūkuma dēļ.

2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī, par 5 eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Pie tam izdevumu daļa mājokļa uzturēšanai vēl joprojām samazinās – 2019. gadā tā vidēji sastādīja 12,2% ienākuma, 2020. gadā – 11,8%.

Vissmagāk klājas vientuļajiem senioriem – viņi ir spiesti tērēt komunālajiem pakalpojumiem 22,1% savu ienākumu. Ģimenēs ar vienu vecāku šī daļa sastāda 16,4% ienākumu, pilnajām ģimenēm ar bērniem – 10,8%, bezbērnu ģimenēm – 11,1% no ienākumiem.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, 9,6% Eiropas Savienības iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē 40% savu ienākumu.

26
Tagi:
Latvija, CSP
Pēc temata
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

62
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

62
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

10
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

10
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla