Sojas spraukumi, foto no arhīva

Spraukumi, eļļa, spirts: Krievija palielinājusi agroeksportu uz Baltijas valstīm

36
(atjaunots 17:40 03.09.2020)
Pērn pārtikas produktu piegādātāju vidū Baltijā Krievija atradās vien 11. vietā ar aptuveni 3,4% daļu.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Krievija šī gada sešos mēnešos eksportēja uz Baltiju agrorūpniecības kompleksa produkciju par kopējo summu 297 miljoni dolāru – tas ir par 7% vairāk nekā 2019. gada janvāra-jūnija rādītājs, vēsta Federālā valsts budžeta iestāde "Agroeksport".

Sadalījums pēc valstīm: uz Latviju eksports palielinājies par 6,3%, līdz 202 miljoniem dolāru, uz Lietuvu – par 9,5%, līdz 83 miljoniem, uz Igauniju – par 0,6%, līdz 12 miljoniem.

Galvenie produkti, ko Krievijas agrorūpnieciskā kompleksa ražotāji eksportē uz Baltiju, ir spraukumi un rauši. To piegādes pieaugušas līdz 419 tūkstošiem tonnu (+53%), vērtības izteiksmē pieaugums sastādīja 39%, līdz 76 miljoniem dolāru.

Tāpat Baltija ir viens no lielākajiem Krievijas rapšu eļļas pircējiem, kura ES tostarp tiek izmantota biodegvielas ražošanā. Pirmajā pusgadā tās piegādes sastādīja 64 tūkstošus tonnu (+20%) 49 miljonu dolāru vērtībā (+30%). Trešajā vietā ir biešu mīkstumi, kuru piegādes palielinājušās divas reizes fiziskā izteiksmē – līdz 271 tūkstotim tonnu, naudas izteiksmē – par 81%, līdz 35 miljoniem dolāru.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir galvenie Krievijas biešu mīkstumu pircēji ar aptuveni 29% daļu, saskaņā ar 2019. gada apkopotajiem rezultātiem.

Neskaitot tos, Top 5 Baltijā galveno eksportēto produktu sarakstā ietilpst spirts (15 miljoni dolāru, -18%), kā arī zivju fileja (12 miljoni dolāru, -27%).

Iepriekšējos trīs gadus vislielākā Krievijas agroeksporta pozīcija uz Baltiju bija kvieši, taču šogad to piegādes ir ievērojami kritušās augsto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pašmāju ražu fonā 2019. gadā. Rezultātā 2020. gada pirmajā pusgadā Baltijai tika piegādāti vien 42 tūkstoši tonnu (9,1 miljons dolāru) kviešu pret 295 tūkstošiem tonnu analoģiskajā periodā pērn.

Saskaņā ar ITC Trade Map datiem, 2019. gadā starp pārtikas piegādātājiem Baltijā Krievija atradās 11. vietā ar aptuveni 3,4% daļu.

Neraugoties uz politiskajām problēmām attiecībās starp Krieviju un Baltijas valstīm, Krievijas agrorūpnieciskā kompleksa produkcijas eksportam uz šīm valstīm pēdējo gadu garumā vērojama izaugsmes tendence. Saskaņā ar 2019. gada rezultātiem, Krievijas pārtikas produkcijas piegāžu uz Latviju, Lietuvu un Igauniju kopējā vērtība sastādīja 631 miljonu dolāru, kas ir par 55% vairāk nekā 2015. gadā.

36
Tagi:
Latvija, Krievija, eksports
Pēc temata
National Interest nobiedējis Krievijas labības eksporta aizliegums
Rubļa kursa svārstības: Latvijas eksportu uz Krieviju sagaida jauns trieciens
Lai izdzīvotu, vajadzīgs eksports, vajadzīga Krievija: vai rūpniecībai Latvijā ir nākotne
Ceturtā daļa Latvijas produktu eksporta tiek nosūtīta uz Krieviju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

35
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

35
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

30
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

30
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija