Dārzeņu un augļu lete, foto no arhīva

Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma

26
(atjaunots 18:11 04.09.2020)
Zemnieki, pētnieki un tirdzniecības tīklu pārstāvji aicina Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju par PVN likmes samazināšanu svaigiem produktiem un tās saglabāšanu vietējiem dārzeņiem un augļiem; kurš no tā iegūs un kāds būs pozitīvais efekts.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Patlaban Latvijā ir spēkā pazemināta pievienotās vērtības nodokļa likme 5% valstij raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, taču šī likme tika ieviesta uz laiku, no 2018. līdz 2020. gadam, tādēļ no 1. janvāra šo produktu cenas atkal pacelsies, vēsta Neatkarīgā

Platformā Manabalss.lv kopš augusta sākuma vāc parakstus par 5% likmes saglabāšanu vietējiem dārzeņiem un augļiem, kā arī produktu saraksta paplašināšanu, kuriem tā ir jāpiemēro, ar svaigu gaļu, zivīm, piena produktiem un olām.

Paraksties

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki, zemnieki un tirdzniecības tīklu pārstāvji ir pārliecināti, ka PVN produktiem obligāti ir jāsamazina, jo tas stimulēs ekonomikas atjaunošanos, cel iedzīvotāju labklājību un samazinās nabadzības līmeni. To pierāda arī eksperiments ar nodokļa samazināšanu vietējiem dārzeņiem un augļiem.

Mārtiņš Trons, biedrības "Zemnieku Saeima" valdes loceklis, atzīmēja, ka galvenais zemnieku pienākums ir nodrošināt sabiedrībai kvalitatīvus, svaigus un veselīgus produktus.

"Uzskatām, ka, samazinot PVN likmi līdz 5% arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, tas būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kas šo saražoto produkciju padarītu pieejamāku sabiedrībai, tādējādi uzlabojot arī sabiedrības ikdienas ēšanas paradumus.

PVN likmes samazināšana šai produktu grupai ne tikai palielinātu šo produktu patēriņu, bet arī mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu to, ka iztērētā nauda paliek vairāk tepat Latvijā. Tos, kuri vēl nav nobalsojuši par šo iniciatīvu, aicinām to izdarīt!" paziņoja Trons.

Parakstīt petīciju iedzīvotājus aicina arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes direktors Guntis Vilnītis. Viņš atgādināja, ka visās attīstītās Eiropas valstīs pārtikas produktiem tiek piemērota pazemināta PVN likme – no 0 līdz 14%.

"Tā ir rūpe par saviem iedzīvotājiem. Latvijā valdība un Saeima rūpējas par atsevišķu personu biznesu, jo augsts PVN ir viņu interesēs," pārliecināts Vilnītis.

"Maxima Latvija" korporatīvais direktors Jānis Vanags pastāstīja, ka katru dienu šī tīkla veikalos visā Latvijā iepērkas 300 tūkstoši cilvēku, 70% pirkumu ir svaigi pārtikas produkti, pirmām kārtām vietējā ražojuma produkti.

"Lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pārliecināti, ka vietējie produkti ir kvalitatīvāki un garšīgāki, taču tai pašā laikā iedzīvotājiem ir svarīga produktu cena ‒ vairāk nekā 70% Baltijas valstu iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņu pārtikas izdevumi ir auguši, savukārt 63% klientu katru dienu meklē veidus, kā tērēt mazāk.

Tas, kā mēs varam sniegt atbalstu mūsu klientiem un sabiedrībai kopumā, ir iestāties un parakstīties par PVN likmes samazināšanu un virzīt šo iniciatīvu īstenošanai dzīvē," uzsvēra Vanags.

Efekts ir acīmredzams

Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem, likmes samazināšana vietējiem dārzeņiem un augļiem ļāvusi nodrošināt to, ka cenas šīm produktu grupām Latvijā vidēji ir zemākas, nekā citās Baltijas valstīs.

"PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, jo, izvērtējot pētījuma datus, Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no IKP tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%.

PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā un radītu iespējas vietējo ražošanas uzņēmuma attīstībai," uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere.

Pazemināta PVN likme pārtikas produktiem jau daudzus gadus darbojas daudzās Eiropas valstīs. Šobrīd tikai četras ES valstis – Lietuva, Igaunija, Bulgārija un Dānija neizmanto šo instrumentu. Tikmēr Maltā pārtikas produkti vispār netiek aplikti ar nodokli.

Piena produktu ražotne, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

PVN likme 5% visiem vai daļai produktu tiek piemērota Itālijā, Polijā, Horvātijā, Ungārijā, Rumānijā un pagaidām arī Latvijā. Eiropas Savienība nenosaka nodokļu līmeni, taču pastāv rekomendācija kopējā režīmā piemērot likmi vismaz 15% apmērā, savukārt atsevišķām kategorijām – 5%, pastāstīja Pilvere.

Pēc viņas sacītā, pievienotās vērtības nodoklim ir regresīvs raksturs – jo lielāki ir ienākumi, jo proporcionāli zemāka to daļa aiziet PVN, un otrādi. Tātad gaidāmā likmes palielināšana vietējiem produktiem visspēcīgāk skars trūcīgos.

Bet ja svaigiem produktiem 21% PVN likmes vietā tiks piemērota 5% likme, katrā pirkumā 10 eiro apmērā varēs ietaupīt aptuveni 1,33 eiro. Ja iepirkties par 45 eiro, varēs ietaupīt 5,97 eiro. Bet ja šādu 45 eiro pirkumu veic reizi nedēļā, tad gadā varēs ietaupīt 310,44 eiro, aprēķināja Maxima tīkls, iekļaujot pārtikas grozā pienu, gaļu, zivju produktus, olas, dārzeņus un ogas.

Arī Zemkopības ministrijā atzīmē pozitīvu efektu no PVN samazināšanas augļiem un dārzeņiem 2018. gadā.

"Balstoties uz Zemkopības ministrijas datiem, nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4%, tai pašā laikā pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9‒10%. Papildus tam tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos liecina, ka, pateicoties 5% PVN pilotprojektam Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, cenas ir samazinājušās par 11,7%," atzīmēja Kaspars Gerhards.
26
Tagi:
nodokļi, cenas, Latvija
Pēc temata
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Viesnīcām un restorāniem palīdzēs savādāk: PVN tiem nesamazinās
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

40
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

40
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Tallink

Decembra vidū starp Rīgu un Stokholmu pārstās kursēt prāmji

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Prāmju reisi ir atcelti sakarā ar striktāku ierobežojumu ieviešanu braucieniem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Prāmju operators Tallink Grupp no 2021. gada 1. janvāra atceļ prāmja Victoria I maršrutu Tallina – Stokholma – Rīga – Stokholma – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Pēdējais reiss no Rīgas uz Stokholmu notiks 15. decembrī. No 1. janvāra Tallink pārstās izpildīt reisus maršrutā Tallina – Helsinki.

Tallink Grupp lēmums par reisu pārtraukšanu ir saistīts ar situācijas ar Covid-19 pasliktināšanos un striktāku braucienu ierobežojumu Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kā dēļ manāmi samazinājies pasažieru skaits. No finanšu viedokļa Victoria I vairs nevar izpildīt reisus.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, Victoria I atgriezīsies maršrutā Tallina – Helsinki 2021. gada 19. februārī. Par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Rīgu un Stokholmu kompānija ziņos atsevišķi.

Kompānija Tallink Grupp šobrīd piedzīvo grūtus laikus: pašlaik tā jau bijusi spiesta atlaist vairāk nekā 500 darbiniekus Latvijā. Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi kompānijai 100 miljonus eiro, tomēr, spriežot pēc visa, ar to izrādījies par maz.

0
Tagi:
Tallink, prāmis
Pēc temata
"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu
Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole